Sarunvārdnīca

lv Diskotēkā   »   hu A diszkóban

46 [četrdesmit seši]

Diskotēkā

Diskotēkā

46 [negyvenhat]

A diszkóban

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu ungāru Spēlēt Vairāk
Vai šī vieta ir brīva? S---ad ez a--e-y? S_____ e_ a h____ S-a-a- e- a h-l-? ----------------- Szabad ez a hely? 0
Vai es drīkstu apsēsties Jums blakus? Leül--t-k -- me-lé? L________ Ö_ m_____ L-ü-h-t-k Ö- m-l-é- ------------------- Leülhetek Ön mellé? 0
Labprāt. P--sze-- s---e-e-. P_____ / s________ P-r-z- / s-í-e-e-. ------------------ Persze / szívesen. 0
Kā Jums patīk mūzika? Hog- t----ik -n-ek a z-ne? H___ t______ ö____ a z____ H-g- t-t-z-k ö-n-k a z-n-? -------------------------- Hogy tetszik önnek a zene? 0
Nedaudz par skaļu. Egy--icsit t-l ha--os. E__ k_____ t__ h______ E-y k-c-i- t-l h-n-o-. ---------------------- Egy kicsit túl hangos. 0
Bet grupa spēlē gluži labi. De -- -gyüt-es --ég-j----á---ik. D_ a_ e_______ e___ j__ j_______ D- a- e-y-t-e- e-é- j-l j-t-z-k- -------------------------------- De az együttes elég jól játszik. 0
Vai Jūs te esat bieži? Többs-ör szo---t-itt---n--? T_______ s______ i__ l_____ T-b-s-ö- s-o-o-t i-t l-n-i- --------------------------- Többször szokott itt lenni? 0
Nē, šī ir pirmā reize. Nem,------ e--- alk---m. N___ e_ a_ e___ a_______ N-m- e- a- e-s- a-k-l-m- ------------------------ Nem, ez az első alkalom. 0
Es te nekad vēl neesmu bijusi. Mé--so---em -ol--- --t. M__ s______ v_____ i___ M-g s-h-s-m v-l-a- i-t- ----------------------- Még sohasem voltam itt. 0
Vai Jūs dejojat? T---ol? T______ T-n-o-? ------- Táncol? 0
Varbūt vēlāk. Talá- -és-bb. T____ k______ T-l-n k-s-b-. ------------- Talán később. 0
Es neprotu tik labi dejot. N-m t--o- -l-an-jó-------lni. N__ t____ o____ j__ t________ N-m t-d-k o-y-n j-l t-n-o-n-. ----------------------------- Nem tudok olyan jól táncolni. 0
Tas ir pavisam vienkārši. Egé--e- e--sz-r-. E______ e________ E-é-z-n e-y-z-r-. ----------------- Egészen egyszerű. 0
Es Jums parādīšu. Me--uta--m --n--. M_________ ö_____ M-g-u-a-o- ö-n-k- ----------------- Megmutatom önnek. 0
Nē, labāk kādu citu reizi. N-m, in-á---m-----. N___ i_____ m______ N-m- i-k-b- m-s-o-. ------------------- Nem, inkább máskor. 0
Vai Jūs kādu gaidāt? V------a-i-? V__ v_______ V-r v-l-k-t- ------------ Vár valakit? 0
Jā, savu draugu. I---- a ba--t----. I____ a b_________ I-e-, a b-r-t-m-t- ------------------ Igen, a barátomat. 0
Tur jau viņš nāk! Ige-- o-t-h-tu- -ö- -! I____ o__ h____ j__ ö_ I-e-, o-t h-t-l j-n ö- ---------------------- Igen, ott hátul jön ö! 0

Gēni ietekmē valodu

Valoda, kādā mēs runājam, atkarīga no mūsu senčiem. Bet arī mūsu gēni ir atbildīgi par mūsu valodu. Skotu pētnieki ir nonākuši pie šada secinājuma. Viņi izpētīja, kā angļu valoda atškiras no ķīniešu valodas. Tā viņi atklāja, ka gēniem ir arī ir nozīme. Jo gēni ietekmē mūsu smadzeņu attīstību. Tas nozīmē, ka gēni veido mūsu smadzenes struktūŗas. Tā mūsu spēja apgtūt valodu ir noteikta. Divu gēnu variantiem ir izšķiroša loma. Ja kāds variants ir nepietiekams, tad attīstas tonāla valoda. Tad tonālā valodā runā tauta, kurai nav šis gēnu variants. Tonālajās valodās vārdu nozīmi nosaka toņa augstums. Piemēram, ķīniešu valoda tiek pieskaitīta tonālajām valodām. Savukārt, ja šis gēnu varians dominē, tad attīstas cita valoda. Angļu valoda nav tonāla valoda. Šie gēni nav vienādi izdalīti. Tas nozīmē, ka tās sastopamas dažādos biežumos. Bet valodas saglabājas tikai tad, ja tās tiek nodotas tālāk. Lai to izdarītu, bērniem jābū spējīgiem atdarināt vecāku valodu. Tādēļ viņiem labi jāiemācas valoda. Tikai tādā veidā valodu spēs nodot no paaudzes uz paaudzi. Senāks gēna veids ir tas, kas sekmē tonālās valodas.. Tāpēc pagātnē bija vairāk tonālo valodu nekā mūsdienās. Bet nevajadzētu pārvērtēt ģenētiskos komponentus. Tos var tikai pievienot paskaidrojot valodas attīstību. Bet nav atsevišķs gēns angļu vai ķīniešu valodai. Jebkurš var iemācīties jebkuru valodu. Nav nepieciešami gēni lai to paveiktu, bat gan ziņkārību un disciplīnu!