Sarunvārdnīca

lv Mājas uzkopšana   »   ca Fer neteja

18 [astoņpadsmit]

Mājas uzkopšana

Mājas uzkopšana

18 [divuit]

Fer neteja

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu katalāņu Spēlēt Vairāk
Šodien ir sestdiena. Av-- é---iss-bt-. A___ é_ d________ A-u- é- d-s-a-t-. ----------------- Avui és dissabte. 0
Šodien mums ir laiks. A-ui-ten------p-. A___ t____ t_____ A-u- t-n-m t-m-s- ----------------- Avui tenim temps. 0
Šodien mēs uzkopjam dzīvokli. Av-- --t---m--’-p-rt-me--. A___ n______ l____________ A-u- n-t-g-m l-a-a-t-m-n-. -------------------------- Avui netegem l’apartament. 0
Es uzkopju vannas istabu. J- netej- l---a-b-a-de--an-. J_ n_____ l_ c_____ d_ b____ J- n-t-j- l- c-m-r- d- b-n-. ---------------------------- Jo netejo la cambra de bany. 0
Mans vīrs mazgā mašīnu. El-m-u m-ri--re--- -l---txe. E_ m__ m____ r____ e_ c_____ E- m-u m-r-t r-n-a e- c-t-e- ---------------------------- El meu marit renta el cotxe. 0
Bērni tīra divriteņus. Els------ne-e-e- -e- ---i---t--. E__ n___ n______ l__ b__________ E-s n-n- n-t-g-n l-s b-c-c-e-e-. -------------------------------- Els nens netegen les bicicletes. 0
Vecmāmiņa aplej puķes. L---ia re-a---s--lors. L_____ r___ l__ f_____ L-à-i- r-g- l-s f-o-s- ---------------------- L’àvia rega les flors. 0
Bērni uzkopj bērnu istabu. El- ---s -rden----’-a--ta-i------ --ns. E__ n___ o______ l__________ d___ n____ E-s n-n- o-d-n-n l-h-b-t-c-ó d-l- n-n-. --------------------------------------- Els nens ordenen l’habitació dels nens. 0
Mans vīrs sakārto savu rakstāmgaldu. El meu-mari- -r-ena el --u escri---ri. E_ m__ m____ o_____ e_ s__ e__________ E- m-u m-r-t o-d-n- e- s-u e-c-i-t-r-. -------------------------------------- El meu marit ordena el seu escriptori. 0
Es salieku veļu veļas mašīnā. (----po-- la ro-a-- -a --nta-o-a. (___ p___ l_ r___ a l_ r_________ (-o- p-s- l- r-b- a l- r-n-a-o-a- --------------------------------- (Jo) poso la roba a la rentadora. 0
Es izkaru veļu. (--------n- la rob-. (___ e_____ l_ r____ (-o- e-t-n- l- r-b-. -------------------- (Jo) estenc la roba. 0
Es gludinu veļu. (-o) pl-nx- -- ro-a. (___ p_____ l_ r____ (-o- p-a-x- l- r-b-. -------------------- (Jo) planxo la roba. 0
Logi ir netīri. Le--f-n--t--s -st-n --utes. L__ f________ e____ b______ L-s f-n-s-r-s e-t-n b-u-e-. --------------------------- Les finestres estan brutes. 0
Grīda ir netīra. E- --rra -st- -rut. E_ t____ e___ b____ E- t-r-a e-t- b-u-. ------------------- El terra està brut. 0
Trauki ir netīri. La va-x-lla -s br-t-. L_ v_______ é_ b_____ L- v-i-e-l- é- b-u-a- --------------------- La vaixella és bruta. 0
Kas nospodrinās logus? Q---ne-e-- -e--fine--res? Q__ n_____ l__ f_________ Q-i n-t-j- l-s f-n-s-r-s- ------------------------- Qui neteja les finestres? 0
Kas izsūks putekļus? Qui-pa--a --a------o-a? Q__ p____ l____________ Q-i p-s-a l-a-p-r-d-r-? ----------------------- Qui passa l’aspiradora? 0
Kas nomazgās traukus? Q-i ---ta--a-vai-----? Q__ r____ l_ v________ Q-i r-n-a l- v-i-e-l-? ---------------------- Qui renta la vaixella? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + katalāņu (1-100) MP3 katalāņu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Mācīšanās agrā vecumā

Svešvalodas mūsdienās kļūst aizvien svarīgākas. Tas attiecas arī uz profesionālo dzīvi. Tā rezultātā, pieaudzis ir cilvēku skaits, kuri apgūst svešvalodas. Kā arī vairāki vecāki vēlētos, lai viņu bērni mācas svešvalodas. Un vislabākais ir agrā vecumā. Pasaulē jau pastāv vairākas starptautiskās skolas. Arī bērnu dārzi ar daudzvalodīgu izglītību kļūst arvien populārāki. Svešvalodu apguvei agrā vecumā ir daudz priekšrocību. Tas ir saistīts ar mūsu smadzeņu attīstību. Mūsu smadzenes līdz 4 gadu vecumam būvē valodu struktūru. Šie neironu tīkli palīdz mums mācībās. Jaunas struktūras, mums kļūstot vecākiem, vairs neveidojas tik labi. Vecākiem bērniem un pieaugušajiem ir daudz sarežģītāk mācīties valodu. Tādēļ mums jau agri būtu jāveicina mūsu smadzeņu attīstība. Īsāk sakot: jo jaunāks, jo labāk. Kaut gan pastāv arī cilvēki, kuri kritizē mācīšanos agrā vecumā. Viņi baidās, ka vairāku valodu zināšana bērnus pārslogo. Bez tam, pastāv arī bailes, ka viņi tā arī nevienu valodu kārtīgi neiemācīsies. Tomēr zinātnē šīs šaubas nerodas. Vairums lingvistu un neiro-psihologu ir optimistiski noskaņoti. To izmeklējumi sniedz pozitīvus rezultātus. Bērni valodu stundās parasti jautri pavada laiku. Un: ja bērni mācs valodas, viņi arī domā par valodām. Tādēļ, pateicoties svešvalodas apguvei, viņi apgūšt arī savu dzimto valodu. Visu atlikušo dzīvi viņi gūs labumu, pateicoties šīm valodu zināšanām. Varbūt labāk sākt ar vissarežģītākajām valodām. Jo bērna smadzenes iemācas ātri un intuitīvi. Tām vienalga, vai jāsaglabā hello, ciao or néih hóu!