Sarunvārdnīca

lv Gadalaiki un laiks   »   ku Demsal û hewa

16 [sešpadsmit]

Gadalaiki un laiks

Gadalaiki un laiks

16 [şanzdeh]

Demsal û hewa

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu kurdu (kurmandži) Spēlēt Vairāk
Tie ir gadalaiki: E--d--s-l -n: E_ d_____ i__ E- d-m-a- i-: ------------- Ev demsal in: 0
pavasaris, vasara, bih--, -avîn b_____ h____ b-h-r- h-v-n ------------ bihar, havîn 0
rudens un ziema. pa--z-û --vis--n p____ û z_______ p-y-z û z-v-s-a- ---------------- payîz û zivistan 0
Vasara ir karsta. H---n germ--. H____ g___ e_ H-v-n g-r- e- ------------- Havîn germ e. 0
Vasarā spīd saule. H---nê tav-der-ê. H_____ t__ d_____ H-v-n- t-v d-r-ê- ----------------- Havînê tav dertê. 0
Vasarā mēs ejam pastaigāties. Em j--ge-î-- ha--nê---z d-k--. E_ j_ g_____ h_____ h__ d_____ E- j- g-r-n- h-v-n- h-z d-k-n- ------------------------------ Em ji gerîna havînê hez dikin. 0
Ziema ir auksta. Z--i-t-- -a---. Z_______ s__ e_ Z-v-s-a- s-r e- --------------- Zivistan sar e. 0
Ziemā snieg vai līst. Zivi--an---erf - baran d--a-e. Z________ b___ û b____ d______ Z-v-s-a-ê b-r- û b-r-n d-b-r-. ------------------------------ Zivistanê berf û baran dibare. 0
Ziemā mēs labprāt paliekam mājās. Em---vis---ê j- m-y--- -- ---- --z------. E_ z________ j_ m_____ l_ m___ h__ d_____ E- z-v-s-a-ê j- m-y-n- l- m-l- h-z d-k-n- ----------------------------------------- Em zivistanê ji mayîna li malê hez dikin. 0
Ir auksts. S-- -. S__ e_ S-r e- ------ Sar e. 0
Līst. Baran-d-----. B____ d______ B-r-n d-b-r-. ------------- Baran dibare. 0
Ir vējains. B----y-. B___ y__ B-y- y-. -------- Bayî ye. 0
Ir silts. Ge-m-e. G___ e_ G-r- e- ------- Germ e. 0
Ir saulains. Tav-- -. T____ e_ T-v-n e- -------- Tavîn e. 0
Ir skaidrs laiks. Hewa --k-rî. H___ v______ H-w- v-k-r-. ------------ Hewa vekirî. 0
Kāds šodien ir laiks? Îr------ ç-w--ye? Î__ h___ ç___ y__ Î-o h-w- ç-w- y-? ----------------- Îro hewa çawa ye? 0
Šodien ir auksts. Îr-------. Î__ s__ e_ Î-o s-r e- ---------- Îro sar e. 0
Šodien ir silts. Î-- ---m--. Î__ g___ e_ Î-o g-r- e- ----------- Îro germ e. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 kurdu (kurmandži) (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Mācīšanās un emocijas

Mēs esam, ka varam sarunāties svešvalodā. Mēs esam lepni par sevi un par panākumiem mācībās. Bet, ja mēs neesam veiksmīgi, tad esam apbēdināti un vīlušies. Tātad dažādas emocijas arī ir saistītas ar mācīšanos. Jauni pētījumi nonākuši pie interesantiem rezultātiem. Tie uzrāda, ka emocijām ir kāda nozīme mācoties. Jo mūsu emocijas ietekmē mūsu panākumus mācībās. Mācīšanās vienmēr ir ‘uzdevums’ priekš mūsu smadzenēm. Un tās vēlas atrisināt šo uzdevumu. To panākumi, šajā gadījumā, ir atkarīgi no mūsu emocijām. Ja mēs esam uzskatam, ka spējam atrisināt uzdevumu, mēs esam pārliecināti. Šī emocionālā stabilitāte palīdz mums mācībās. Pozitīva domāšana sekmē mūsu prāta spējas. Savukārt, kad mēs esam pakļautu stresam, tad mācīšanās nepadodas tikpat labi. Šaubas vai uztraukums traucē labu veiktspēju. Jo īpaši slikti mēs mācamies, kad esam no kaut kā nobijušies. Tādā gadījumā mūsu smadzenes nespēj tik labi saglabāt informāciju. Tātad, mācoties vienmēr ir svarīgi būt motivētam. Tāpēc emocijas ietekmē mūsu mācīšanos. Bet arī mācīšanāš ietekmē mūsu emocijas! Tā pati smadzeņu uzbūve, kas apstrādā faktus, apstrādā arī emocijas. Tā mācīšanās var mūs padarīt laimīgus, un tie kas ir laimīgi arī mācas labāk. Protams, mācīšanās ne vienmēr ir jautra; tā var būt arī nogurdinoša. Tādēļ mums vienmēr ir jānosprauž mazi mērķi. Tādā veidā mēs nepārslogosim savas smadzenes. Un mēs galvojam, ka mēs varam piepildīt savas cerības. Mūsu panākumi tad būs atlīdzība, kas mūs motivēs no jauna. Tātad: Mācieties kaut ko un, to darot, smaidiet!