Sarunvārdnīca

lv Skaitļi   »   mk Броеви

7 [septiņi]

Skaitļi

Skaitļi

7 [седум]

7 [syedoom]

Броеви

Broyevi

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu maķedoniešu Spēlēt Vairāk
Es skaitu: Ј---бр--ам: Ј__ б______ Ј-с б-о-а-: ----------- Јас бројам: 0
Јas b--јam: Ј__ b______ Ј-s b-o-a-: ----------- Јas broјam:
viens, divi, trīs е-е-- два- три е____ д___ т__ е-е-, д-а- т-и -------------- еден, два, три 0
ye--en-----, t-i y______ d___ t__ y-d-e-, d-a- t-i ---------------- yedyen, dva, tri
Es skaitu līdz trīs. Јас б--ја---о --и. Ј__ б_____ д_ т___ Ј-с б-о-а- д- т-и- ------------------ Јас бројам до три. 0
Ј---b--јa---o t-i. Ј__ b_____ d_ t___ Ј-s b-o-a- d- t-i- ------------------ Јas broјam do tri.
Es skaitu tālāk: Јас--ро-ам--он--ам-: Ј__ б_____ п________ Ј-с б-о-а- п-н-т-м-: -------------------- Јас бројам понатаму: 0
Јas b----m--o-a-amoo: Ј__ b_____ p_________ Ј-s b-o-a- p-n-t-m-o- --------------------- Јas broјam ponatamoo:
četri, pieci, seši, чет--и- п--,--е-т ч______ п___ ш___ ч-т-р-, п-т- ш-с- ----------------- четири, пет, шест 0
ch--tiri----et- shy-st c________ p____ s_____ c-y-t-r-, p-e-, s-y-s- ---------------------- chyetiri, pyet, shyest
septiņi, astoņi, deviņi сед-м,--су----е--т с_____ о____ д____ с-д-м- о-у-, д-в-т ------------------ седум, осум, девет 0
s-e---m,-oso-m,-----y-t s_______ o_____ d______ s-e-o-m- o-o-m- d-e-y-t ----------------------- syedoom, osoom, dyevyet
Es skaitu. Ј-с -р----. Ј__ б______ Ј-с б-о-а-. ----------- Јас бројам. 0
Ј---b--јa-. Ј__ b______ Ј-s b-o-a-. ----------- Јas broјam.
Tu skaiti. Ти-брои-. Т_ б_____ Т- б-о-ш- --------- Ти броиш. 0
T----ois-. T_ b______ T- b-o-s-. ---------- Ti broish.
Viņš skaita. То--бр--. Т__ б____ Т-ј б-о-. --------- Тој брои. 0
To----oi. T__ b____ T-ј b-o-. --------- Toј broi.
Viens. Pirmais. Е--н--П--и. Е____ П____ Е-е-. П-в-. ----------- Еден. Први. 0
Yedyen- -rvi. Y______ P____ Y-d-e-. P-v-. ------------- Yedyen. Prvi.
Divi. Otrais. Д------о--. Д___ В_____ Д-а- В-о-и- ----------- Два. Втори. 0
Dv-.-Vto-i. D___ V_____ D-a- V-o-i- ----------- Dva. Vtori.
Trīs. Trešais. Три- Т-ети. Т___ Т_____ Т-и- Т-е-и- ----------- Три. Трети. 0
T-i- ----ti. T___ T______ T-i- T-y-t-. ------------ Tri. Tryeti.
Četri. Ceturtais. Че---и- Ч----т-. Ч______ Ч_______ Ч-т-р-. Ч-т-р-и- ---------------- Четири. Четврти. 0
C---t-ri--C-yet--t-. C________ C_________ C-y-t-r-. C-y-t-r-i- -------------------- Chyetiri. Chyetvrti.
Pieci. Piektais. П--- П----. П___ П_____ П-т- П-т-и- ----------- Пет. Петти. 0
P--t- --e-ti. P____ P______ P-e-. P-e-t-. ------------- Pyet. Pyetti.
Seši. Sestais. Шес-- Ше-т-. Ш____ Ш_____ Ш-с-. Ш-с-и- ------------ Шест. Шести. 0
Shy-s-. Sh-e---. S______ S_______ S-y-s-. S-y-s-i- ---------------- Shyest. Shyesti.
Septiņi. Septītais. С--у-- --д--. С_____ С_____ С-д-м- С-д-и- ------------- Седум. Седми. 0
S---o--- --e---. S_______ S______ S-e-o-m- S-e-m-. ---------------- Syedoom. Syedmi.
Astoņi. Astotais. О-ум- О---. О____ О____ О-у-. О-м-. ----------- Осум. Осми. 0
Osoo-.--s--. O_____ O____ O-o-m- O-m-. ------------ Osoom. Osmi.
Deviņi. Devītais. Де------евет-. Д_____ Д______ Д-в-т- Д-в-т-. -------------- Девет. Девети. 0
Dye-ye-.-D-ev--ti. D_______ D________ D-e-y-t- D-e-y-t-. ------------------ Dyevyet. Dyevyeti.

Domāšana un valoda

Mūsu domāšana ir atkarīga no mūsu valodas. Domājot, mēs ‘runājam’ paši ar sevi. Tādēļ mūsu valoda ietekmē mūsu skatu uz lietām. Bet vai mēs varam domāt vienādi, neskatoties uz atšķirīgām valodām? Vai arī mēs domājam savādāk, jo mēs runājam citādāk? Katrai tautai ir sava leksika. Dažās valodās trūkst atsevišķu vārdu. Ir cilvēki, kuri neatšķir zaļo no zilās krāsas. Tie izmanto vienu vārdu, lai apzīmētu abas krāsas. Un tiem ir lielākas grūtības atšķirt krāsas kā citām tautām. Tie nevar atšķirt dažādas nokrāsas un papildkrāsas. Runātājiem ir grūti aprakstīt krāsu īpašības. Citām valodām ir ļoti maz skaitļa vārdu. Šādās valodās runājošajiem ir sarežģītāk veikt aprēķinus. Pastāv arī tādas valodas, kurās neatpazīst kreiso un labo . Šeit cilvēki runājot izmanto ziemeļus un dienvidus, austrumus un rietumus. Tiem ir ļoti labas ģeogrāfiskās orientēšanās spējas. Bet viņi nesaprot jēdzienus - labā un kreisā . Protams, ka ne tikai valoda ietekmē mūsu domāšanu. Arī apkārtējā vide un mūsu ikdiena veido mūsu domāšanu. Tad kādu lomu spēlē valoda? Vai tā ierobežo mūsu domāšanu? Vai mums ir tikai vārdi mūsu domām? Kas ir cēlonis un kas - sekas? Visi šie jautājumi paliek neatbildēti. Tie nodarbina smadzeņu pētniekus un lingvistus. Bet šis jautājums ietekmē mūs visus… Jūs esat, ko Jūs sakāt?!