Sarunvārdnīca

lv Gadalaiki un laiks   »   it Stagioni e tempo

16 [sešpadsmit]

Gadalaiki un laiks

Gadalaiki un laiks

16 [sedici]

Stagioni e tempo

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu itāļu Spēlēt Vairāk
Tie ir gadalaiki: Que-t- -o-o--e --a-io--: Q_____ s___ l_ s________ Q-e-t- s-n- l- s-a-i-n-: ------------------------ Queste sono le stagioni: 0
pavasaris, vasara, L- -r-------- l’est--e, L_ p_________ l________ L- p-i-a-e-a- l-e-t-t-, ----------------------- La primavera, l’estate, 0
rudens un ziema. l’-ut-n---- l---ve-n-. l________ e l_________ l-a-t-n-o e l-i-v-r-o- ---------------------- l’autunno e l’inverno. 0
Vasara ir karsta. D--state -a -----.-/ -’--t--- è--a--a. D_______ f_ c_____ / L_______ è c_____ D-e-t-t- f- c-l-o- / L-e-t-t- è c-l-a- -------------------------------------- D’estate fa caldo. / L’estate è calda. 0
Vasarā spīd saule. D-est--e -’--/ spl---e--l-so-e. D_______ c__ / s______ i_ s____ D-e-t-t- c-è / s-l-n-e i- s-l-. ------------------------------- D’estate c’è / splende il sole. 0
Vasarā mēs ejam pastaigāties. D-es-at- c----a----ndar- / a-diamo v-le-tie-i-- pas---gio. D_______ c_ p____ a_____ / a______ v_________ a p_________ D-e-t-t- c- p-a-e a-d-r- / a-d-a-o v-l-n-i-r- a p-s-e-g-o- ---------------------------------------------------------- D’estate ci piace andare / andiamo volentieri a passeggio. 0
Ziema ir auksta. D’i-ver----a------o- --L-in---n--- f-ed--. D________ f_ f______ / L________ è f______ D-i-v-r-o f- f-e-d-. / L-i-v-r-o è f-e-d-. ------------------------------------------ D’inverno fa freddo. / L’inverno è freddo. 0
Ziemā snieg vai līst. D’in---n--n-v--a-o-piove. D________ n_____ o p_____ D-i-v-r-o n-v-c- o p-o-e- ------------------------- D’inverno nevica o piove. 0
Ziemā mēs labprāt paliekam mājās. D-in--rno---efe-ia-- re--a-e-i- ca---/-r-m--i-mo-vo-en-i----a casa. D________ p_________ r______ i_ c___ / r________ v_________ a c____ D-i-v-r-o p-e-e-i-m- r-s-a-e i- c-s- / r-m-n-a-o v-l-n-i-r- a c-s-. ------------------------------------------------------------------- D’inverno preferiamo restare in casa / rimaniamo volentieri a casa. 0
Ir auksts. Fa fr-dd-. F_ f______ F- f-e-d-. ---------- Fa freddo. 0
Līst. Pi--e. P_____ P-o-e- ------ Piove. 0
Ir vējains. T--a-v-n--.-/ E’-v-n----. T___ v_____ / E_ v_______ T-r- v-n-o- / E- v-n-o-o- ------------------------- Tira vento. / E’ ventoso. 0
Ir silts. Fa-caldo. F_ c_____ F- c-l-o- --------- Fa caldo. 0
Ir saulains. C-- -- sole--/----soleg---to. C__ i_ s____ / E_ s__________ C-è i- s-l-. / E- s-l-g-i-t-. ----------------------------- C’è il sole. / E’ soleggiato. 0
Ir skaidrs laiks. È s-ren-. È s______ È s-r-n-. --------- È sereno. 0
Kāds šodien ir laiks? C-e-----o f--og--? C__ t____ f_ o____ C-e t-m-o f- o-g-? ------------------ Che tempo fa oggi? 0
Šodien ir auksts. Og-i-fa -----o. O___ f_ f______ O-g- f- f-e-d-. --------------- Oggi fa freddo. 0
Šodien ir silts. O-g--f- ca---. O___ f_ c_____ O-g- f- c-l-o- -------------- Oggi fa caldo. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + itāļu (1-100) MP3 itāļu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Mācīšanās un emocijas

Mēs esam, ka varam sarunāties svešvalodā. Mēs esam lepni par sevi un par panākumiem mācībās. Bet, ja mēs neesam veiksmīgi, tad esam apbēdināti un vīlušies. Tātad dažādas emocijas arī ir saistītas ar mācīšanos. Jauni pētījumi nonākuši pie interesantiem rezultātiem. Tie uzrāda, ka emocijām ir kāda nozīme mācoties. Jo mūsu emocijas ietekmē mūsu panākumus mācībās. Mācīšanās vienmēr ir ‘uzdevums’ priekš mūsu smadzenēm. Un tās vēlas atrisināt šo uzdevumu. To panākumi, šajā gadījumā, ir atkarīgi no mūsu emocijām. Ja mēs esam uzskatam, ka spējam atrisināt uzdevumu, mēs esam pārliecināti. Šī emocionālā stabilitāte palīdz mums mācībās. Pozitīva domāšana sekmē mūsu prāta spējas. Savukārt, kad mēs esam pakļautu stresam, tad mācīšanās nepadodas tikpat labi. Šaubas vai uztraukums traucē labu veiktspēju. Jo īpaši slikti mēs mācamies, kad esam no kaut kā nobijušies. Tādā gadījumā mūsu smadzenes nespēj tik labi saglabāt informāciju. Tātad, mācoties vienmēr ir svarīgi būt motivētam. Tāpēc emocijas ietekmē mūsu mācīšanos. Bet arī mācīšanāš ietekmē mūsu emocijas! Tā pati smadzeņu uzbūve, kas apstrādā faktus, apstrādā arī emocijas. Tā mācīšanās var mūs padarīt laimīgus, un tie kas ir laimīgi arī mācas labāk. Protams, mācīšanās ne vienmēr ir jautra; tā var būt arī nogurdinoša. Tādēļ mums vienmēr ir jānosprauž mazi mērķi. Tādā veidā mēs nepārslogosim savas smadzenes. Un mēs galvojam, ka mēs varam piepildīt savas cerības. Mūsu panākumi tad būs atlīdzība, kas mūs motivēs no jauna. Tātad: Mācieties kaut ko un, to darot, smaidiet!