Sarunvārdnīca

lv Pulksteņa laiki   »   uk Години доби

8 [astoņi]

Pulksteņa laiki

Pulksteņa laiki

8 [вісім]

8 [visim]

Години доби

Hodyny doby

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu ukraiņu Spēlēt Vairāk
Atvainojiet, lūdzu! Виба-т-! В_______ В-б-ч-е- -------- Вибачте! 0
Ho--ny d-by H_____ d___ H-d-n- d-b- ----------- Hodyny doby
Cik, lūdzu, ir pulkstenis? Ск-ж----б--ь---с--,---т-а -од---? С______ б__________ к____ г______ С-а-і-ь б-д---а-к-, к-т-а г-д-н-? --------------------------------- Скажіть будь-ласка, котра година? 0
Hod--y --by H_____ d___ H-d-n- d-b- ----------- Hodyny doby
Liels paldies. Щ--о д-к--. Щ___ д_____ Щ-р- д-к-ю- ----------- Щиро дякую. 0
V-b-c--e! V________ V-b-c-t-! --------- Vybachte!
Pulkstenis ir viens. Пе-ш--г-----. П____ г______ П-р-а г-д-н-. ------------- Перша година. 0
V--a-hte! V________ V-b-c-t-! --------- Vybachte!
Pulkstenis ir divi. Д-уг---о-ин-. Д____ г______ Д-у-а г-д-н-. ------------- Друга година. 0
V-ba----! V________ V-b-c-t-! --------- Vybachte!
Pulkstenis ir trīs. Т--тя-г--и-а. Т____ г______ Т-е-я г-д-н-. ------------- Третя година. 0
Sk--h----b--ʹ-las--- k-t-a ---y--? S_______ b__________ k____ h______ S-a-h-t- b-d---a-k-, k-t-a h-d-n-? ---------------------------------- Skazhitʹ budʹ-laska, kotra hodyna?
Pulkstenis ir četri. Четверт- год-н-. Ч_______ г______ Ч-т-е-т- г-д-н-. ---------------- Четверта година. 0
S---h--- ----------, --t-- h---n-? S_______ b__________ k____ h______ S-a-h-t- b-d---a-k-, k-t-a h-d-n-? ---------------------------------- Skazhitʹ budʹ-laska, kotra hodyna?
Pulkstenis ir pieci. П---а -о-и--. П____ г______ П-я-а г-д-н-. ------------- П’ята година. 0
Ska-h-----udʹ-l--ka, ko-r- --dy-a? S_______ b__________ k____ h______ S-a-h-t- b-d---a-k-, k-t-a h-d-n-? ---------------------------------- Skazhitʹ budʹ-laska, kotra hodyna?
Pulkstenis ir seši. Шоста-г---н-. Ш____ г______ Ш-с-а г-д-н-. ------------- Шоста година. 0
Shchy-- d-a-uy-. S______ d_______ S-c-y-o d-a-u-u- ---------------- Shchyro dyakuyu.
Pulkstenis ir septiņi. С-о-а-го---а. С____ г______ С-о-а г-д-н-. ------------- Сьома година. 0
Sh-h--- d-ak--u. S______ d_______ S-c-y-o d-a-u-u- ---------------- Shchyro dyakuyu.
Pulkstenis ir astoņi. Во--ма-го----. В_____ г______ В-с-м- г-д-н-. -------------- Восьма година. 0
Shc-yro -yakuy-. S______ d_______ S-c-y-o d-a-u-u- ---------------- Shchyro dyakuyu.
Pulkstenis ir deviņi. Де------годи--. Д______ г______ Д-в-я-а г-д-н-. --------------- Дев’ята година. 0
P-r-h--h--yna. P_____ h______ P-r-h- h-d-n-. -------------- Persha hodyna.
Pulkstenis ir desmit. Д---та -----а. Д_____ г______ Д-с-т- г-д-н-. -------------- Десята година. 0
P-r--- --dyna. P_____ h______ P-r-h- h-d-n-. -------------- Persha hodyna.
Pulkstenis ir vienpadsmit. Од--ад-ят- год-на. О_________ г______ О-и-а-ц-т- г-д-н-. ------------------ Одинадцята година. 0
Per-ha-h--yna. P_____ h______ P-r-h- h-d-n-. -------------- Persha hodyna.
Pulkstenis ir divpadsmit. Дв-н--цят- -о--н-. Д_________ г______ Д-а-а-ц-т- г-д-н-. ------------------ Дванадцята година. 0
D-u-a h-dyn-. D____ h______ D-u-a h-d-n-. ------------- Druha hodyna.
Minūtē ir sešdesmit sekundes. Хв--ина м-є-ш-с-д-с---с-ку-д. Х______ м__ ш________ с______ Х-и-и-а м-є ш-с-д-с-т с-к-н-. ----------------------------- Хвилина має шістдесят секунд. 0
Druha --d---. D____ h______ D-u-a h-d-n-. ------------- Druha hodyna.
Stundā ir sešdesmit minūtes. Го-и-- -а- --с-------х---и-. Г_____ м__ ш________ х______ Г-д-н- м-є ш-с-д-с-т х-и-и-. ---------------------------- Година має шістдесят хвилин. 0
Dru-- hody-a. D____ h______ D-u-a h-d-n-. ------------- Druha hodyna.
Diennaktī ir divdesmit četras stundas. Д-н----є д-ад-я----о---и--о-ини. Д___ м__ д_______ ч_____ г______ Д-н- м-є д-а-ц-т- ч-т-р- г-д-н-. -------------------------------- День має двадцять чотири години. 0
Tre-y- -ody--. T_____ h______ T-e-y- h-d-n-. -------------- Tretya hodyna.

