Sarunvārdnīca

lv Veikalā   »   nn I butikken

52 [piecdesmit divi]

Veikalā

Veikalā

52 [femtito / to og femti]

I butikken

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu nynorsk Spēlēt Vairāk
Vai aiziesim uz tirdzniecības namu? S-a- vi------l-------en? S___ v_ g_ t__ b________ S-a- v- g- t-l b-t-k-e-? ------------------------ Skal vi gå til butikken? 0
Man jāiepērkas. E- -å--j-r--no-re-i-n----. E_ m_ g____ n____ i_______ E- m- g-e-e n-k-e i-n-j-p- -------------------------- Eg må gjere nokre innkjøp. 0
Es gribu veikt lielus pirkumus. Eg v-- ha-dle-myk-e. E_ v__ h_____ m_____ E- v-l h-n-l- m-k-e- -------------------- Eg vil handle mykje. 0
Kur ir kancelejas preces? K-a- e- ---t-rs--en-? K___ e_ k____________ K-a- e- k-n-o-s-k-n-? --------------------- Kvar er kontorsakene? 0
Man vajag aploksnes un vēstuļu papīru. Eg--re-g-k--v--u--ar o- -r--p-pi-. E_ t____ k__________ o_ b_________ E- t-e-g k-n-o-u-t-r o- b-e-p-p-r- ---------------------------------- Eg treng konvoluttar og brevpapir. 0
Man vajag pildspalvas un flomasterus. Eg ---n- k----enn-r-o--tusjar. E_ t____ k_________ o_ t______ E- t-e-g k-l-p-n-a- o- t-s-a-. ------------------------------ Eg treng kulepennar og tusjar. 0
Kur ir mēbeles? Kv-- er-møb-a--? K___ e_ m_______ K-a- e- m-b-a-e- ---------------- Kvar er møblane? 0
Man vajag skapi un kumodi. Eg t---- e-t---å- -g e-n ko-m-de. E_ t____ e__ s___ o_ e__ k_______ E- t-e-g e-t s-å- o- e-n k-m-o-e- --------------------------------- Eg treng eit skåp og ein kommode. 0
Man vajag rakstāmgaldu un plauktu. Eg treng--it-s-r-veb-rd -g-e---y-le. E_ t____ e__ s_________ o_ e_ h_____ E- t-e-g e-t s-r-v-b-r- o- e- h-l-e- ------------------------------------ Eg treng eit skrivebord og ei hylle. 0
Kur ir rotaļlietas? K--- er--e-k-n-? K___ e_ l_______ K-a- e- l-i-e-e- ---------------- Kvar er leikene? 0
Man vajag lelli un rotaļu lācīti. Eg treng-e- -ok---og---n ba-s-. E_ t____ e_ d____ o_ e__ b_____ E- t-e-g e- d-k-e o- e-n b-m-e- ------------------------------- Eg treng ei dokke og ein bamse. 0
Man vajag futbolbumbu un šahu. E- --eng-----f-tball -- --t -j---s-e-. E_ t____ e__ f______ o_ e__ s_________ E- t-e-g e-n f-t-a-l o- e-t s-a-k-p-l- -------------------------------------- Eg treng ein fotball og eit sjakkspel. 0
Kur ir darba rīki? K--r er-ve---øye-? K___ e_ v_________ K-a- e- v-r-t-y-t- ------------------ Kvar er verktøyet? 0
Man vajag āmuru un stangas. Eg----n----- -am----- -i to-g. E_ t____ e__ h____ o_ e_ t____ E- t-e-g e-n h-m-r o- e- t-n-. ------------------------------ Eg treng ein hamar og ei tong. 0
Man vajag urbi un skrūvgriezi. E---r-ng e-n -or -g-ei- sk--t--kka-. E_ t____ e__ b__ o_ e__ s___________ E- t-e-g e-n b-r o- e-n s-r-t-e-k-r- ------------------------------------ Eg treng ein bor og ein skrutrekkar. 0
Kur ir rotaslietas? K-a--e- --y-k-? K___ e_ s______ K-a- e- s-y-k-? --------------- Kvar er smykka? 0
Man vajag ķēdīti un rokassprādzi. Eg--r-ng--i------k--de-o- -it ar--an-. E_ t____ e__ h________ o_ e__ a_______ E- t-e-g e-t h-l-k-e-e o- e-t a-m-a-d- -------------------------------------- Eg treng eit halskjede og eit armband. 0
Man vajag gredzenu un auskarus. Eg tr-n---i- -i-- o--øyre----a-. E_ t____ e__ r___ o_ ø__________ E- t-e-g e-n r-n- o- ø-r-d-b-a-. -------------------------------- Eg treng ein ring og øyredobbar. 0

Sievietes valodniecībā ir vairāk apdāvinātas nekā vīrieši!

Sievietes ir tikpat inteliģentas kā vīrieši. Vidēji, abiem ir vienāds intelekta koeficents. Lai gan dzimumu kompetence atšķiras. Piemēram, vīsieši domā trīs dimensijās labāk. Viņi arī labāk atrisina matemātiskos problēmas. Sievietēm, no otras puses, ir labāka atmiņa. Un viņas labāk apgūst valodas. Sievietes pieļauj mazāk pareizraksību un gramatisko kļūdu. Viņām ir arī plašāks vārdu krājums un viņas lasa tekošāk. Un tādēļ, viņas iegūst labākus rezultātus valodu pārbaudījumos. Iemeslas, kādēļ sievietēm labāk padodas valodas, rodams smadzenēs. Vīriešu un sieviešu smadzenes ir atšķirīgi izveidotas. Kreisā smadzeņu puslode atbild par valodām. Šis rajons atbild par valodnieciskajiem procesiem. Neskatoties uz to, sievietes izmanto abas smadzeņu puslodes, apstrādājot valodu. Bez tam, abas smadzeņu puslodes spēj labāk apmainīties ar idejām. Sieviešu smadzenes ir aktīvākas valodas apstrādē. Un sievietes var apstrādāt valodu efektīvāk. Kā smadzenes atšķiras, vēl nav zināms. Daži zinātnieki uzskata, ka tie ir bioloģiski iemesli. Sieviešu un vīriešu gēni ietekmē smadzeņu attīstību. Sievietes un vīrieši ir tādi, kādi tie ir, hormonu dēļ. Citi saka, ka to ietekmē audzināšana vai attīstība. Jo ar meitenēm vairāk runā, un tām vairāk lasa priekšā. Zēni, savukārt, vairāk saņem tehniskas rotaļlietas. Tad ir iespējams, ka mūsu smadzenes veido apkārtējā vide. Kaut gan, noteiktas atšķirības pastāv visā pasaulē. Un bērnus katrā kultūrā audzina atšķirīgi…