Sarunvārdnīca

lv Augļi un pārtikas produkti   »   ku Fêkî û tiştên xwarinê

15 [piecpadsmit]

Augļi un pārtikas produkti

Augļi un pārtikas produkti

15 [panzdeh]

Fêkî û tiştên xwarinê

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu kurdu (kurmandži) Spēlēt Vairāk
Man ir zemene. Tûfr-n-iy--e min ---e. T___________ m__ h____ T-f-e-g-y-k- m-n h-y-. ---------------------- Tûfrengiyeke min heye. 0
Man ir kivi un melone. Kîwiye--û-petî---- mi- ---e. K______ û p_______ m__ h____ K-w-y-k û p-t-x-k- m-n h-n-. ---------------------------- Kîwiyek û petîxekî min hene. 0
Man ir apelsīns un greifrūts. P-r-eqalek - -ind----e -i- hen-. P_________ û S________ m__ h____ P-r-e-a-e- û S-n-i-e-e m-n h-n-. -------------------------------- Porteqalek û Sindiyeke min hene. 0
Man ir ābols un mango. S-ve- - mangoy-ke m-n ----. S____ û m________ m__ h____ S-v-k û m-n-o-e-e m-n h-n-. --------------------------- Sêvek û mangoyeke min hene. 0
Man ir banāns un ananass. M-z-k û-----a--ke m-- h-ne. M____ û a________ m__ h____ M-z-k û a-a-a-e-e m-n h-n-. --------------------------- Mûzek û ananaseke min hene. 0
Es gatavoju augļu salātus. Ez -e----y- fêk-ya- ç---k-m. E_ s_______ f______ ç_______ E- s-l-t-y- f-k-y-n ç-d-k-m- ---------------------------- Ez seleteya fêkiyan çêdikim. 0
Es ēdu tostermaizi. Ez-t-stekê-di---m. E_ t______ d______ E- t-s-e-ê d-x-i-. ------------------ Ez tostekê dixwim. 0
Es ēdu tostermaizi ar sviestu. E--t---e-e-bi -ûn--ni---kî --xw--. E_ t______ b_ r___ n______ d______ E- t-s-e-e b- r-n- n-v-ş-î d-x-i-. ---------------------------------- Ez tosteke bi rûnê nivişkî dixwim. 0
Es ēdu tostermaizi ar sviestu un marmelādi. E--to-t-ke-b--r--ê nîv-şk ---i-r-ç-- ------. E_ t______ b_ r___ n_____ û b_ r____ d______ E- t-s-e-e b- r-n- n-v-ş- û b- r-ç-l d-x-i-. -------------------------------------------- Ez tosteke bi rûnê nîvişk û bi rîçal dixwim. 0
Es ēdu sendviču. Ez san-e-î-e---di-wim. E_ s__________ d______ E- s-n-e-î-e-ê d-x-i-. ---------------------- Ez sandewîçekê dixwim. 0
Es ēdu sendviču ar margarīnu. Ez -a-d-wîç--e----r-- d----m. E_ s__________ b_ r__ d______ E- s-n-e-î-e-e b- r-n d-x-i-. ----------------------------- Ez sandewîçeke bi rûn dixwim. 0
Es ēdu sendviču ar margarīnu un tomātu. E--s----î--ke bi-r-n-û -i-ba-a------ dixw-m. E_ s_________ b_ r__ û b_ b_____ s__ d______ E- s-n-w-ç-k- b- r-n û b- b-c-n- s-r d-x-i-. -------------------------------------------- Ez sandwîçeke bi rûn û bi bacana sor dixwim. 0
Mums vajag maizi un rīsus. Ji -e-r--n-n---b-r--c --wî-t in. J_ m_ r_ n__ û b_____ p_____ i__ J- m- r- n-n û b-r-n- p-w-s- i-. -------------------------------- Ji me re nan û birinc pêwîst in. 0
Mums vajag zivis un steikus. Ji-me--- -as--- --ft-k ---î-t in. J_ m_ r_ m___ û b_____ p_____ i__ J- m- r- m-s- û b-f-e- p-w-s- i-. --------------------------------- Ji me re masî û bîftek pêwîst in. 0
Mums vajag picu un spageti. J--me re--î----û--p-----î-p-wî-t in. J_ m_ r_ p____ û s_______ p_____ i__ J- m- r- p-z-a û s-a-e-t- p-w-s- i-. ------------------------------------ Ji me re pîzza û spagettî pêwîst in. 0
Ko mums vēl vajag? J---ey------ ---î-ti-- me-bi -- -ey-? J_ x____ w__ p________ m_ b_ ç_ h____ J- x-y-î w-n p-w-s-i-a m- b- ç- h-y-? ------------------------------------- Ji xeynî wan pêwîstiya me bi çi heye? 0
Mums vajag burkānus un tomātus zupai. J---- -orb-y- pê---t-y- m- bi ---êr-û---canên--o--h-y-. J_ b_ ş______ p________ m_ b_ g____ û b______ s__ h____ J- b- ş-r-e-ê p-w-s-i-a m- b- g-z-r û b-c-n-n s-r h-y-. ------------------------------------------------------- Ji bo şorbeyê pêwîstiya me bi gêzêr û bacanên sor heye. 0
Kur ir lielveikals? Li-nêzîk -upe-m-r-et-k -eye-ge--? L_ n____ s____________ h___ g____ L- n-z-k s-p-r-a-k-t-k h-y- g-l-? --------------------------------- Li nêzîk supermarketek heye gelo? 0

Mediji un valodas

Mūsu valodu ietekmē arī mediji. Jo īpaši jaunie mediji teieņem nozīmīgu vietu. Vesela valoda ir izveidojusies no īsziņām, e-pastiem un čatošanas. Protams, katrā valstī šī mediju valoda ir atšķirīga. Lai gan konkrētas īpašības atrodamas visās mediju valodās. Pāri visam, mums, kā lietotājiem, svarīgs ir ātrums. Neskatoties uz to, ka mēs rakstam, mēs vēlamies izveidot dzīvu saziņu. Tas nozīmē, ka mēs vēlamies apmainīties ar informāciju cik ātri vien iespējams. Tā mēs simulējam īstu sarunu. Tādā veidā mūsu valoda ir attīstījusi verbālu raksturu. Vārdi un teikumi bieži vien tiek saīsināti. Gramatikas un pieturzīmju noteikumi parasti netiek ievēroti. Mūsu pareizrakstība ir vaļīgāka, un prievārdi bieži pazūd pavisam. Jūtas tikai retos gadījumos medijos tiek izpaustas. Te mēs parasti izmantojam emocijzīmes. Šiem simboliem būtu jāattēlo mūsu pašreizējās jūtas. Rakstot īsziņas arī ir atšķirīgi kodi, un čata sarakstēs izmanto atšķirīgu žargonu. Tādēļ mediju valoda ir ļoti samazināta valoda. Bet to lietotāji izmanto līdzīgā veidā. Pētījumi uzrāda, ka izglītība vai prāts neko nemaina. Jo īpaši jauniem cilvēkiem patīk izmantot mediju valodu. Tādēļ kritiķi domā, ka mūsu valoda ir apdraudēta. Zinātne uz šo parādību neskatās tik pesimistiski. Jo bērni atšķir kad un kā viņiem vajadzētu rakstīt. Eksperti tic, ka jauno mediju valodai pat ir priekšrocības. Tāpēc, ka tā var sekmēt bērnu valodas prasmes un radošumu. Un: mūsdienās vairāk un vairāk tiek rakstītas vēstules - ne uz papīra, bet elektroniski! Mēs esam priecīgi par to!