Sarunvārdnīca

lv Gadalaiki un laiks   »   sl Letni časi in vreme

16 [sešpadsmit]

Gadalaiki un laiks

Gadalaiki un laiks

16 [šestnajst]

Letni časi in vreme

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu slovēņu Spēlēt Vairāk
Tie ir gadalaiki: T- so-le--- ---i: T_ s_ l____ č____ T- s- l-t-i č-s-: ----------------- To so letni časi: 0
pavasaris, vasara, p-----,-------e, p______ p_______ p-m-a-, p-l-t-e- ---------------- pomlad, poletje, 0
rudens un ziema. j--en in-zima. j____ i_ z____ j-s-n i- z-m-. -------------- jesen in zima. 0
Vasara ir karsta. P-letje--e-vroče. P______ j_ v_____ P-l-t-e j- v-o-e- ----------------- Poletje je vroče. 0
Vasarā spīd saule. Pol----sije sonce. P_____ s___ s_____ P-l-t- s-j- s-n-e- ------------------ Poleti sije sonce. 0
Vasarā mēs ejam pastaigāties. Poleti se-radi------a--mo. P_____ s_ r___ s__________ P-l-t- s- r-d- s-r-h-j-m-. -------------------------- Poleti se radi sprehajamo. 0
Ziema ir auksta. Zima -e--rzla. Z___ j_ m_____ Z-m- j- m-z-a- -------------- Zima je mrzla. 0
Ziemā snieg vai līst. P--i-- sn-ži ali d--uj-. P_____ s____ a__ d______ P-z-m- s-e-i a-i d-ž-j-. ------------------------ Pozimi sneži ali dežuje. 0
Ziemā mēs labprāt paliekam mājās. Po---i-rad--ost-j--o-d---. P_____ r___ o_______ d____ P-z-m- r-d- o-t-j-m- d-m-. -------------------------- Pozimi radi ostajamo doma. 0
Ir auksts. M---o je. M____ j__ M-z-o j-. --------- Mrzlo je. 0
Līst. D---je. D______ D-ž-j-. ------- Dežuje. 0
Ir vējains. V-t-ovn--je. V_______ j__ V-t-o-n- j-. ------------ Vetrovno je. 0
Ir silts. To-l---e. T____ j__ T-p-o j-. --------- Toplo je. 0
Ir saulains. S-nč---je. S_____ j__ S-n-n- j-. ---------- Sončno je. 0
Ir skaidrs laiks. J--no j-. J____ j__ J-s-o j-. --------- Jasno je. 0
Kāds šodien ir laiks? Ka--no-----an------m-? K_____ j_ d____ v_____ K-k-n- j- d-n-s v-e-e- ---------------------- Kakšno je danes vreme? 0
Šodien ir auksts. D---s -e -r---. D____ j_ m_____ D-n-s j- m-z-o- --------------- Danes je mrzlo. 0
Šodien ir silts. Da-es je-to-l-. D____ j_ t_____ D-n-s j- t-p-o- --------------- Danes je toplo. 0

Mācīšanās un emocijas

Mēs esam, ka varam sarunāties svešvalodā. Mēs esam lepni par sevi un par panākumiem mācībās. Bet, ja mēs neesam veiksmīgi, tad esam apbēdināti un vīlušies. Tātad dažādas emocijas arī ir saistītas ar mācīšanos. Jauni pētījumi nonākuši pie interesantiem rezultātiem. Tie uzrāda, ka emocijām ir kāda nozīme mācoties. Jo mūsu emocijas ietekmē mūsu panākumus mācībās. Mācīšanās vienmēr ir ‘uzdevums’ priekš mūsu smadzenēm. Un tās vēlas atrisināt šo uzdevumu. To panākumi, šajā gadījumā, ir atkarīgi no mūsu emocijām. Ja mēs esam uzskatam, ka spējam atrisināt uzdevumu, mēs esam pārliecināti. Šī emocionālā stabilitāte palīdz mums mācībās. Pozitīva domāšana sekmē mūsu prāta spējas. Savukārt, kad mēs esam pakļautu stresam, tad mācīšanās nepadodas tikpat labi. Šaubas vai uztraukums traucē labu veiktspēju. Jo īpaši slikti mēs mācamies, kad esam no kaut kā nobijušies. Tādā gadījumā mūsu smadzenes nespēj tik labi saglabāt informāciju. Tātad, mācoties vienmēr ir svarīgi būt motivētam. Tāpēc emocijas ietekmē mūsu mācīšanos. Bet arī mācīšanāš ietekmē mūsu emocijas! Tā pati smadzeņu uzbūve, kas apstrādā faktus, apstrādā arī emocijas. Tā mācīšanās var mūs padarīt laimīgus, un tie kas ir laimīgi arī mācas labāk. Protams, mācīšanās ne vienmēr ir jautra; tā var būt arī nogurdinoša. Tādēļ mums vienmēr ir jānosprauž mazi mērķi. Tādā veidā mēs nepārslogosim savas smadzenes. Un mēs galvojam, ka mēs varam piepildīt savas cerības. Mūsu panākumi tad būs atlīdzība, kas mūs motivēs no jauna. Tātad: Mācieties kaut ko un, to darot, smaidiet!