Valodu saimes

Uz Zemes dzīvo ap 7 miljardi iedzīvotāju. Un tie runā ap 7000 atšķirīgās valodās. Kā cilvēki, tā arī valodas var būt radniecīgi saistītas. Tas nozīme, ka tām ir kopēja izcelsmes valoda. Pastāv arī pilnībā izolētas valodas. Tās nav ģenētiski savienotas ne ar vienu citu valodu. Eiropā, piemēram, basku valoda tiek pieņemta kā izolēta valoda. Bet lielākajai daļai valodu ir ‘vecāki’, ‘bērni’ vai ‘brāļi un māsas’. Tās pieder pie vienas valodu saimes. Ar salīdzināšanu var ievērot, cik līdzīgas viena otrai ir valodas. Zinātnieki saskaitījuši kopumā 300 ģenētisko vienību. Starp tām ir 180 valodu saimes, kas sastāv no vairāk kā vienas valodas. Un izolētās valodas sastāda pārējās 120 vienības. Indoeiropiešu valodu saime ir vislielākā valodu saime. Tā sastāv no aptuveni 280 valodām. Tajās ietilps romāņu, ģermāņu un slāvu valodas. Tie ir aptuveni 3 miljardi runātāju visos kontinentos. Āzijā dominē sino-tibetiešu valodas saime. Šai valodai ir vairāk kā 1,3 miljardu runātāju. Galvenā sino-tibetiešu valoda ir ķīniešu. Trešā lielākā valodu saime atrodas Āfrikā. Tā ir nosaukta teritorijas vārdā, kur tā ir izplatīta- Nigēras-Kongo valodu saime. Pie tās pieder ‘tikai’ 350 miljoni runātāju. Šīs valodas galvenā valoda ir svahili. Kā likums: jo tuvāka radniecība, jo labāka saprašanās. Cilvēki, kuri viens ar otru runā radniecīgās valodās, saprot viens otru labāk. Viņi var iemācīties citu valodu salīdzinoši ātri. Tātad, mācieties valodas - ģimenes sanākšana vienmēr ir jauks pasākums!