Sarunvārdnīca

lv Diskotēkā   »   he ‫בדיסקוטק‬

46 [četrdesmit seši]

Diskotēkā

Diskotēkā

‫46 [ארבעים ושש]‬

46 [arba'im w'shesh]

‫בדיסקוטק‬

badisqoteq

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu ivrits Spēlēt Vairāk
Vai šī vieta ir brīva? ‫-א- המק-----ה פנ-י?‬ ‫___ ה____ ה__ פ_____ ‫-א- ה-ק-ם ה-ה פ-ו-?- --------------------- ‫האם המקום הזה פנוי?‬ 0
ba-i--ot-q b_________ b-d-s-o-e- ---------- badisqoteq
Vai es drīkstu apsēsties Jums blakus? ‫--ש- ---ת--י-ך?‬ ‫____ ל___ ל_____ ‫-פ-ר ל-ב- ל-ד-?- ----------------- ‫אפשר לשבת לידך?‬ 0
b--isqot-q b_________ b-d-s-o-e- ---------- badisqoteq
Labprāt. ‫בב--ה-‬ ‫_______ ‫-ב-ש-.- -------- ‫בבקשה.‬ 0
h---m-ha--q-m hazeh--anuy? h____ h______ h____ p_____ h-'-m h-m-q-m h-z-h p-n-y- -------------------------- ha'im hamaqom hazeh panuy?
Kā Jums patīk mūzika? ‫----מ-צ-ת -- ב--ניך ה--ס----‬ ‫___ מ____ ח_ ב_____ ה________ ‫-י- מ-צ-ת ח- ב-י-י- ה-ו-י-ה-‬ ------------------------------ ‫איך מוצאת חן בעיניך המוסיקה?‬ 0
e-s--r --s---et-l---k---/-----e--? e_____ l_______ l_________________ e-s-a- l-s-e-e- l-a-k-a-/-e-a-e-h- ---------------------------------- efshar lashevet liadkhah/leyadekh?
Nedaudz par skaļu. ‫--- -ועשת מ--.‬ ‫___ ר____ מ____ ‫-צ- ר-ע-ת מ-י-‬ ---------------- ‫קצת רועשת מדי.‬ 0
ef--ar l----v-t ---d-----leyad-kh? e_____ l_______ l_________________ e-s-a- l-s-e-e- l-a-k-a-/-e-a-e-h- ---------------------------------- efshar lashevet liadkhah/leyadekh?
Bet grupa spēlē gluži labi. ‫-בל-הלה---מנג---ד- טו-.‬ ‫___ ה____ מ____ ד_ ט____ ‫-ב- ה-ה-ה מ-ג-ת ד- ט-ב-‬ ------------------------- ‫אבל הלהקה מנגנת די טוב.‬ 0
ef--ar-l-s-ev-t--i-d-h-h-le-ade--? e_____ l_______ l_________________ e-s-a- l-s-e-e- l-a-k-a-/-e-a-e-h- ---------------------------------- efshar lashevet liadkhah/leyadekh?
Vai Jūs te esat bieži? ‫א- /-ה מ-יע - - לכא- --י-י----ו-ו-?‬ ‫__ / ה מ___ / ה ל___ ל_____ ק_______ ‫-ת / ה מ-י- / ה ל-א- ל-י-י- ק-ו-ו-?- ------------------------------------- ‫את / ה מגיע / ה לכאן לעיתים קרובות?‬ 0
b'vaqa-ha-. b__________ b-v-q-s-a-. ----------- b'vaqashah.
Nē, šī ir pirmā reize. ‫-א---א- הפ-ם -ראש-נה.‬ ‫___ ז__ ה___ ה________ ‫-א- ז-ת ה-ע- ה-א-ו-ה-‬ ----------------------- ‫לא, זאת הפעם הראשונה.‬ 0
eykh -o-s--t--en--'---e---a -a-us-q-h? e___ m______ x__ b_________ h_________ e-k- m-t-e-t x-n b-e-n-y-h- h-m-s-q-h- -------------------------------------- eykh motse't xen b'eyneykha hamusiqah?
Es te nekad vēl neesmu bijusi. ‫לא ה-י---כאן--ף-פע--‬ ‫__ ה____ כ__ א_ פ____ ‫-א ה-י-י כ-ן א- פ-ם-‬ ---------------------- ‫לא הייתי כאן אף פעם.‬ 0
qtsat -o'-s-et--iday. q____ r_______ m_____ q-s-t r-'-s-e- m-d-y- --------------------- qtsat ro'eshet miday.
Vai Jūs dejojat? ‫-- - ה-ר----/-ת?‬ ‫__ / ה ר___ / ת__ ‫-ת / ה ר-ק- / ת-‬ ------------------ ‫את / ה רוקד / ת?‬ 0
av-- h-lehaqah-m-n-ge-----ey to-. a___ h________ m________ d__ t___ a-a- h-l-h-q-h m-n-g-n-t d-y t-v- --------------------------------- aval halehaqah menagenet dey tov.
Varbūt vēlāk. ‫או-- --וח- י-תר.‬ ‫____ מ____ י_____ ‫-ו-י מ-ו-ר י-ת-.- ------------------ ‫אולי מאוחר יותר.‬ 0
av-- hal--aq-h ---a-enet --y tov. a___ h________ m________ d__ t___ a-a- h-l-h-q-h m-n-g-n-t d-y t-v- --------------------------------- aval halehaqah menagenet dey tov.
Es neprotu tik labi dejot. ‫-ני--א י--- --ת-----ד--ל-כ- ט---‬ ‫___ ל_ י___ / ת ל____ כ_ כ_ ט____ ‫-נ- ל- י-ד- / ת ל-ק-ד כ- כ- ט-ב-‬ ---------------------------------- ‫אני לא יודע / ת לרקוד כל כך טוב.‬ 0
a-a----leh-qa-----ag--et d---to-. a___ h________ m________ d__ t___ a-a- h-l-h-q-h m-n-g-n-t d-y t-v- --------------------------------- aval halehaqah menagenet dey tov.
Tas ir pavisam vienkārši. ‫-ה --וט--א-ד-‬ ‫__ פ___ מ_____ ‫-ה פ-ו- מ-ו-.- --------------- ‫זה פשוט מאוד.‬ 0
a--h--t ------/--gi'a- l'k----l'it-m-------? a______ m_____________ l_____ l_____ q______ a-a-/-t m-g-'-/-e-i-a- l-k-'- l-i-i- q-o-o-? -------------------------------------------- atah/at megi'a/megi'ah l'ka'n l'itim qrovot?
Es Jums parādīšu. ‫-ני-א-אה -ך-‬ ‫___ א___ ל___ ‫-נ- א-א- ל-.- -------------- ‫אני אראה לך.‬ 0
l-- --'- ha--'-- -ar-'--o-ah. l__ z___ h______ h___________ l-, z-'- h-p-'-m h-r-'-h-n-h- ----------------------------- lo, zo't hapa'am hari'shonah.
Nē, labāk kādu citu reizi. ‫לא, אול- בפעם --ר-.‬ ‫___ א___ ב___ א_____ ‫-א- א-ל- ב-ע- א-ר-.- --------------------- ‫לא, אולי בפעם אחרת.‬ 0
lo-h-i-i ka'- -f-pa--m. l_ h____ k___ a_ p_____ l- h-i-i k-'- a- p-'-m- ----------------------- lo haiti ka'n af pa'am.
Vai Jūs kādu gaidāt? ‫-ת-/ ה--חכה-----הו-----ש---‬ ‫__ / ה מ___ ל_____ / מ______ ‫-ת / ה מ-כ- ל-י-ה- / מ-ש-י-‬ ----------------------------- ‫את / ה מחכה למישהו / מישהי?‬ 0
a-a-/a- ruq---r-q-de-? a______ r_____________ a-a-/-t r-q-d-r-q-d-t- ---------------------- atah/at ruqed/ruqedet?
Jā, savu draugu. ‫כ-, ל-ב--ש--.‬ ‫___ ל___ ש____ ‫-ן- ל-ב- ש-י-‬ --------------- ‫כן, לחבר שלי.‬ 0
atah-a--ru-e-/ru--d-t? a______ r_____________ a-a-/-t r-q-d-r-q-d-t- ---------------------- atah/at ruqed/ruqedet?
Tur jau viņš nāk! ‫ה-----א--ג-ע-‬ ‫___ ה__ מ_____ ‫-נ- ה-א מ-י-!- --------------- ‫הנה הוא מגיע!‬ 0
a-ah-a--ruqed/r-q-de-? a______ r_____________ a-a-/-t r-q-d-r-q-d-t- ---------------------- atah/at ruqed/ruqedet?

