Sarunvārdnīca

lv Augļi un pārtikas produkti   »   da Frugt og fødevarer

15 [piecpadsmit]

Augļi un pārtikas produkti

Augļi un pārtikas produkti

15 [femten]

Frugt og fødevarer

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu dāņu Spēlēt Vairāk
Man ir zemene. J----ar et-jo----r. J__ h__ e_ j_______ J-g h-r e- j-r-b-r- ------------------- Jeg har et jordbær. 0
Man ir kivi un melone. Jeg--a--en k--- og-e- -e--n. J__ h__ e_ k___ o_ e_ m_____ J-g h-r e- k-w- o- e- m-l-n- ---------------------------- Jeg har en kiwi og en melon. 0
Man ir apelsīns un greifrūts. Jeg -ar e----pelsi--o--e--g--p-frug-. J__ h__ e_ a_______ o_ e_ g__________ J-g h-r e- a-p-l-i- o- e- g-a-e-r-g-. ------------------------------------- Jeg har en appelsin og en grapefrugt. 0
Man ir ābols un mango. J-g har et -bl- -g en-ma--o. J__ h__ e_ æ___ o_ e_ m_____ J-g h-r e- æ-l- o- e- m-n-o- ---------------------------- Jeg har et æble og en mango. 0
Man ir banāns un ananass. Jeg -a- e- ---------e- ---n--. J__ h__ e_ b____ o_ e_ a______ J-g h-r e- b-n-n o- e- a-a-a-. ------------------------------ Jeg har en banan og en ananas. 0
Es gatavoju augļu salātus. J-g l-v----rug--al--. J__ l____ f__________ J-g l-v-r f-u-t-a-a-. --------------------- Jeg laver frugtsalat. 0
Es ēdu tostermaizi. J----pise- e- ----e---s-et -r--. J__ s_____ e_ s____ r_____ b____ J-g s-i-e- e- s-i-e r-s-e- b-ø-. -------------------------------- Jeg spiser en skive ristet brød. 0
Es ēdu tostermaizi ar sviestu. Jeg s--s----n-s---e ---t-t b-ød m-- s-ø-. J__ s_____ e_ s____ r_____ b___ m__ s____ J-g s-i-e- e- s-i-e r-s-e- b-ø- m-d s-ø-. ----------------------------------------- Jeg spiser en skive ristet brød med smør. 0
Es ēdu tostermaizi ar sviestu un marmelādi. Jeg -pi--r e- sk----ri-te---rød-----s--- o--m---el--e. J__ s_____ e_ s____ r_____ b___ m__ s___ o_ m_________ J-g s-i-e- e- s-i-e r-s-e- b-ø- m-d s-ø- o- m-r-e-a-e- ------------------------------------------------------ Jeg spiser en skive ristet brød med smør og marmelade. 0
Es ēdu sendviču. Je- s-is-r--n-s---wic-. J__ s_____ e_ s________ J-g s-i-e- e- s-n-w-c-. ----------------------- Jeg spiser en sandwich. 0
Es ēdu sendviču ar margarīnu. Je--sp-s-r--- sand-ich --d----g---ne. J__ s_____ e_ s_______ m__ m_________ J-g s-i-e- e- s-n-w-c- m-d m-r-a-i-e- ------------------------------------- Jeg spiser en sandwich med margarine. 0
Es ēdu sendviču ar margarīnu un tomātu. Je--spi--r-en----d-i-h---d-m-rg--in--og---m-t. J__ s_____ e_ s_______ m__ m________ o_ t_____ J-g s-i-e- e- s-n-w-c- m-d m-r-a-i-e o- t-m-t- ---------------------------------------------- Jeg spiser en sandwich med margarine og tomat. 0
Mums vajag maizi un rīsus. V- h-r brug-fo- b--d--g--is. V_ h__ b___ f__ b___ o_ r___ V- h-r b-u- f-r b-ø- o- r-s- ---------------------------- Vi har brug for brød og ris. 0
Mums vajag zivis un steikus. Vi----------for fisk--- ---fe-. V_ h__ b___ f__ f___ o_ b______ V- h-r b-u- f-r f-s- o- b-f-e-. ------------------------------- Vi har brug for fisk og bøffer. 0
Mums vajag picu un spageti. V-------r----or-pi--a o--s-ag-e-t-. V_ h__ b___ f__ p____ o_ s_________ V- h-r b-u- f-r p-z-a o- s-a-h-t-i- ----------------------------------- Vi har brug for pizza og spaghetti. 0
Ko mums vēl vajag? Hv-d--ar----e-lers--ru- --r? H___ h__ v_ e_____ b___ f___ H-a- h-r v- e-l-r- b-u- f-r- ---------------------------- Hvad har vi ellers brug for? 0
Mums vajag burkānus un tomātus zupai. V--h-- b--- --r --le--d--- o--tom-te--t-l --p--n. V_ h__ b___ f__ g_________ o_ t______ t__ s______ V- h-r b-u- f-r g-l-r-d-e- o- t-m-t-r t-l s-p-e-. ------------------------------------------------- Vi har brug for gulerødder og tomater til suppen. 0
Kur ir lielveikals? H-o---r --r-e---upe----k-d? H___ e_ d__ e_ s___________ H-o- e- d-r e- s-p-r-a-k-d- --------------------------- Hvor er der et supermarked? 0

Mediji un valodas

Mūsu valodu ietekmē arī mediji. Jo īpaši jaunie mediji teieņem nozīmīgu vietu. Vesela valoda ir izveidojusies no īsziņām, e-pastiem un čatošanas. Protams, katrā valstī šī mediju valoda ir atšķirīga. Lai gan konkrētas īpašības atrodamas visās mediju valodās. Pāri visam, mums, kā lietotājiem, svarīgs ir ātrums. Neskatoties uz to, ka mēs rakstam, mēs vēlamies izveidot dzīvu saziņu. Tas nozīmē, ka mēs vēlamies apmainīties ar informāciju cik ātri vien iespējams. Tā mēs simulējam īstu sarunu. Tādā veidā mūsu valoda ir attīstījusi verbālu raksturu. Vārdi un teikumi bieži vien tiek saīsināti. Gramatikas un pieturzīmju noteikumi parasti netiek ievēroti. Mūsu pareizrakstība ir vaļīgāka, un prievārdi bieži pazūd pavisam. Jūtas tikai retos gadījumos medijos tiek izpaustas. Te mēs parasti izmantojam emocijzīmes. Šiem simboliem būtu jāattēlo mūsu pašreizējās jūtas. Rakstot īsziņas arī ir atšķirīgi kodi, un čata sarakstēs izmanto atšķirīgu žargonu. Tādēļ mediju valoda ir ļoti samazināta valoda. Bet to lietotāji izmanto līdzīgā veidā. Pētījumi uzrāda, ka izglītība vai prāts neko nemaina. Jo īpaši jauniem cilvēkiem patīk izmantot mediju valodu. Tādēļ kritiķi domā, ka mūsu valoda ir apdraudēta. Zinātne uz šo parādību neskatās tik pesimistiski. Jo bērni atšķir kad un kā viņiem vajadzētu rakstīt. Eksperti tic, ka jauno mediju valodai pat ir priekšrocības. Tāpēc, ka tā var sekmēt bērnu valodas prasmes un radošumu. Un: mūsdienās vairāk un vairāk tiek rakstītas vēstules - ne uz papīra, bet elektroniski! Mēs esam priecīgi par to!