Sarunvārdnīca

lv Skaitļi   »   ro Numere

7 [septiņi]

Skaitļi

Skaitļi

7 [şapte]

Numere

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu rumāņu Spēlēt Vairāk
Es skaitu: Eu ---ă-: E_ n_____ E- n-m-r- --------- Eu număr: 0
viens, divi, trīs un-,-doi, ---i u___ d___ t___ u-u- d-i- t-e- -------------- unu, doi, trei 0
Es skaitu līdz trīs. E-----ăr-până-l--t---. E_ n____ p___ l_ t____ E- n-m-r p-n- l- t-e-. ---------------------- Eu număr până la trei. 0
Es skaitu tālāk: Eu nu--- --- -e-ar-e: E_ n____ m__ d_______ E- n-m-r m-i d-p-r-e- --------------------- Eu număr mai departe: 0
četri, pieci, seši, pa-r-- cin--,-ş-s-, p_____ c_____ ş____ p-t-u- c-n-i- ş-s-, ------------------- patru, cinci, şase, 0
septiņi, astoņi, deviņi şapte---p-, -o-ă ş_____ o___ n___ ş-p-e- o-t- n-u- ---------------- şapte, opt, nouă 0
Es skaitu. E- ---ăr. E_ n_____ E- n-m-r- --------- Eu număr. 0
Tu skaiti. T- --mer-. T_ n______ T- n-m-r-. ---------- Tu numeri. 0
Viņš skaita. El-n--ă-ă. E_ n______ E- n-m-r-. ---------- El numără. 0
Viens. Pirmais. U-u. Pr---l. U___ P______ U-u- P-i-u-. ------------ Unu. Primul. 0
Divi. Otrais. Do----- --ilea. D___ A_ d______ D-i- A- d-i-e-. --------------- Doi. Al doilea. 0
Trīs. Trešais. T--i. A----e---a. T____ A_ t_______ T-e-. A- t-e-l-a- ----------------- Trei. Al treilea. 0
Četri. Ceturtais. Patru- -- ------ea. P_____ A_ P________ P-t-u- A- P-t-u-e-. ------------------- Patru. Al Patrulea. 0
Pieci. Piektais. C----- -- cin----a. C_____ A_ c________ C-n-i- A- c-n-i-e-. ------------------- Cinci. Al cincilea. 0
Seši. Sestais. Şase- -l--as-l-a. Ş____ A_ ş_______ Ş-s-. A- ş-s-l-a- ----------------- Şase. Al şaselea. 0
Septiņi. Septītais. Ş-p---------ptel-a. Ş_____ A_ ş________ Ş-p-e- A- ş-p-e-e-. ------------------- Şapte. Al şaptelea. 0
Astoņi. Astotais. Opt---- o--ul--. O___ A_ o_______ O-t- A- o-t-l-a- ---------------- Opt. Al optulea. 0
Deviņi. Devītais. No--.-A- --u---a. N____ A_ n_______ N-u-. A- n-u-l-a- ----------------- Nouă. Al nouălea. 0

Domāšana un valoda

Mūsu domāšana ir atkarīga no mūsu valodas. Domājot, mēs ‘runājam’ paši ar sevi. Tādēļ mūsu valoda ietekmē mūsu skatu uz lietām. Bet vai mēs varam domāt vienādi, neskatoties uz atšķirīgām valodām? Vai arī mēs domājam savādāk, jo mēs runājam citādāk? Katrai tautai ir sava leksika. Dažās valodās trūkst atsevišķu vārdu. Ir cilvēki, kuri neatšķir zaļo no zilās krāsas. Tie izmanto vienu vārdu, lai apzīmētu abas krāsas. Un tiem ir lielākas grūtības atšķirt krāsas kā citām tautām. Tie nevar atšķirt dažādas nokrāsas un papildkrāsas. Runātājiem ir grūti aprakstīt krāsu īpašības. Citām valodām ir ļoti maz skaitļa vārdu. Šādās valodās runājošajiem ir sarežģītāk veikt aprēķinus. Pastāv arī tādas valodas, kurās neatpazīst kreiso un labo . Šeit cilvēki runājot izmanto ziemeļus un dienvidus, austrumus un rietumus. Tiem ir ļoti labas ģeogrāfiskās orientēšanās spējas. Bet viņi nesaprot jēdzienus - labā un kreisā . Protams, ka ne tikai valoda ietekmē mūsu domāšanu. Arī apkārtējā vide un mūsu ikdiena veido mūsu domāšanu. Tad kādu lomu spēlē valoda? Vai tā ierobežo mūsu domāšanu? Vai mums ir tikai vārdi mūsu domām? Kas ir cēlonis un kas - sekas? Visi šie jautājumi paliek neatbildēti. Tie nodarbina smadzeņu pētniekus un lingvistus. Bet šis jautājums ietekmē mūs visus… Jūs esat, ko Jūs sakāt?!