Sarunvārdnīca

lv Skaitļi   »   nl Getallen

7 [septiņi]

Skaitļi

Skaitļi

7 [zeven]

Getallen

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu holandiešu Spēlēt Vairāk
Es skaitu: Ik--el: I_ t___ I- t-l- ------- Ik tel: 0
viens, divi, trīs ee---t---, --ie e___ t____ d___ e-n- t-e-, d-i- --------------- een, twee, drie 0
Es skaitu līdz trīs. Ik-t----------e. I_ t__ t__ d____ I- t-l t-t d-i-. ---------------- Ik tel tot drie. 0
Es skaitu tālāk: I--t-- v--de-: I_ t__ v______ I- t-l v-r-e-: -------------- Ik tel verder: 0
četri, pieci, seši, v-er- -ij-- -es, v____ v____ z___ v-e-, v-j-, z-s- ---------------- vier, vijf, zes, 0
septiņi, astoņi, deviņi zeve-, ac--, -e-en z_____ a____ n____ z-v-n- a-h-, n-g-n ------------------ zeven, acht, negen 0
Es skaitu. I---e-. I_ t___ I- t-l- ------- Ik tel. 0
Tu skaiti. J-j t--t. J__ t____ J-j t-l-. --------- Jij telt. 0
Viņš skaita. Hi--telt. H__ t____ H-j t-l-. --------- Hij telt. 0
Viens. Pirmais. E-n--D- ee-s--. E___ D_ e______ E-n- D- e-r-t-. --------------- Een. De eerste. 0
Divi. Otrais. Tw-e. De-tweede. T____ D_ t______ T-e-. D- t-e-d-. ---------------- Twee. De tweede. 0
Trīs. Trešais. Dr--.-De d-rde. D____ D_ d_____ D-i-. D- d-r-e- --------------- Drie. De derde. 0
Četri. Ceturtais. V-er- -e -ie-de. V____ D_ v______ V-e-. D- v-e-d-. ---------------- Vier. De vierde. 0
Pieci. Piektais. V--f. -e-----de. V____ D_ v______ V-j-. D- v-j-d-. ---------------- Vijf. De vijfde. 0
Seši. Sestais. Ze-. -- --s-e. Z___ D_ z_____ Z-s- D- z-s-e- -------------- Zes. De zesde. 0
Septiņi. Septītais. Z--en.-De -e--n-e. Z_____ D_ z_______ Z-v-n- D- z-v-n-e- ------------------ Zeven. De zevende. 0
Astoņi. Astotais. Ac--- -e----t---. A____ D_ a_______ A-h-. D- a-h-s-e- ----------------- Acht. De achtste. 0
Deviņi. Devītais. Nege-.-De--e-e-d-. N_____ D_ n_______ N-g-n- D- n-g-n-e- ------------------ Negen. De negende. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + holandiešu (1-100) MP3 holandiešu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Domāšana un valoda

Mūsu domāšana ir atkarīga no mūsu valodas. Domājot, mēs ‘runājam’ paši ar sevi. Tādēļ mūsu valoda ietekmē mūsu skatu uz lietām. Bet vai mēs varam domāt vienādi, neskatoties uz atšķirīgām valodām? Vai arī mēs domājam savādāk, jo mēs runājam citādāk? Katrai tautai ir sava leksika. Dažās valodās trūkst atsevišķu vārdu. Ir cilvēki, kuri neatšķir zaļo no zilās krāsas. Tie izmanto vienu vārdu, lai apzīmētu abas krāsas. Un tiem ir lielākas grūtības atšķirt krāsas kā citām tautām. Tie nevar atšķirt dažādas nokrāsas un papildkrāsas. Runātājiem ir grūti aprakstīt krāsu īpašības. Citām valodām ir ļoti maz skaitļa vārdu. Šādās valodās runājošajiem ir sarežģītāk veikt aprēķinus. Pastāv arī tādas valodas, kurās neatpazīst kreiso un labo . Šeit cilvēki runājot izmanto ziemeļus un dienvidus, austrumus un rietumus. Tiem ir ļoti labas ģeogrāfiskās orientēšanās spējas. Bet viņi nesaprot jēdzienus - labā un kreisā . Protams, ka ne tikai valoda ietekmē mūsu domāšanu. Arī apkārtējā vide un mūsu ikdiena veido mūsu domāšanu. Tad kādu lomu spēlē valoda? Vai tā ierobežo mūsu domāšanu? Vai mums ir tikai vārdi mūsu domām? Kas ir cēlonis un kas - sekas? Visi šie jautājumi paliek neatbildēti. Tie nodarbina smadzeņu pētniekus un lingvistus. Bet šis jautājums ietekmē mūs visus… Jūs esat, ko Jūs sakāt?!