Sarunvārdnīca

lv Taksometrā   »   ro În taxi

38 [trīsdesmit astoņi]

Taksometrā

Taksometrā

38 [treizeci şi opt]

În taxi

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu rumāņu Spēlēt Vairāk
Izsauciet, lūdzu, taksometru. C-e-aţi--- ro- ---t-x-. C______ v_ r__ u_ t____ C-e-a-i v- r-g u- t-x-. ----------------------- Chemaţi vă rog un taxi. 0
Cik maksā brauciens līdz stacijai? Câ--c--tă-până -a g-ră? C__ c____ p___ l_ g____ C-t c-s-ă p-n- l- g-r-? ----------------------- Cât costă până la gară? 0
Cik maksā brauciens līdz lidostai? C-t ----ă p-nă -- -erop--t? C__ c____ p___ l_ a________ C-t c-s-ă p-n- l- a-r-p-r-? --------------------------- Cât costă până la aeroport? 0
Lūdzu, taisni. Vă ro--d---- -n--nte. V_ r__ d____ î_______ V- r-g d-e-t î-a-n-e- --------------------- Vă rog drept înainte. 0
Šeit, lūdzu, pa labi. Vă-ro- ---i----d-e-p--. V_ r__ a___ l_ d_______ V- r-g a-c- l- d-e-p-a- ----------------------- Vă rog aici la dreapta. 0
Lūdzu, tur krustojumā pa kreisi. Vă r-g----lo -a-c-lţ l- stâ--a. V_ r__ a____ l_ c___ l_ s______ V- r-g a-o-o l- c-l- l- s-â-g-. ------------------------------- Vă rog acolo la colţ la stânga. 0
Es steidzos. Mă-gr--esc. M_ g_______ M- g-ă-e-c- ----------- Mă grăbesc. 0
Man vēl ir laiks. Am--imp. A_ t____ A- t-m-. -------- Am timp. 0
Brauciet, lūdzu, lēnāk! V--r-g--ă -on-uc-ţi -ai în---. V_ r__ s_ c________ m__ î_____ V- r-g s- c-n-u-e-i m-i î-c-t- ------------------------------ Vă rog să conduceţi mai încet. 0
Pieturiet te, lūdzu! V--r-g -ă--p-iţ- --c-. V_ r__ s_ o_____ a____ V- r-g s- o-r-ţ- a-c-. ---------------------- Vă rog să opriţi aici. 0
Pagaidiet, lūdzu, kādu brīdi! A--e-t--- -n -o-ent -ă--og. A________ u_ m_____ v_ r___ A-t-p-a-i u- m-m-n- v- r-g- --------------------------- Aşteptaţi un moment vă rog. 0
Es tūlīt atgriezīšos. M- î----- -med-a-. M_ î_____ i_______ M- î-t-r- i-e-i-t- ------------------ Mă întorc imediat. 0
Lūdzu, iedodiet man kvīti! V--rog--ă-m- -a-- - chit--ţ-. V_ r__ s____ d___ o c________ V- r-g s---i d-ţ- o c-i-a-ţ-. ----------------------------- Vă rog să-mi daţi o chitanţă. 0
Man nav sīknaudas. N---m bani --r-n-i. N_ a_ b___ m_______ N- a- b-n- m-r-n-i- ------------------- Nu am bani mărunţi. 0
Tā būs labi, atlikums Jums. Est----ne-------e---- -st--pentru-dumne---a-tr-. E___ b___ a___ r_____ e___ p_____ d_____________ E-t- b-n- a-a- r-s-u- e-t- p-n-r- d-m-e-v-a-t-ă- ------------------------------------------------ Este bine aşa, restul este pentru dumneavoastră. 0
Aizvediet mani, lūdzu, uz šo adresi! Du--ţ---ă--- -ceast- -d-e--. D________ l_ a______ a______ D-c-ţ---ă l- a-e-s-ă a-r-s-. ---------------------------- Duceţi-mă la această adresă. 0
Aizvediet mani, lūdzu, uz viesnīcu! Du--ţ-----la --t-lu--meu. D________ l_ h______ m___ D-c-ţ---ă l- h-t-l-l m-u- ------------------------- Duceţi-mă la hotelul meu. 0
Aizvediet mani, lūdzu, uz jūrmalu! D--eţi-m- l- ----nd. D________ l_ ş______ D-c-ţ---ă l- ş-r-n-. -------------------- Duceţi-mă la ştrand. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + rumāņu (1-100) MP3 rumāņu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Valodu ģēniji

Lielākā daļa cilvēku priecājas, ja viņi var runāt vienā svešvalodā. Bet ir arī cilvēki, kuri var apgūt vairāk kā 70 valodas. Viņi var tekoši runāt un pareizi rakstīt šajās valodās. Var teikt, ka pastāv tādi hiper - poligloti. Daudzvalodība ir parādība, kas pastāvējusi gadsimtiem. Saglabājušās vairākas liecības par cilvēkiem ar šādu talantu. Vēl nav izpētīts, no kurienes rodas šādas spējas. Par to pastāv vairākas zinātniskas teorijas. Daži stāsta, ka daudzvalodīgo smadzenēm ir savādāka uzbūve. Šī atšķirība jo īpaši pamanāma Broka centrā. Runa tiek veidota šajā smadzeņu daļā. Daudzvalodīgajiem šajā daļā šūnas ir savādāk būvētas. Iespējams, tā rezultātā, viņi labāk apstrādā informāciju. Diemžēl, trūkst tālākas izpētes, lai to apstiprinātu. Iepējams, ka izšķirošais faktors ir ārkārtīga motivācija. Bērni iemācas svešvalodu no citiem bērniem ļoti ātri. Tas ir tādēļ, ka spēlējoties viņi vēlas iekļauties. Viņi vēlas būtu daļa no grupas un sazināties ar citiem. Tas norāda uz to, ka viņu motivācija ir atkarīga no viņu vēlmes tikt pieņemtam. Cita teorija saka, ka cerebrālā matērija aug mācoties. Tas nozīmē, jo vairāk mācamies, jo vieglāks mācīšanās process kļūst. Valodas, kas ir līdzīgas viena otrai, arī ir vieglāk iemācīties. Tātad, cilvēks, kurš runā dāņu valodā, ātrāk var iemācīties zviedru un norvēģu valodas. Daudz jautājumi vēl paliek neatbildēti. Nozīme ir tam, ka inteliģencei nav nozīmes. Daži cilvēki runā vairākās valodās, neskatoties uz zemo intelekta līmeni. Bet pat lielākajiem valodniekiem nepieciešama stingra disciplīna. Tas ir neliels mierinājums, vai ne?