Gēni ietekmē valodu

Valoda, kādā mēs runājam, atkarīga no mūsu senčiem. Bet arī mūsu gēni ir atbildīgi par mūsu valodu. Skotu pētnieki ir nonākuši pie šada secinājuma. Viņi izpētīja, kā angļu valoda atškiras no ķīniešu valodas. Tā viņi atklāja, ka gēniem ir arī ir nozīme. Jo gēni ietekmē mūsu smadzeņu attīstību. Tas nozīmē, ka gēni veido mūsu smadzenes struktūŗas. Tā mūsu spēja apgtūt valodu ir noteikta. Divu gēnu variantiem ir izšķiroša loma. Ja kāds variants ir nepietiekams, tad attīstas tonāla valoda. Tad tonālā valodā runā tauta, kurai nav šis gēnu variants. Tonālajās valodās vārdu nozīmi nosaka toņa augstums. Piemēram, ķīniešu valoda tiek pieskaitīta tonālajām valodām. Savukārt, ja šis gēnu varians dominē, tad attīstas cita valoda. Angļu valoda nav tonāla valoda. Šie gēni nav vienādi izdalīti. Tas nozīmē, ka tās sastopamas dažādos biežumos. Bet valodas saglabājas tikai tad, ja tās tiek nodotas tālāk. Lai to izdarītu, bērniem jābū spējīgiem atdarināt vecāku valodu. Tādēļ viņiem labi jāiemācas valoda. Tikai tādā veidā valodu spēs nodot no paaudzes uz paaudzi. Senāks gēna veids ir tas, kas sekmē tonālās valodas.. Tāpēc pagātnē bija vairāk tonālo valodu nekā mūsdienās. Bet nevajadzētu pārvērtēt ģenētiskos komponentus. Tos var tikai pievienot paskaidrojot valodas attīstību. Bet nav atsevišķs gēns angļu vai ķīniešu valodai. Jebkurš var iemācīties jebkuru valodu. Nav nepieciešami gēni lai to paveiktu, bat gan ziņkārību un disciplīnu!