Sarunvārdnīca

lv Skaitļi   »   sl Števila

7 [septiņi]

Skaitļi

Skaitļi

7 [sedem]

Števila

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu slovēņu Spēlēt Vairāk
Es skaitu: Štejem: Š______ Š-e-e-: ------- Štejem: 0
viens, divi, trīs en-,-d--, t-i e___ d___ t__ e-a- d-a- t-i ------------- ena, dva, tri 0
Es skaitu līdz trīs. Š-e-e- -o--r-. Š_____ d_ t___ Š-e-e- d- t-i- -------------- Štejem do tri. 0
Es skaitu tālāk: Š---e---ap---: Š_____ n______ Š-e-e- n-p-e-: -------------- Štejem naprej: 0
četri, pieci, seši, štiri---et,-še-t, š_____ p___ š____ š-i-i- p-t- š-s-, ----------------- štiri, pet, šest, 0
septiņi, astoņi, deviņi se-e-,-os--,-dev-t s_____ o____ d____ s-d-m- o-e-, d-v-t ------------------ sedem, osem, devet 0
Es skaitu. Št-jem.-(-a- š-e----) Š______ (___ š_______ Š-e-e-. (-a- š-e-e-.- --------------------- Štejem. (Jaz štejem.) 0
Tu skaiti. Št-j-š- -T- -t-----) Š______ (__ š_______ Š-e-e-. (-i š-e-e-.- -------------------- Šteješ. (Ti šteješ.) 0
Viņš skaita. Š-ej-- (On-----e-) Š_____ (__ š______ Š-e-e- (-n š-e-e-) ------------------ Šteje. (On šteje.) 0
Viens. Pirmais. En---P-vi. E___ P____ E-a- P-v-. ---------- Ena. Prvi. 0
Divi. Otrais. D--.--r---. D___ D_____ D-a- D-u-i- ----------- Dva. Drugi. 0
Trīs. Trešais. Tri. --etji. T___ T______ T-i- T-e-j-. ------------ Tri. Tretji. 0
Četri. Ceturtais. Št-r---Če-rti. Š_____ Č______ Š-i-i- Č-t-t-. -------------- Štiri. Četrti. 0
Pieci. Piektais. P--.-Pet-. P___ P____ P-t- P-t-. ---------- Pet. Peti. 0
Seši. Sestais. Š-st. Š--ti. Š____ Š_____ Š-s-. Š-s-i- ------------ Šest. Šesti. 0
Septiņi. Septītais. Se-em. Se---. S_____ S_____ S-d-m- S-d-i- ------------- Sedem. Sedmi. 0
Astoņi. Astotais. O-em----m-. O____ O____ O-e-. O-m-. ----------- Osem. Osmi. 0
Deviņi. Devītais. D-ve---Dev-ti. D_____ D______ D-v-t- D-v-t-. -------------- Devet. Deveti. 0

Domāšana un valoda

Mūsu domāšana ir atkarīga no mūsu valodas. Domājot, mēs ‘runājam’ paši ar sevi. Tādēļ mūsu valoda ietekmē mūsu skatu uz lietām. Bet vai mēs varam domāt vienādi, neskatoties uz atšķirīgām valodām? Vai arī mēs domājam savādāk, jo mēs runājam citādāk? Katrai tautai ir sava leksika. Dažās valodās trūkst atsevišķu vārdu. Ir cilvēki, kuri neatšķir zaļo no zilās krāsas. Tie izmanto vienu vārdu, lai apzīmētu abas krāsas. Un tiem ir lielākas grūtības atšķirt krāsas kā citām tautām. Tie nevar atšķirt dažādas nokrāsas un papildkrāsas. Runātājiem ir grūti aprakstīt krāsu īpašības. Citām valodām ir ļoti maz skaitļa vārdu. Šādās valodās runājošajiem ir sarežģītāk veikt aprēķinus. Pastāv arī tādas valodas, kurās neatpazīst kreiso un labo . Šeit cilvēki runājot izmanto ziemeļus un dienvidus, austrumus un rietumus. Tiem ir ļoti labas ģeogrāfiskās orientēšanās spējas. Bet viņi nesaprot jēdzienus - labā un kreisā . Protams, ka ne tikai valoda ietekmē mūsu domāšanu. Arī apkārtējā vide un mūsu ikdiena veido mūsu domāšanu. Tad kādu lomu spēlē valoda? Vai tā ierobežo mūsu domāšanu? Vai mums ir tikai vārdi mūsu domām? Kas ir cēlonis un kas - sekas? Visi šie jautājumi paliek neatbildēti. Tie nodarbina smadzeņu pētniekus un lingvistus. Bet šis jautājums ietekmē mūs visus… Jūs esat, ko Jūs sakāt?!