Sarunvārdnīca

lv Taksometrā   »   sk V taxíku

38 [trīsdesmit astoņi]

Taksometrā

Taksometrā

38 [tridsaťosem]

V taxíku

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu slovāku Spēlēt Vairāk
Izsauciet, lūdzu, taksometru. Z-vo--j-- -r---- t-xí-. Z________ p_____ t_____ Z-v-l-j-e p-o-í- t-x-k- ----------------------- Zavolajte prosím taxík. 0
Cik maksā brauciens līdz stacijai? K---o -o----j--na-ž-le-n-č----ta----? K____ t_ s____ n_ ž_________ s_______ K-ľ-o t- s-o-í n- ž-l-z-i-n- s-a-i-u- ------------------------------------- Koľko to stojí na železničnú stanicu? 0
Cik maksā brauciens līdz lidostai? K-ľko--o s--jí-na le-isk-? K____ t_ s____ n_ l_______ K-ľ-o t- s-o-í n- l-t-s-o- -------------------------- Koľko to stojí na letisko? 0
Lūdzu, taisni. R-vn------s-m. R_____ p______ R-v-o- p-o-í-. -------------- Rovno, prosím. 0
Šeit, lūdzu, pa labi. P--s--,-----oprava. P______ t_ d_______ P-o-í-, t- d-p-a-a- ------------------- Prosím, tu doprava. 0
Lūdzu, tur krustojumā pa kreisi. P-o-í----am -----hu d--a--. P______ t__ n_ r___ d______ P-o-í-, t-m n- r-h- d-ľ-v-. --------------------------- Prosím, tam na rohu doľava. 0
Es steidzos. Poná---- -a. P_______ s__ P-n-h-a- s-. ------------ Ponáhľam sa. 0
Man vēl ir laiks. M-- -as. M__ č___ M-m č-s- -------- Mám čas. 0
Brauciet, lūdzu, lēnāk! J-z--te p-os-- po--l-ie. J______ p_____ p________ J-z-i-e p-o-í- p-m-l-i-. ------------------------ Jazdite prosím pomalšie. 0
Pieturiet te, lūdzu! Z-s-av-e p--sí-. Z_______ p______ Z-s-a-t- p-o-í-. ---------------- Zastavte prosím. 0
Pagaidiet, lūdzu, kādu brīdi! Po--aj-e--r---m--hv--u. P_______ p_____ c______ P-č-a-t- p-o-í- c-v-ľ-. ----------------------- Počkajte prosím chvíľu. 0
Es tūlīt atgriezīšos. H-eď-s-m---äť. H___ s__ s____ H-e- s-m s-ä-. -------------- Hneď som späť. 0
Lūdzu, iedodiet man kvīti! D-jte mi -ro-ím-úč-t. D____ m_ p_____ ú____ D-j-e m- p-o-í- ú-e-. --------------------- Dajte mi prosím účet. 0
Man nav sīknaudas. N-m-- -r--n-. N____ d______ N-m-m d-o-n-. ------------- Nemám drobné. 0
Tā būs labi, atlikums Jums. To j-----r----v---- je-pre--ás. T_ j_ d_____ Z_____ j_ p__ V___ T- j- d-b-é- Z-y-o- j- p-e V-s- ------------------------------- To je dobré. Zvyšok je pre Vás. 0
Aizvediet mani, lūdzu, uz šo adresi! Z-v-----ma-na-tú-- -d--su. Z______ m_ n_ t___ a______ Z-v-z-e m- n- t-t- a-r-s-. -------------------------- Zavezte ma na túto adresu. 0
Aizvediet mani, lūdzu, uz viesnīcu! Z--ezt-----k---t-lu. Z______ m_ k h______ Z-v-z-e m- k h-t-l-. -------------------- Zavezte ma k hotelu. 0
Aizvediet mani, lūdzu, uz jūrmalu! Zav--t---a n--p-áž. Z______ m_ n_ p____ Z-v-z-e m- n- p-á-. ------------------- Zavezte ma na pláž. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + slovāku (1-100) MP3 slovāku (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Valodu ģēniji

Lielākā daļa cilvēku priecājas, ja viņi var runāt vienā svešvalodā. Bet ir arī cilvēki, kuri var apgūt vairāk kā 70 valodas. Viņi var tekoši runāt un pareizi rakstīt šajās valodās. Var teikt, ka pastāv tādi hiper - poligloti. Daudzvalodība ir parādība, kas pastāvējusi gadsimtiem. Saglabājušās vairākas liecības par cilvēkiem ar šādu talantu. Vēl nav izpētīts, no kurienes rodas šādas spējas. Par to pastāv vairākas zinātniskas teorijas. Daži stāsta, ka daudzvalodīgo smadzenēm ir savādāka uzbūve. Šī atšķirība jo īpaši pamanāma Broka centrā. Runa tiek veidota šajā smadzeņu daļā. Daudzvalodīgajiem šajā daļā šūnas ir savādāk būvētas. Iespējams, tā rezultātā, viņi labāk apstrādā informāciju. Diemžēl, trūkst tālākas izpētes, lai to apstiprinātu. Iepējams, ka izšķirošais faktors ir ārkārtīga motivācija. Bērni iemācas svešvalodu no citiem bērniem ļoti ātri. Tas ir tādēļ, ka spēlējoties viņi vēlas iekļauties. Viņi vēlas būtu daļa no grupas un sazināties ar citiem. Tas norāda uz to, ka viņu motivācija ir atkarīga no viņu vēlmes tikt pieņemtam. Cita teorija saka, ka cerebrālā matērija aug mācoties. Tas nozīmē, jo vairāk mācamies, jo vieglāks mācīšanās process kļūst. Valodas, kas ir līdzīgas viena otrai, arī ir vieglāk iemācīties. Tātad, cilvēks, kurš runā dāņu valodā, ātrāk var iemācīties zviedru un norvēģu valodas. Daudz jautājumi vēl paliek neatbildēti. Nozīme ir tam, ka inteliģencei nav nozīmes. Daži cilvēki runā vairākās valodās, neskatoties uz zemo intelekta līmeni. Bet pat lielākajiem valodniekiem nepieciešama stingra disciplīna. Tas ir neliels mierinājums, vai ne?