Sarunvārdnīca

lv Skaitļi   »   zh 数(复数)

7 [septiņi]

Skaitļi

Skaitļi

7[七]

7 [Qī]

数(复数)

shù (fùshù)

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu ķīniešu (vienkāršotā) Spēlēt Vairāk
Es skaitu: 我-- --: 我 数 数 : 我 数 数 : ------- 我 数 数 : 0
w---hù---ù: w_ s__ s___ w- s-ù s-ù- ----------- wǒ shù shù:
viens, divi, trīs 一- -, 三 一_ 二_ 三 一- 二- 三 ------- 一, 二, 三 0
Y-----,-s-n Y__ è__ s__ Y-, è-, s-n ----------- Yī, èr, sān
Es skaitu līdz trīs. 我 数-----。 我 数 到 三 。 我 数 到 三 。 --------- 我 数 到 三 。 0
wǒ -hù---o---n. w_ s__ d__ s___ w- s-ù d-o s-n- --------------- wǒ shù dào sān.
Es skaitu tālāk: 我 继续-数--: 我 继_ 数_ : 我 继- 数- : --------- 我 继续 数数 : 0
Wǒ --x----ù--hù: W_ j___ s__ s___ W- j-x- s-ù s-ù- ---------------- Wǒ jìxù shù shù:
četri, pieci, seši, 四, 五, 六 四_ 五_ 六 四- 五- 六 ------- 四, 五, 六 0
S-, w-, l-ù S__ w__ l__ S-, w-, l-ù ----------- Sì, wǔ, liù
septiņi, astoņi, deviņi 七,-八- 九 七_ 八_ 九 七- 八- 九 ------- 七, 八, 九 0
q-- --, j-ǔ q__ b__ j__ q-, b-, j-ǔ ----------- qī, bā, jiǔ
Es skaitu. 我 数 - 。 我 数 数 。 我 数 数 。 ------- 我 数 数 。 0
wǒ s-ù s--. w_ s__ s___ w- s-ù s-ù- ----------- wǒ shù shù.
Tu skaiti. 你-- 数 。 你 数 数 。 你 数 数 。 ------- 你 数 数 。 0
Nǐ sh--s--.. N_ s__ s____ N- s-ù s-ù-. ------------ Nǐ shù shù..
Viņš skaita. 他-----。 他 数 数 。 他 数 数 。 ------- 他 数 数 。 0
Tā--hù-s--. T_ s__ s___ T- s-ù s-ù- ----------- Tā shù shù.
Viens. Pirmais. 一---一 一_ 第_ 一- 第- ----- 一, 第一 0
Yī,--ì -ī Y__ d_ y_ Y-, d- y- --------- Yī, dì yī
Divi. Otrais. 二, -二 二_ 第_ 二- 第- ----- 二, 第二 0
èr,--- èr è__ d_ è_ è-, d- è- --------- èr, dì èr
Trīs. Trešais. 三- -三 三_ 第_ 三- 第- ----- 三, 第三 0
sā-- -ì-s-n s___ d_ s__ s-n- d- s-n ----------- sān, dì sān
Četri. Ceturtais. 四,--四 四_ 第_ 四- 第- ----- 四, 第四 0
s-, -ì-sì s__ d_ s_ s-, d- s- --------- sì, dì sì
Pieci. Piektais. 五, -五 五_ 第_ 五- 第- ----- 五, 第五 0
wǔ- dì wǔ w__ d_ w_ w-, d- w- --------- wǔ, dì wǔ
Seši. Sestais. 六- -六 六_ 第_ 六- 第- ----- 六, 第六 0
liù, d- -iù l___ d_ l__ l-ù- d- l-ù ----------- liù, dì liù
Septiņi. Septītais. 七--第七 七_ 第_ 七- 第- ----- 七, 第七 0
q-- dì--ī q__ d_ q_ q-, d- q- --------- qī, dì qī
Astoņi. Astotais. 八- 第八 八_ 第_ 八- 第- ----- 八, 第八 0
b-------ā b__ d_ b_ b-, d- b- --------- bā, dì bā
Deviņi. Devītais. 九- -九 九_ 第_ 九- 第- ----- 九, 第九 0
ji----- jiǔ j___ d_ j__ j-ǔ- d- j-ǔ ----------- jiǔ, dì jiǔ

Domāšana un valoda

Mūsu domāšana ir atkarīga no mūsu valodas. Domājot, mēs ‘runājam’ paši ar sevi. Tādēļ mūsu valoda ietekmē mūsu skatu uz lietām. Bet vai mēs varam domāt vienādi, neskatoties uz atšķirīgām valodām? Vai arī mēs domājam savādāk, jo mēs runājam citādāk? Katrai tautai ir sava leksika. Dažās valodās trūkst atsevišķu vārdu. Ir cilvēki, kuri neatšķir zaļo no zilās krāsas. Tie izmanto vienu vārdu, lai apzīmētu abas krāsas. Un tiem ir lielākas grūtības atšķirt krāsas kā citām tautām. Tie nevar atšķirt dažādas nokrāsas un papildkrāsas. Runātājiem ir grūti aprakstīt krāsu īpašības. Citām valodām ir ļoti maz skaitļa vārdu. Šādās valodās runājošajiem ir sarežģītāk veikt aprēķinus. Pastāv arī tādas valodas, kurās neatpazīst kreiso un labo . Šeit cilvēki runājot izmanto ziemeļus un dienvidus, austrumus un rietumus. Tiem ir ļoti labas ģeogrāfiskās orientēšanās spējas. Bet viņi nesaprot jēdzienus - labā un kreisā . Protams, ka ne tikai valoda ietekmē mūsu domāšanu. Arī apkārtējā vide un mūsu ikdiena veido mūsu domāšanu. Tad kādu lomu spēlē valoda? Vai tā ierobežo mūsu domāšanu? Vai mums ir tikai vārdi mūsu domām? Kas ir cēlonis un kas - sekas? Visi šie jautājumi paliek neatbildēti. Tie nodarbina smadzeņu pētniekus un lingvistus. Bet šis jautājums ietekmē mūs visus… Jūs esat, ko Jūs sakāt?!