Sarunvārdnīca

lv Diskotēkā   »   af In die disko

46 [četrdesmit seši]

Diskotēkā

Diskotēkā

46 [ses en veertig]

In die disko

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu afrikāņu Spēlēt Vairāk
Vai šī vieta ir brīva? Is d-e--toe---op? I_ d__ s____ o___ I- d-e s-o-l o-p- ----------------- Is die stoel oop? 0
Vai es drīkstu apsēsties Jums blakus? M-g--k --er--it? M__ e_ h___ s___ M-g e- h-e- s-t- ---------------- Mag ek hier sit? 0
Labprāt. Graa-. G_____ G-a-g- ------ Graag. 0
Kā Jums patīk mūzika? W-t-d--k-u---n--i- ----e-? W__ d___ u v__ d__ m______ W-t d-n- u v-n d-e m-s-e-? -------------------------- Wat dink u van die musiek? 0
Nedaudz par skaļu. ’n B--tj-e-te-hard. ’_ B______ t_ h____ ’- B-e-j-e t- h-r-. ------------------- ’n Bietjie te hard. 0
Bet grupa spēlē gluži labi. M-a--d-e g-oe--sp--l--e---g---. M___ d__ g____ s____ h___ g____ M-a- d-e g-o-p s-e-l h-e- g-e-. ------------------------------- Maar die groep speel heel goed. 0
Vai Jūs te esat bieži? Kom-u-ger---d-hie-----e? K__ u g______ h_________ K-m u g-r-e-d h-e-n-t-e- ------------------------ Kom u gereeld hiernatoe? 0
Nē, šī ir pirmā reize. N------- is---- --rste k-er. N___ d__ i_ d__ e_____ k____ N-e- d-t i- d-e e-r-t- k-e-. ---------------------------- Nee, dit is die eerste keer. 0
Es te nekad vēl neesmu bijusi. E- -a--no- --oit -e-------er--ie. E_ w__ n__ n____ t_____ h___ n___ E- w-s n-g n-o-t t-v-r- h-e- n-e- --------------------------------- Ek was nog nooit tevore hier nie. 0
Vai Jūs dejojat? Da-s u? D___ u_ D-n- u- ------- Dans u? 0
Varbūt vēlāk. M--kie- -a-e-. M______ l_____ M-s-i-n l-t-r- -------------- Miskien later. 0
Es neprotu tik labi dejot. E- -an--ie--- -oed -ans----. E_ k__ n__ s_ g___ d___ n___ E- k-n n-e s- g-e- d-n- n-e- ---------------------------- Ek kan nie so goed dans nie. 0
Tas ir pavisam vienkārši. D-t-i- -ee- m-kl--. D__ i_ h___ m______ D-t i- h-e- m-k-i-. ------------------- Dit is heel maklik. 0
Es Jums parādīšu. Ek-s-- --wys. E_ s__ u w___ E- s-l u w-s- ------------- Ek sal u wys. 0
Nē, labāk kādu citu reizi. N-e, li--er -- an-er k---. N___ l_____ ’_ a____ k____ N-e- l-e-e- ’- a-d-r k-e-. -------------------------- Nee, liewer ’n ander keer. 0
Vai Jūs kādu gaidāt? W-- u -ir-i-m-n-? W__ u v__ i______ W-g u v-r i-m-n-? ----------------- Wag u vir iemand? 0
Jā, savu draugu. J-,---- -y--ê-e-. J__ v__ m_ k_____ J-, v-r m- k-r-l- ----------------- Ja, vir my kêrel. 0
Tur jau viņš nāk! Daar -o- hy nou! D___ k__ h_ n___ D-a- k-m h- n-u- ---------------- Daar kom hy nou! 0

Gēni ietekmē valodu

Valoda, kādā mēs runājam, atkarīga no mūsu senčiem. Bet arī mūsu gēni ir atbildīgi par mūsu valodu. Skotu pētnieki ir nonākuši pie šada secinājuma. Viņi izpētīja, kā angļu valoda atškiras no ķīniešu valodas. Tā viņi atklāja, ka gēniem ir arī ir nozīme. Jo gēni ietekmē mūsu smadzeņu attīstību. Tas nozīmē, ka gēni veido mūsu smadzenes struktūŗas. Tā mūsu spēja apgtūt valodu ir noteikta. Divu gēnu variantiem ir izšķiroša loma. Ja kāds variants ir nepietiekams, tad attīstas tonāla valoda. Tad tonālā valodā runā tauta, kurai nav šis gēnu variants. Tonālajās valodās vārdu nozīmi nosaka toņa augstums. Piemēram, ķīniešu valoda tiek pieskaitīta tonālajām valodām. Savukārt, ja šis gēnu varians dominē, tad attīstas cita valoda. Angļu valoda nav tonāla valoda. Šie gēni nav vienādi izdalīti. Tas nozīmē, ka tās sastopamas dažādos biežumos. Bet valodas saglabājas tikai tad, ja tās tiek nodotas tālāk. Lai to izdarītu, bērniem jābū spējīgiem atdarināt vecāku valodu. Tādēļ viņiem labi jāiemācas valoda. Tikai tādā veidā valodu spēs nodot no paaudzes uz paaudzi. Senāks gēna veids ir tas, kas sekmē tonālās valodas.. Tāpēc pagātnē bija vairāk tonālo valodu nekā mūsdienās. Bet nevajadzētu pārvērtēt ģenētiskos komponentus. Tos var tikai pievienot paskaidrojot valodas attīstību. Bet nav atsevišķs gēns angļu vai ķīniešu valodai. Jebkurš var iemācīties jebkuru valodu. Nav nepieciešami gēni lai to paveiktu, bat gan ziņkārību un disciplīnu!