Sarunvārdnīca

lv Pilsētā   »   ca A la ciutat

25 [divdesmit pieci]

Pilsētā

Pilsētā

25 [vint-i-cinc]

A la ciutat

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu katalāņu Spēlēt Vairāk
Es vēlos uz staciju. M--g----r-- anar---------ci-. M__________ a___ a l_________ M-a-r-d-r-a a-a- a l-e-t-c-ó- ----------------------------- M’agradaria anar a l’estació. 0
Es vēlos uz lidostu. M’-gr---ria a------l--e--por-. M__________ a___ a l__________ M-a-r-d-r-a a-a- a l-a-r-p-r-. ------------------------------ M’agradaria anar a l’aeroport. 0
Es vēlos uz pilsētas centru. M’-g-a-ari--a--r al--en-re-d- ---ciu-a-. M__________ a___ a_ c_____ d_ l_ c______ M-a-r-d-r-a a-a- a- c-n-r- d- l- c-u-a-. ---------------------------------------- M’agradaria anar al centre de la ciutat. 0
Kā es varu nokļūt uz staciju? Co- v-ig-a l--sta---? C__ v___ a l_________ C-m v-i- a l-e-t-c-ó- --------------------- Com vaig a l’estació? 0
Kā es varu nokļūt uz lidostu? C-- va-g-- l’a-r-port? C__ v___ a l__________ C-m v-i- a l-a-r-p-r-? ---------------------- Com vaig a l’aeroport? 0
Kā es varu nokļūt uz pilsētas centru? C-m --i--a- ce-tre-----a --utat? C__ v___ a_ c_____ d_ l_ c______ C-m v-i- a- c-n-r- d- l- c-u-a-? -------------------------------- Com vaig al centre de la ciutat? 0
Man ir nepieciešams taksometrs. E- -- --lta--n-ta--. E_ f_ f____ u_ t____ E- f- f-l-a u- t-x-. -------------------- Em fa falta un taxi. 0
Man ir nepieciešams pilsētas plāns. Em fa ---t--u- pla-----a -i-t-t. E_ f_ f____ u_ p__ d_ l_ c______ E- f- f-l-a u- p-a d- l- c-u-a-. -------------------------------- Em fa falta un pla de la ciutat. 0
Man ir nepieciešama viesnīca. E---a f--ta-u--h--e-. E_ f_ f____ u_ h_____ E- f- f-l-a u- h-t-l- --------------------- Em fa falta un hotel. 0
Es vēlos īrēt automašīnu. M-ag-a-ari- -l--a- un-cotx-. M__________ l_____ u_ c_____ M-a-r-d-r-a l-o-a- u- c-t-e- ---------------------------- M’agradaria llogar un cotxe. 0
Te ir mana kredītkarte. Aq-í -eni- -- meva ta--e-a -e---è---. A___ t____ l_ m___ t______ d_ c______ A-u- t-n-u l- m-v- t-r-e-a d- c-è-i-. ------------------------------------- Aquí teniu la meva targeta de crèdit. 0
Te ir mana autovadītāja apliecība. A--- t-ni- e- m----e---- d--c---ui-. A___ t____ e_ m__ p_____ d_ c_______ A-u- t-n-u e- m-u p-r-í- d- c-n-u-r- ------------------------------------ Aquí teniu el meu permís de conduir. 0
Ko var pilsētā apskatīt? Qu--s-ha d- -----ar-- la-c-u---? Q__ s___ d_ v______ a l_ c______ Q-è s-h- d- v-s-t-r a l- c-u-a-? -------------------------------- Què s’ha de visitar a la ciutat? 0
Aizejiet uz vecpilsētu! Va-i - -a --uta- v-ll-. V___ a l_ c_____ v_____ V-g- a l- c-u-a- v-l-a- ----------------------- Vagi a la ciutat vella. 0
Dodieties ekskursijā pa pilsētu! Fac- -n- visi----uia--. F___ u__ v_____ g______ F-c- u-a v-s-t- g-i-d-. ----------------------- Faci una visita guiada. 0
Aizejiet uz ostu! Vag--al --rt. V___ a_ p____ V-g- a- p-r-. ------------- Vagi al port. 0
Dodieties ekskursijā pa ostu! Faci-un---c---egut---l-p-r-. F___ u_ r_________ p__ p____ F-c- u- r-c-r-e-u- p-l p-r-. ---------------------------- Faci un recorregut pel port. 0
Kādas ievērības cienīgas vietas te vēl ir? Q----- a-tres -t--ccions tu--s-----s----ha? Q_____ a_____ a_________ t__________ h_ h__ Q-i-e- a-t-e- a-r-c-i-n- t-r-s-i-u-s h- h-? ------------------------------------------- Quines altres atraccions turístiques hi ha? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + katalāņu (1-100) MP3 katalāņu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Slāvu valodas

Slāvu valoda ir dzimtā valoda 300 miljoniem cilvēku. Slāvu valoda pieder pie indoeiropiešu valodu saimes. Pastāv apmēram 20 slāvu valodas. No tām visievērojamākā ir krievu valoda. Vairāk kā 150 miljoniem tā ir dzimtā valoda. Tad seko poļu un krievu valodas ar 50 miljonu no katras. Valodniecībā slāvu valoda dalās atsevišķās grupās. Pastāv rietumslāvu, austrumslāvu un dienvidslāvu valodas. Pie rietumslāvu valodām pieder poļu, čehu un slāvu valodas. Pie austrumslāvu valodām - krievu, ukraiņu un baltkrievu. Un dienvidslāvu valodas - serbu, horvātu un bulgāru. Bez tām ir vēl citas slāvu valodas. Bet šajās valodās runā salīdzinoši maz cilvēku. Slāvu valodas izriet no vienotas proto valodas. Katra valoda sāka attīstīties salīdzinošivēlu. Tādēļ tās ir jaunākas par ģermāņu un romāņu valodām. Lielākā daļa slāvu leksikas ir līdzīga viena otrai. Tas ir tāpēc, ka tās atdalījās viena no otras salīdzinoši vēlu. No zinātniskā skatu punkta, slāvu valodas ir konservatīvas. Tas nozīmē, ka tajās vēl tiek izmantota sena uzbūve. Citas indoeiropiešu valodas ir pazaudējušas šīs senās formas. Tādēļ slāvu valodas ir ļoti interesanti pētīt. Tās pētot, var spriest par agrāk izmantotām valodām. Šādā veidā pētnieki cer izsekot līdz indoeiropiešu valodām. Dažu patskaņu izmantojums raksturo slāvu valodas. Bez tam, slāvu valodai ir vairākas skaņas, kuras nevar saklausīt citās valodās. Parasti rietumeiropiešiem ir problēmas ar izrunu. Bet bez uztraukuma - viss būs kārtībā! Poļu valodā: Wszystko będzie dobrze!