Sarunvārdnīca

lv Strādāšana   »   ro Muncă

55 [piecdesmit pieci]

Strādāšana

Strādāšana

55 [cincizeci şi cinci]

Muncă

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu rumāņu Spēlēt Vairāk
Kas Jūs esat pēc profesijas? Ce fa--ţ- p-ofe-i-na-? C_ f_____ p___________ C- f-c-ţ- p-o-e-i-n-l- ---------------------- Ce faceţi profesional? 0
Mans vīrs pēc profesijas ir ārsts. So-u----u-est---e pr-fe-ie---dic. S____ m__ e___ d_ p_______ m_____ S-ţ-l m-u e-t- d- p-o-e-i- m-d-c- --------------------------------- Soţul meu este de profesie medic. 0
Es strādāju uz pusslodzi par medmāsu. Eu-l-c--z--u--u-ăt-te--e -o-----a şi-as---en---m---cal-. E_ l_____ c_ j_______ d_ n____ c_ ş_ a________ m________ E- l-c-e- c- j-m-t-t- d- n-r-ă c- ş- a-i-t-n-ă m-d-c-l-. -------------------------------------------------------- Eu lucrez cu jumătate de normă ca şi asistentă medicală. 0
Drīz mums būs pensija. Î--cu-â-- --m---im- -e--i-. Î_ c_____ v__ p____ p______ Î- c-r-n- v-m p-i-i p-n-i-. --------------------------- În curând vom primi pensie. 0
Bet nodokļi ir lieli. Dar----oz--e---s-nt ----. D__ i_________ s___ m____ D-r i-p-z-t-l- s-n- m-r-. ------------------------- Dar impozitele sunt mari. 0
Un medicīniskā apdrošināšana ir dārga. Şi --igur---a-me-ic-lă este s---pă. Ş_ a_________ m_______ e___ s______ Ş- a-i-u-a-e- m-d-c-l- e-t- s-u-p-. ----------------------------------- Şi asigurarea medicală este scumpă. 0
Par ko tu gribi kļūt? C- vre- -ă-d-vi- --at-? C_ v___ s_ d____ o_____ C- v-e- s- d-v-i o-a-ă- ----------------------- Ce vrei să devii odată? 0
Es vēlos kļūt inženieris. V--a- s- --v---in---er. V____ s_ d____ i_______ V-e-u s- d-v-n i-g-n-r- ----------------------- Vreau să devin inginer. 0
Es gribu studēt universitātē. Vr-au-să stu---z --------rs---t-. V____ s_ s______ l_ u____________ V-e-u s- s-u-i-z l- u-i-e-s-t-t-. --------------------------------- Vreau să studiez la universitate. 0
Es esmu praktikants. Eu -u-t----c---a--. E_ s___ p__________ E- s-n- p-a-t-c-n-. ------------------- Eu sunt practicant. 0
Es nopelnu ne īpaši daudz. N----ş--g-mult. N_ c_____ m____ N- c-ş-i- m-l-. --------------- Nu câştig mult. 0
Es esmu praksē ārzemēs. Fac----ctică ---str---ă-a-e. F__ p_______ î_ s___________ F-c p-a-t-c- î- s-r-i-ă-a-e- ---------------------------- Fac practică în străinătate. 0
Tas ir mans priekšnieks. Ace--a---te -ef-- ---. A_____ e___ ş____ m___ A-e-t- e-t- ş-f-l m-u- ---------------------- Acesta este şeful meu. 0
Man ir jauki kolēģi. A--co--g- --ă-u--. A_ c_____ d_______ A- c-l-g- d-ă-u-i- ------------------ Am colegi drăguţi. 0
Pusdienās mēs vienmēr ejam uz uzņēmuma ēdnīcu. La----n--me-gem--ntot-------la-cant-n-. L_ p____ m_____ î__________ l_ c_______ L- p-â-z m-r-e- î-t-t-e-u-a l- c-n-i-ă- --------------------------------------- La prânz mergem întotdeauna la cantină. 0
Es meklēju darbavietu. Ca--------s-. C___ u_ p____ C-u- u- p-s-. ------------- Caut un post. 0
Es jau gadu esmu bez darba. S-nt de-a----u--an--om-r. S___ d___ d_ u_ a_ ş_____ S-n- d-j- d- u- a- ş-m-r- ------------------------- Sunt deja de un an şomer. 0
Šajā valstī ir pārāk daudz bezdarbnieku. În --r- ---a -u-t ---- -u-------er-. Î_ ţ___ a___ s___ p___ m____ ş______ Î- ţ-r- a-t- s-n- p-e- m-l-i ş-m-r-. ------------------------------------ În ţara asta sunt prea mulţi şomeri. 0

Atmiņai nepieciešama runa

Liela daļa cilvēku atceras savu pirmo skolas dienu. Bet neatceras to, kas bija līdz tam. Mums gandrīz vispār nav atmiņu par mūsu pirmajiem dzīves gadiem. Bet kādēļ tas tā ir? Kādēļ mēs nespējam atcerēties pieredzi, ko ieguvām esot mazuļi. Iemesls meklējams mūsu attīstībā. Runa un atmiņa attīstas apmēram vienā un tajā pašā laikā. Un, lai cilvēks kaut ko atcerētos, tam nepieciešama valoda. Tas nozīmē, ka priekš tā, ko viņš pieredzējis, nepieciešami vārdi. Zinātnieki ir vadījuši vairākus testus ar bērniem. To darot, viņi ieguva interesantus rezultātus. Tiklīdz bērni apgūst valodu, viņi aizmirst visu iepriekš pieredzēto. Tas norāda uz to, ka valodas sākums ir arī atmiņas sākums. Bērni pirmajos trīs dzīves gados iemācas ļoti daudz. Viņi katru dienu pieredz kaut ko jaunu. Viņi iegūst arī nozīmīgu pieredzi šajā vecumā. Neskatoties uz to, tas viss pazūd. Psihologi to nodēvējuši par zīdaiņa amnēziju. Tikai to, ko bērns var nosaukt vārdiem paliek. Autobiogrāfiskā atmiņa patur tikai personīgo pieredzi. Tas funkcionē kā dienasgrāmata. Viss, kas ir svarīgs mūsu dzīvē, tur tiek pierakstīts. Tādā veidā mūsu autobiogrāfiskā atmiņa veido mūsu identitāti. Bet tās attīstība ir atkarīga no dzimtās valodas apguves. Un savu atmiņu mēs varam aktivizēt tikai ar savas valodas palīdzību. Protams, lietas, kuras esam apguvuši nav reāli pazudušas. Tās ir noglabātas kaut kur mūsu smadzenēs. Mēs tikai netiekam tām klāt…- tas ir tik tiešām žēl, vai ne?