Sarunvārdnīca

lv Restorānā 2   »   no På restaurant 2

30 [trīsdesmit]

Restorānā 2

Restorānā 2

30 [tretti]

På restaurant 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu norvēģu Spēlēt Vairāk
Apelsīnu sulu, lūdzu. En e---ju--e, ta-k. E_ e_________ t____ E- e-l-j-i-e- t-k-. ------------------- En eplejuice, takk. 0
Limonādi, lūdzu. E------, t--k. E_ b____ t____ E- b-u-, t-k-. -------------- En brus, takk. 0
Tomātu sulu, lūdzu. E- ----t-ui-e, ta--. E_ t__________ t____ E- t-m-t-u-c-, t-k-. -------------------- En tomatjuice, takk. 0
Es labprāt vēlētos glāzi sarkanvīna. J-g -i--gje-ne-ha e- g-as---ød---. J__ v__ g_____ h_ e_ g____ r______ J-g v-l g-e-n- h- e- g-a-s r-d-i-. ---------------------------------- Jeg vil gjerne ha et glass rødvin. 0
Es labprāt vēlētos glāzi baltvīna. J-g vil gj---e--- et g---- h-i-vi-. J__ v__ g_____ h_ e_ g____ h_______ J-g v-l g-e-n- h- e- g-a-s h-i-v-n- ----------------------------------- Jeg vil gjerne ha et glass hvitvin. 0
Es labprāt vēlētos pudeli dzirkstošā vīna. Je--v-l--j-r-- -a--- -------mu-ser-n-e. J__ v__ g_____ h_ e_ f_____ m__________ J-g v-l g-e-n- h- e- f-a-k- m-s-e-e-d-. --------------------------------------- Jeg vil gjerne ha en flaske musserende. 0
Vai tev garšo zivis? Li-e-----f--k? L____ d_ f____ L-k-r d- f-s-? -------------- Liker du fisk? 0
Vai tev garšo liellopu gaļa? L-k-r--u----e-jøtt? L____ d_ o_________ L-k-r d- o-s-k-ø-t- ------------------- Liker du oksekjøtt? 0
Vai tev garšo cūkgaļa? Li-e-----s-in? L____ d_ s____ L-k-r d- s-i-? -------------- Liker du svin? 0
Es vēlos kaut ko bez gaļas. J-g v-- --e--e-ha --- uten--jø--. J__ v__ g_____ h_ n__ u___ k_____ J-g v-l g-e-n- h- n-e u-e- k-ø-t- --------------------------------- Jeg vil gjerne ha noe uten kjøtt. 0
Es vēlos dārzeņu plati. J-g -i- gjern---a--n-g--------a-lerk-n. J__ v__ g_____ h_ e_ g_________________ J-g v-l g-e-n- h- e- g-ø-n-a-t-l-e-k-n- --------------------------------------- Jeg vil gjerne ha en grønnsaktallerken. 0
Es vēlos kaut ko, uz ko nebūtu ilgi jāgaida. Jeg --l gjern- h---oe -om -kk- ----l-n- t--. J__ v__ g_____ h_ n__ s__ i___ t__ l___ t___ J-g v-l g-e-n- h- n-e s-m i-k- t-r l-n- t-d- -------------------------------------------- Jeg vil gjerne ha noe som ikke tar lang tid. 0
Vai Jūs to vēlaties ar rīsiem? V-- du------s--il? V__ d_ h_ r__ t___ V-l d- h- r-s t-l- ------------------ Vil du ha ris til? 0
Vai Jūs to vēlaties ar nūdelēm? V-l-du ha-pasta-t--? V__ d_ h_ p____ t___ V-l d- h- p-s-a t-l- -------------------- Vil du ha pasta til? 0
Vai Jūs to vēlaties ar kartupeļiem? Vil ----a pot--er ti-? V__ d_ h_ p______ t___ V-l d- h- p-t-t-r t-l- ---------------------- Vil du ha poteter til? 0
Tas man negaršo. D---sm-----i--e -odt. D__ s_____ i___ g____ D-t s-a-e- i-k- g-d-. --------------------- Det smaker ikke godt. 0
Ēdiens ir auksts. M-t-- e--kal-. M____ e_ k____ M-t-n e- k-l-. -------------- Maten er kald. 0
To es nepasūtīju. Det v-r ---e---t-j-g b-s--l-e. D__ v__ i___ d__ j__ b________ D-t v-r i-k- d-t j-g b-s-i-t-. ------------------------------ Det var ikke det jeg bestilte. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + norvēģu (1-100) MP3 norvēģu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Valoda un reklāma

Reklāma ir specifisks saziņas veids. Ta vēlas izveidot kontaktu starp ražotāju un patērētāju. Kā katram komunikācijas veidam, tāpat arī reklāmai ir gara vēsture. Politiķus un tavernas reklamēja jau senajos laikos. Reklāmas valoda izmanto īpašus retorikas elementus. Jo tai ir mērķis, tā ir plānota komunikācija. Mums kā patērētājiem ir jāpievērš uzmanība; mūsu interesi ir jāpamodina. Pirmkārt, mums jābūt ieinteresētiem produktā un jānopērk tas. Ta rezultātā reklāmas valoda ir ļoti vienkārša. Tiek izmantoti tikai daži vārdi un vienkārši saukļi. Šādā veidā mūsu atmiņa var labi saglabāt saturu. Noteiktas šķiras vārdi tiek izmantoti, kā piemēram, īpašības vārdi un vispārākā pakāpe. Tie apraksta produktu kā īpaši izdevīgu. Tādēļ reklāmas valoda bieži vien ir ļoti pozitīva. Interesanti ir tas, ka kultūra vienmēr ietekmē reklāmas valodu. Reklāmu valoda pastāsta mums daudz par sabiedrību. Jēdziens ‘skaistums’ un ‘jaunība’ dominē vairākās valstīs. Kā arī - ‘nākotne’ un ‘drošība’ parādas nereti. Īpaši reitumu sabiedrībā izmanto angļu valodu. Angļu valoda tiek uzskatīta kā mūsdienīga un starptautiska valoda. Šāda iemesla dēļ, tā darbojas labi ar tehniskiem produktiem. Baudai un kaislībām izmantoti romāņu valodas elementi. Tos bieži izmanto ēdiena vai kosmētikas reklamēšanai. Tie, kuri izmanto dialektu, vēlas uzsvērt ģimenes un tradīciju vērtības. Produktu vārdi bieži vien ir jaunvārdus vai no jauna radītus vārdus. Tiem parasti nav nozīmes, tikai ir jauks skanējums. Bet dažiem no šiem nosaukumiem izdodas izveidot karjeru. Pat putekļusūcēja nosaukums kļuvis par darbīvas vārdu - to hoover !