Sarunvārdnīca

lv Pilsētā   »   tr Şehirde

25 [divdesmit pieci]

Pilsētā

Pilsētā

25 [yirmi beş]

Şehirde

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu turku Spēlēt Vairāk
Es vēlos uz staciju. T-e- ----syonuna g-tmek -----o--m. T___ i__________ g_____ i_________ T-e- i-t-s-o-u-a g-t-e- i-t-y-r-m- ---------------------------------- Tren istasyonuna gitmek istiyorum. 0
Es vēlos uz lidostu. Hav-limanına--i-me- ----y---m. H___________ g_____ i_________ H-v-l-m-n-n- g-t-e- i-t-y-r-m- ------------------------------ Havalimanına gitmek istiyorum. 0
Es vēlos uz pilsētas centru. Ş-h---me--ez--e--i-m---i-t-y-ru-. Ş____ m________ g_____ i_________ Ş-h-r m-r-e-i-e g-t-e- i-t-y-r-m- --------------------------------- Şehir merkezine gitmek istiyorum. 0
Kā es varu nokļūt uz staciju? Tre- -s-asy-nuna-nasıl gi---i-? T___ i__________ n____ g_______ T-e- i-t-s-o-u-a n-s-l g-d-r-m- ------------------------------- Tren istasyonuna nasıl giderim? 0
Kā es varu nokļūt uz lidostu? H--alim-n-na-nasıl g-der--? H___________ n____ g_______ H-v-l-m-n-n- n-s-l g-d-r-m- --------------------------- Havalimanına nasıl giderim? 0
Kā es varu nokļūt uz pilsētas centru? Ş-hi--m-rkez------sı- -id--im? Ş____ m________ n____ g_______ Ş-h-r m-r-e-i-e n-s-l g-d-r-m- ------------------------------ Şehir merkezine nasıl giderim? 0
Man ir nepieciešams taksometrs. Bir -a-si-e-ih-iyacı- --r. B__ t______ i________ v___ B-r t-k-i-e i-t-y-c-m v-r- -------------------------- Bir taksiye ihtiyacım var. 0
Man ir nepieciešams pilsētas plāns. B-- ş-h-r-h-ri-a--n---h-----------. B__ ş____ h_________ i________ v___ B-r ş-h-r h-r-t-s-n- i-t-y-c-m v-r- ----------------------------------- Bir şehir haritasına ihtiyacım var. 0
Man ir nepieciešama viesnīca. Bir----l--iht--a-ı---a-. B__ o____ i________ v___ B-r o-e-e i-t-y-c-m v-r- ------------------------ Bir otele ihtiyacım var. 0
Es vēlos īrēt automašīnu. B-------a--i---a--k ----y-r--. B__ a____ k________ i_________ B-r a-a-a k-r-l-m-k i-t-y-r-m- ------------------------------ Bir araba kiralamak istiyorum. 0
Te ir mana kredītkarte. İ----k-e---------. İ___ k____ k______ İ-t- k-e-i k-r-ı-. ------------------ İşte kredi kartım. 0
Te ir mana autovadītāja apliecība. İşt---ürü-ü b----m. İ___ s_____ b______ İ-t- s-r-c- b-l-e-. ------------------- İşte sürücü belgem. 0
Ko var pilsētā apskatīt? Ş---rde gör-le--- n-----? Ş______ g________ n_ v___ Ş-h-r-e g-r-l-c-k n- v-r- ------------------------- Şehirde görülecek ne var? 0
Aizejiet uz vecpilsētu! Ş--ri- ---i-k----n- gi--n--. Ş_____ e___ k______ g_______ Ş-h-i- e-k- k-s-ı-a g-d-n-z- ---------------------------- Şehrin eski kısmına gidiniz. 0
Dodieties ekskursijā pa pilsētu! Ş-h---t----a----z. Ş____ t___ a______ Ş-h-r t-r- a-ı-ı-. ------------------ Şehir turu atınız. 0
Aizejiet uz ostu! L----- gi-i---. L_____ g_______ L-m-n- g-d-n-z- --------------- Limana gidiniz. 0
Dodieties ekskursijā pa ostu! Li-a- t-ru ya-ını-. L____ t___ y_______ L-m-n t-r- y-p-n-z- ------------------- Liman turu yapınız. 0
Kādas ievērības cienīgas vietas te vēl ir? G--ü-me-e-d-ğ-r başk--nele- -ar? G________ d____ b____ n____ v___ G-r-l-e-e d-ğ-r b-ş-a n-l-r v-r- -------------------------------- Görülmeye değer başka neler var? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + turku (1-100) MP3 turku (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Slāvu valodas

Slāvu valoda ir dzimtā valoda 300 miljoniem cilvēku. Slāvu valoda pieder pie indoeiropiešu valodu saimes. Pastāv apmēram 20 slāvu valodas. No tām visievērojamākā ir krievu valoda. Vairāk kā 150 miljoniem tā ir dzimtā valoda. Tad seko poļu un krievu valodas ar 50 miljonu no katras. Valodniecībā slāvu valoda dalās atsevišķās grupās. Pastāv rietumslāvu, austrumslāvu un dienvidslāvu valodas. Pie rietumslāvu valodām pieder poļu, čehu un slāvu valodas. Pie austrumslāvu valodām - krievu, ukraiņu un baltkrievu. Un dienvidslāvu valodas - serbu, horvātu un bulgāru. Bez tām ir vēl citas slāvu valodas. Bet šajās valodās runā salīdzinoši maz cilvēku. Slāvu valodas izriet no vienotas proto valodas. Katra valoda sāka attīstīties salīdzinošivēlu. Tādēļ tās ir jaunākas par ģermāņu un romāņu valodām. Lielākā daļa slāvu leksikas ir līdzīga viena otrai. Tas ir tāpēc, ka tās atdalījās viena no otras salīdzinoši vēlu. No zinātniskā skatu punkta, slāvu valodas ir konservatīvas. Tas nozīmē, ka tajās vēl tiek izmantota sena uzbūve. Citas indoeiropiešu valodas ir pazaudējušas šīs senās formas. Tādēļ slāvu valodas ir ļoti interesanti pētīt. Tās pētot, var spriest par agrāk izmantotām valodām. Šādā veidā pētnieki cer izsekot līdz indoeiropiešu valodām. Dažu patskaņu izmantojums raksturo slāvu valodas. Bez tam, slāvu valodai ir vairākas skaņas, kuras nevar saklausīt citās valodās. Parasti rietumeiropiešiem ir problēmas ar izrunu. Bet bez uztraukuma - viss būs kārtībā! Poļu valodā: Wszystko będzie dobrze!