Sarunvārdnīca

lv Nedēļas dienas   »   sv Veckans dagar

9 [deviņi]

Nedēļas dienas

Nedēļas dienas

9 [nio]

Veckans dagar

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu zviedru Spēlēt Vairāk
pirmdiena m-n-ag m_____ m-n-a- ------ måndag 0
otrdiena t---ag t_____ t-s-a- ------ tisdag 0
trešdiena ons--g o_____ o-s-a- ------ onsdag 0
ceturtdiena t-rs-ag t______ t-r-d-g ------- torsdag 0
piektdiena fred-g f_____ f-e-a- ------ fredag 0
sestdiena l---ag l_____ l-r-a- ------ lördag 0
svētdiena s----g s_____ s-n-a- ------ söndag 0
nedēļa veckan v_____ v-c-a- ------ veckan 0
no pirmdienas līdz svētdienai frå- må-d-g t--l sö-d-g f___ m_____ t___ s_____ f-å- m-n-a- t-l- s-n-a- ----------------------- från måndag till söndag 0
Pirmā diena ir pirmdiena. D-n --r-------e--är-må-d--. D__ f_____ d____ ä_ m______ D-n f-r-t- d-g-n ä- m-n-a-. --------------------------- Den första dagen är måndag. 0
Otrā diena ir otrdiena. D-n an--a da-en-är ti----. D__ a____ d____ ä_ t______ D-n a-d-a d-g-n ä- t-s-a-. -------------------------- Den andra dagen är tisdag. 0
Trešā diena ir trešdiena. D-n -r-d-- da-en ä- on---g. D__ t_____ d____ ä_ o______ D-n t-e-j- d-g-n ä- o-s-a-. --------------------------- Den tredje dagen är onsdag. 0
Ceturtā diena ir ceturtdiena. D-- ---rd- da-e--är---r-da-. D__ f_____ d____ ä_ t_______ D-n f-ä-d- d-g-n ä- t-r-d-g- ---------------------------- Den fjärde dagen är torsdag. 0
Piektā diena ir piektdiena. D---f--t- d-----ä- -re--g. D__ f____ d____ ä_ f______ D-n f-m-e d-g-n ä- f-e-a-. -------------------------- Den femte dagen är fredag. 0
Sestā diena ir sestdiena. De--s-ä-te-da----ä- -ör--g. D__ s_____ d____ ä_ l______ D-n s-ä-t- d-g-n ä- l-r-a-. --------------------------- Den sjätte dagen är lördag. 0
Septītā diena ir svētdiena. D-n-s----e -a-e- -r s--d--. D__ s_____ d____ ä_ s______ D-n s-u-d- d-g-n ä- s-n-a-. --------------------------- Den sjunde dagen är söndag. 0
Nedēļā ir septiņas dienas. Ve--an---r -ju d----. V_____ h__ s__ d_____ V-c-a- h-r s-u d-g-r- --------------------- Veckan har sju dagar. 0
Mēs strādājam tikai piecas dienas. Vi-arbe--r-b-ra---------r. V_ a______ b___ f__ d_____ V- a-b-t-r b-r- f-m d-g-r- -------------------------- Vi arbetar bara fem dagar. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + zviedru (1-100) MP3 zviedru (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Mākslīgā valoda Esperanto

Angļu valoda ir šodien visnozīmīgākā pasaules valoda. Ir pieņemts, ka, to izmantojot, visiem cilvēkiem vajadzētu saprasties savā starpā. Citas valodas arī vēlētos sasniegt tādu mērķi. Piemēram, mākslīgās valodas. Mākslīgās valodas tiek radītas un attīstītas ar nolūku. Tas ir, tās tiek veidotas balstoties uz kādu plānu. Mākslīgajās valodās tiek izmantoti elementi no citām valodām. Tādā veidā to būtu vieglāk iemācīties pēc iespējas vairāk cilvēkiem. Starptautiskā saskarsme ir mākslīgās valodas izveides mērķis. Esperanto it pati pazīstamākā mākslīgā valoda. To pirmo reizi iepazīstināja Varšavā, 1887. gadā. To izveidoja ārsts, Ludviks L. Zāmenhofs. Viņš uzskatīja, ka sociālo nemieru galvenais iemesls ir saziņas problēmas. Tādēļ viņš izveidoja valodu, kas apvienotu cilvēkus. To izmantojot, cilvēki viens ar otru runātu vienlīdzīgi. Ārsta pseidonīms bija Dr. Esperanto jeb Cerību pilns. Tas parāda, cik ļoti viņš ticēja savam sapnim. Bet ideja par universālu saprašanos ir daudz senāka. Līdz mūsdienām ir attīstītas dažādas mākslīgās valodas. Tās tiek saistītas ar iecietību un cilvēktiesībām. Vairāk kā 120 valstīs dzīvo runātāji, kas pārzin esperanto. Kā arī esperanto tiek kritizēts. Piemēram, 70% no leksikas sastāda romāņu valoda. Un esperanto veidota izteikti uz indoeiropiešu valodām. Tās runātāji savtarpēji mainās idejām konvencijās un sapulcēs. Tiek regulāri organizētas tikšanās un lekcijas. Tātad, vai esat gatavs apgūt nedaudz esperanto? Ĉu vi parolas Esperanton? – Jes, mi parolas Esperanton tre bone!