Sarunvārdnīca

lv Vakar – šodien – rīt   »   af Gister – vandag – môre

10 [desmit]

Vakar – šodien – rīt

Vakar – šodien – rīt

10 [tien]

Gister – vandag – môre

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu afrikāņu Spēlēt Vairāk
Vakar bija sestdiena. G---e--was-Sa-erd--. G_____ w__ S________ G-s-e- w-s S-t-r-a-. -------------------- Gister was Saterdag. 0
Vakar es biju kino. Gi-----wa--ek in---e -i-s--op. G_____ w__ e_ i_ d__ b________ G-s-e- w-s e- i- d-e b-o-k-o-. ------------------------------ Gister was ek in die bioskoop. 0
Filma bija interesanta. Di- -o---ent -a- in-e-e-s-nt. D__ r_______ w__ i___________ D-e r-l-r-n- w-s i-t-r-s-a-t- ----------------------------- Die rolprent was interessant. 0
Šodien ir svētdiena. Vand------S-nd--. V_____ i_ S______ V-n-a- i- S-n-a-. ----------------- Vandag is Sondag. 0
Šodien es nestrādāju. Van--g --rk--k nie. V_____ w___ e_ n___ V-n-a- w-r- e- n-e- ------------------- Vandag werk ek nie. 0
Es palieku mājās. Ek--l- --i-. / Ek bly-b---i- hu--. E_ b__ t____ / E_ b__ b_ d__ h____ E- b-y t-i-. / E- b-y b- d-e h-i-. ---------------------------------- Ek bly tuis. / Ek bly by die huis. 0
Rīt ir pirmdiena. Mô-- ----a-n-a-. M___ i_ M_______ M-r- i- M-a-d-g- ---------------- Môre is Maandag. 0
Rīt es atkal strādāšu. M-re-we-- -- w---. M___ w___ e_ w____ M-r- w-r- e- w-e-. ------------------ Môre werk ek weer. 0
Es strādāju birojā. Ek w--k -p -a---or. E_ w___ o_ k_______ E- w-r- o- k-n-o-r- ------------------- Ek werk op kantoor. 0
Kas tas ir? W-- -- d--? W__ i_ d___ W-e i- d-t- ----------- Wie is dit? 0
Tas ir Pēteris. D-- i--P---r. D__ i_ P_____ D-t i- P-t-r- ------------- Dit is Peter. 0
Pēteris ir students. Pe--r--- -- s---ent. P____ i_ ’_ s_______ P-t-r i- ’- s-u-e-t- -------------------- Peter is ’n student. 0
Kas tā ir? W----s -i-? W__ i_ d___ W-e i- d-t- ----------- Wie is dit? 0
Tā ir Marta. Dit-is-Mar-ha. D__ i_ M______ D-t i- M-r-h-. -------------- Dit is Martha. 0
Marta ir sekretāre. Mar--a-is-’--s--re---e---. M_____ i_ ’_ s____________ M-r-h- i- ’- s-k-e-a-e-s-. -------------------------- Martha is ’n sekretaresse. 0
Pēteris un Marta ir draugi. P--er-e--Ma-tha -- -ri--de. P____ e_ M_____ i_ v_______ P-t-r e- M-r-h- i- v-i-n-e- --------------------------- Peter en Martha is vriende. 0
Pēteris ir Martas draugs. Pe-----s-M-r-h--se v-ien-. P____ i_ M_____ s_ v______ P-t-r i- M-r-h- s- v-i-n-. -------------------------- Peter is Martha se vriend. 0
Marta ir Pētera draudzene. M-r-h- ----ete---e----e-di-. M_____ i_ P____ s_ v________ M-r-h- i- P-t-r s- v-i-n-i-. ---------------------------- Martha is Peter se vriendin. 0

Mācīšanās miegā

Svešvalodu apgūšana mūsdienās ir daļa no vispārējās izglītības. Ja vien to mācīšanās nebūtu tik nogurdinoša! Labas ziņas tiem, kam tās sagādā grūtības. Jo iemācīties miegā ir efektīvāk! Vairāki zinātniskie pētījumi ir nonākuši pie tāda slēdziena. Un šo metodi mēs varam izmantot arī mācoties valodas. To, ko mēs esam pieredzējuši pa dienu, mēs apstrādājam miegā. Mūsu smadzenes analizē jaunos iespaidus. Viss pieredzētais tiek vēlreiz pārdomāts. Un jaunais saturs tiek nostiprināts mūsu smadzenēs. Jo īpaši labi tiek nostiprinās tas, ko esam mācījušies pirms iemigšanas. Līdz ar to, atkārtot nozīmīgas lietas pirms iemigšanas, ir noderīgi. Dažādas miega fāzes atbild par atšķirīgām mācību vielām. Miegs ar ātrajām acu kustībām atbild par psihomotorisko mācīšanos. Šajā kategorijā ietilpst mūzikas vai sporta nodarbības. Bet, piemēram, tīrās zināšanas tiek apstrādātas dziļajā miegā. Šajā fāzē tiek pārskatīts viss apgūtais. Pat leksika un gramatika! Mūsu smadzenēm ir ļoti smagi jāstrādā, kad mēs mācamies valodu. Tām jāsaglabā jauni vārdi un jauni likumi. Tas viss tiek atkal atkārtots miegā. Pētnieki to dēvē par atkārtošanas teoriju. Bet galvenais, ka Jūs izguļaties. Ķermenim un prātam nepieciešams pienācīgi atpūšties. Un tikai tad smadzenes darbojas efektīvi. Var teikt: labs miegs, laba atmiņa. Kad mēs atpūšamies, mūsu smadzenes vēl darbojas… Tad: ar labunakti, Gute Nacht, good night, buona notte, dobrou noc!