Sarunvārdnīca

lv Skaitļi   »   be Лічбы

7 [septiņi]

Skaitļi

Skaitļi

7 [сем]

7 [sem]

Лічбы

Lіchby

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu baltkrievu Spēlēt Vairāk
Es skaitu: Я-лі-у: Я л____ Я л-ч-: ------- Я лічу: 0
Lіc--y L_____ L-c-b- ------ Lіchby
viens, divi, trīs а--і-,---а---ры а_____ д___ т__ а-з-н- д-а- т-ы --------------- адзін, два, тры 0
Lі-h-y L_____ L-c-b- ------ Lіchby
Es skaitu līdz trīs. Я л-чу -а -р--. Я л___ д_ т____ Я л-ч- д- т-о-. --------------- Я лічу да трох. 0
Ya---c--: Y_ l_____ Y- l-c-u- --------- Ya lіchu:
Es skaitu tālāk: Я ------а-е-: Я л___ д_____ Я л-ч- д-л-й- ------------- Я лічу далей: 0
Ya l--h-: Y_ l_____ Y- l-c-u- --------- Ya lіchu:
četri, pieci, seši, ча--р-,-п-ць, ш--ць, ч______ п____ ш_____ ч-т-р-, п-ц-, ш-с-ь- -------------------- чатыры, пяць, шэсць, 0
Ya l-c-u: Y_ l_____ Y- l-c-u- --------- Ya lіchu:
septiņi, astoņi, deviņi с-м, --сем--дз-в--ь с___ в_____ д______ с-м- в-с-м- д-е-я-ь ------------------- сем, восем, дзевяць 0
ad-іn,-dv-, t-y a_____ d___ t__ a-z-n- d-a- t-y --------------- adzіn, dva, try
Es skaitu. Я лі-у. Я л____ Я л-ч-. ------- Я лічу. 0
adzі-, dv---try a_____ d___ t__ a-z-n- d-a- t-y --------------- adzіn, dva, try
Tu skaiti. Ты-л--ыш. Т_ л_____ Т- л-ч-ш- --------- Ты лічыш. 0
ad---, -v----ry a_____ d___ t__ a-z-n- d-a- t-y --------------- adzіn, dva, try
Viņš skaita. Ён---ч-ц-. Ё_ л______ Ё- л-ч-ц-. ---------- Ён лічыць. 0
Ya---c---da --okh. Y_ l____ d_ t_____ Y- l-c-u d- t-o-h- ------------------ Ya lіchu da trokh.
Viens. Pirmais. А-з----П--ш-. А_____ П_____ А-з-н- П-р-ы- ------------- Адзін. Першы. 0
Y--lі-h--------k-. Y_ l____ d_ t_____ Y- l-c-u d- t-o-h- ------------------ Ya lіchu da trokh.
Divi. Otrais. Д-а- -----. Д___ Д_____ Д-а- Д-у-і- ----------- Два. Другі. 0
Ya--і-h- -a t-o-h. Y_ l____ d_ t_____ Y- l-c-u d- t-o-h- ------------------ Ya lіchu da trokh.
Trīs. Trešais. Т-ы.-Трэ--. Т___ Т_____ Т-ы- Т-э-і- ----------- Тры. Трэці. 0
Y- --ch----le-: Y_ l____ d_____ Y- l-c-u d-l-y- --------------- Ya lіchu daley:
Četri. Ceturtais. Ча----.-Чацвё-т-. Ч______ Ч________ Ч-т-р-. Ч-ц-ё-т-. ----------------- Чатыры. Чацвёрты. 0
Y- lіc-u-dale-: Y_ l____ d_____ Y- l-c-u d-l-y- --------------- Ya lіchu daley:
Pieci. Piektais. П--ь--Пяты. П____ П____ П-ц-. П-т-. ----------- Пяць. Пяты. 0
Ya lіc----a-e-: Y_ l____ d_____ Y- l-c-u d-l-y- --------------- Ya lіchu daley:
Seši. Sestais. Ш--ць- -о--ы. Ш_____ Ш_____ Ш-с-ь- Ш-с-ы- ------------- Шэсць. Шосты. 0
chaty-y-----ts’,-sh--t-’, c_______ p______ s_______ c-a-y-y- p-a-s-, s-e-t-’- ------------------------- chatyry, pyats’, shests’,
Septiņi. Septītais. Сем- --мы. С___ С____ С-м- С-м-. ---------- Сем. Сёмы. 0
c-at--y,-p-a-s’,-s-es--’, c_______ p______ s_______ c-a-y-y- p-a-s-, s-e-t-’- ------------------------- chatyry, pyats’, shests’,
Astoņi. Astotais. В-се----о----. В_____ В______ В-с-м- В-с-м-. -------------- Восем. Восьмы. 0
c-atyry- ----s’, shes--’, c_______ p______ s_______ c-a-y-y- p-a-s-, s-e-t-’- ------------------------- chatyry, pyats’, shests’,
Deviņi. Devītais. Дзев-ц-- -з-----. Д_______ Д_______ Д-е-я-ь- Д-е-я-ы- ----------------- Дзевяць. Дзевяты. 0
s--, vos--- -z-vya--’ s___ v_____ d________ s-m- v-s-m- d-e-y-t-’ --------------------- sem, vosem, dzevyats’

Domāšana un valoda

Mūsu domāšana ir atkarīga no mūsu valodas. Domājot, mēs ‘runājam’ paši ar sevi. Tādēļ mūsu valoda ietekmē mūsu skatu uz lietām. Bet vai mēs varam domāt vienādi, neskatoties uz atšķirīgām valodām? Vai arī mēs domājam savādāk, jo mēs runājam citādāk? Katrai tautai ir sava leksika. Dažās valodās trūkst atsevišķu vārdu. Ir cilvēki, kuri neatšķir zaļo no zilās krāsas. Tie izmanto vienu vārdu, lai apzīmētu abas krāsas. Un tiem ir lielākas grūtības atšķirt krāsas kā citām tautām. Tie nevar atšķirt dažādas nokrāsas un papildkrāsas. Runātājiem ir grūti aprakstīt krāsu īpašības. Citām valodām ir ļoti maz skaitļa vārdu. Šādās valodās runājošajiem ir sarežģītāk veikt aprēķinus. Pastāv arī tādas valodas, kurās neatpazīst kreiso un labo . Šeit cilvēki runājot izmanto ziemeļus un dienvidus, austrumus un rietumus. Tiem ir ļoti labas ģeogrāfiskās orientēšanās spējas. Bet viņi nesaprot jēdzienus - labā un kreisā . Protams, ka ne tikai valoda ietekmē mūsu domāšanu. Arī apkārtējā vide un mūsu ikdiena veido mūsu domāšanu. Tad kādu lomu spēlē valoda? Vai tā ierobežo mūsu domāšanu? Vai mums ir tikai vārdi mūsu domām? Kas ir cēlonis un kas - sekas? Visi šie jautājumi paliek neatbildēti. Tie nodarbina smadzeņu pētniekus un lingvistus. Bet šis jautājums ietekmē mūs visus… Jūs esat, ko Jūs sakāt?!