Sarunvārdnīca

lv Pulksteņa laiki   »   da Klokkeslæt

8 [astoņi]

Pulksteņa laiki

Pulksteņa laiki

8 [otte]

Klokkeslæt

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu dāņu Spēlēt Vairāk
Atvainojiet, lūdzu! U-dsk-ld! U________ U-d-k-l-! --------- Undskyld! 0
Cik, lūdzu, ir pulkstenis? Hv---e--k-okken? H___ e_ k_______ H-a- e- k-o-k-n- ---------------- Hvad er klokken? 0
Liels paldies. Man-- t-k. M____ t___ M-n-e t-k- ---------- Mange tak. 0
Pulkstenis ir viens. Kl-kken-e--e-. K______ e_ e__ K-o-k-n e- e-. -------------- Klokken er et. 0
Pulkstenis ir divi. K-ok-e- -r t-. K______ e_ t__ K-o-k-n e- t-. -------------- Klokken er to. 0
Pulkstenis ir trīs. Kl-k----er-t-e. K______ e_ t___ K-o-k-n e- t-e- --------------- Klokken er tre. 0
Pulkstenis ir četri. Kl--ken----fi--. K______ e_ f____ K-o-k-n e- f-r-. ---------------- Klokken er fire. 0
Pulkstenis ir pieci. K-----n--r-f-m. K______ e_ f___ K-o-k-n e- f-m- --------------- Klokken er fem. 0
Pulkstenis ir seši. Kl---en-e- -eks. K______ e_ s____ K-o-k-n e- s-k-. ---------------- Klokken er seks. 0
Pulkstenis ir septiņi. K-okke---- sy-. K______ e_ s___ K-o-k-n e- s-v- --------------- Klokken er syv. 0
Pulkstenis ir astoņi. Kl----n -r-o--e. K______ e_ o____ K-o-k-n e- o-t-. ---------------- Klokken er otte. 0
Pulkstenis ir deviņi. Klo-ken e- --. K______ e_ n__ K-o-k-n e- n-. -------------- Klokken er ni. 0
Pulkstenis ir desmit. K--kken ---t-. K______ e_ t__ K-o-k-n e- t-. -------------- Klokken er ti. 0
Pulkstenis ir vienpadsmit. K----e- er---l-ve. K______ e_ e______ K-o-k-n e- e-l-v-. ------------------ Klokken er elleve. 0
Pulkstenis ir divpadsmit. K---ke- e--tol-. K______ e_ t____ K-o-k-n e- t-l-. ---------------- Klokken er tolv. 0
Minūtē ir sešdesmit sekundes. Et m--ut -a- t--s --k---e-. E_ m____ h__ t___ s________ E- m-n-t h-r t-e- s-k-n-e-. --------------------------- Et minut har tres sekunder. 0
Stundā ir sešdesmit minūtes. E- tim- har tre- -i--t--r. E_ t___ h__ t___ m________ E- t-m- h-r t-e- m-n-t-e-. -------------------------- En time har tres minutter. 0
Diennaktī ir divdesmit četras stundas. Et ---n-ha-----e-gty-e -i--r E_ d___ h__ f_________ t____ E- d-g- h-r f-r-o-t-v- t-m-r ---------------------------- Et døgn har fireogtyve timer 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + dāņu (1-100) MP3 dāņu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Valodu saimes

Uz Zemes dzīvo ap 7 miljardi iedzīvotāju. Un tie runā ap 7000 atšķirīgās valodās. Kā cilvēki, tā arī valodas var būt radniecīgi saistītas. Tas nozīme, ka tām ir kopēja izcelsmes valoda. Pastāv arī pilnībā izolētas valodas. Tās nav ģenētiski savienotas ne ar vienu citu valodu. Eiropā, piemēram, basku valoda tiek pieņemta kā izolēta valoda. Bet lielākajai daļai valodu ir ‘vecāki’, ‘bērni’ vai ‘brāļi un māsas’. Tās pieder pie vienas valodu saimes. Ar salīdzināšanu var ievērot, cik līdzīgas viena otrai ir valodas. Zinātnieki saskaitījuši kopumā 300 ģenētisko vienību. Starp tām ir 180 valodu saimes, kas sastāv no vairāk kā vienas valodas. Un izolētās valodas sastāda pārējās 120 vienības. Indoeiropiešu valodu saime ir vislielākā valodu saime. Tā sastāv no aptuveni 280 valodām. Tajās ietilps romāņu, ģermāņu un slāvu valodas. Tie ir aptuveni 3 miljardi runātāju visos kontinentos. Āzijā dominē sino-tibetiešu valodas saime. Šai valodai ir vairāk kā 1,3 miljardu runātāju. Galvenā sino-tibetiešu valoda ir ķīniešu. Trešā lielākā valodu saime atrodas Āfrikā. Tā ir nosaukta teritorijas vārdā, kur tā ir izplatīta- Nigēras-Kongo valodu saime. Pie tās pieder ‘tikai’ 350 miljoni runātāju. Šīs valodas galvenā valoda ir svahili. Kā likums: jo tuvāka radniecība, jo labāka saprašanās. Cilvēki, kuri viens ar otru runā radniecīgās valodās, saprot viens otru labāk. Viņi var iemācīties citu valodu salīdzinoši ātri. Tātad, mācieties valodas - ģimenes sanākšana vienmēr ir jauks pasākums!