Я-х--- --ит----- у--вер-ит-те.
Я х___ у______ в у____________
Я х-ч- у-и-ь-я в у-и-е-с-т-т-.
------------------------------
Я хочу учиться в университете. 0 Ya----o---u --d-estroy -a p----t-vki.Y_ r_______ m_________ n_ p__________Y- r-b-t-y- m-d-e-t-o- n- p-l-s-a-k-.-------------------------------------Ya rabotayu medsestroy na pol-stavki.
Я-н- п--к--ке--а -р--и--й.
Я н_ п_______ з_ г________
Я н- п-а-т-к- з- г-а-и-е-.
--------------------------
Я на практике за границей. 0 S-o-o--- po-uc-----e-s-y-.S____ m_ p_______ p_______S-o-o m- p-l-c-i- p-n-i-u---------------------------Skoro my poluchim pensiyu.
У мен- х---ш-- к--л-ги.
У м___ х______ к_______
У м-н- х-р-ш-е к-л-е-и-
-----------------------
У меня хорошие коллеги. 0 S--ro-my p-luc-i---e-si--.S____ m_ p_______ p_______S-o-o m- p-l-c-i- p-n-i-u---------------------------Skoro my poluchim pensiyu.
В о-ед--ы--------х-д-- - -----в-ю.
В о___ м_ в_____ х____ в с________
В о-е- м- в-е-д- х-д-м в с-о-о-у-.
----------------------------------
В обед мы всегда ходим в столовую. 0 N- n---gi -y-o-iy-.N_ n_____ v________N- n-l-g- v-s-k-y-.-------------------No nalogi vysokiye.
Я-уж- ц---- -од бе--р---ты.
Я у__ ц____ г__ б__ р______
Я у-е ц-л-й г-д б-з р-б-т-.
---------------------------
Я уже целый год без работы. 0 N- --l-gi -y--k--e.N_ n_____ v________N- n-l-g- v-s-k-y-.-------------------No nalogi vysokiye.
В -т-- ст--не-с-иш-о- -н----безра--тн-х.
В э___ с_____ с______ м____ б___________
В э-о- с-р-н- с-и-к-м м-о-о б-з-а-о-н-х-
----------------------------------------
В этой стране слишком много безработных. 0 I -edi-s-n-kay--str--h---a----o--y-.I m____________ s_________ d________I m-d-t-i-s-a-a s-r-k-o-k- d-r-g-y-.------------------------------------I meditsinskaya strakhovka dorogaya.
Liela daļa cilvēku atceras savu pirmo skolas dienu.
Bet neatceras to, kas bija līdz tam.
Mums gandrīz vispār nav atmiņu par mūsu pirmajiem dzīves gadiem.
Bet kādēļ tas tā ir?
Kādēļ mēs nespējam atcerēties pieredzi, ko ieguvām esot mazuļi.
Iemesls meklējams mūsu attīstībā.
Runa un atmiņa attīstas apmēram vienā un tajā pašā laikā.
Un, lai cilvēks kaut ko atcerētos, tam nepieciešama valoda.
Tas nozīmē, ka priekš tā, ko viņš pieredzējis, nepieciešami vārdi.
Zinātnieki ir vadījuši vairākus testus ar bērniem.
To darot, viņi ieguva interesantus rezultātus.
Tiklīdz bērni apgūst valodu, viņi aizmirst visu iepriekš pieredzēto.
Tas norāda uz to, ka valodas sākums ir arī atmiņas sākums.
Bērni pirmajos trīs dzīves gados iemācas ļoti daudz.
Viņi katru dienu pieredz kaut ko jaunu.
Viņi iegūst arī nozīmīgu pieredzi šajā vecumā.
Neskatoties uz to, tas viss pazūd.
Psihologi to nodēvējuši par zīdaiņa amnēziju.
Tikai to, ko bērns var nosaukt vārdiem paliek.
Autobiogrāfiskā atmiņa patur tikai personīgo pieredzi.
Tas funkcionē kā dienasgrāmata.
Viss, kas ir svarīgs mūsu dzīvē, tur tiek pierakstīts.
Tādā veidā mūsu autobiogrāfiskā atmiņa veido mūsu identitāti.
Bet tās attīstība ir atkarīga no dzimtās valodas apguves.
Un savu atmiņu mēs varam aktivizēt tikai ar savas valodas palīdzību.
Protams, lietas, kuras esam apguvuši nav reāli pazudušas.
Tās ir noglabātas kaut kur mūsu smadzenēs.
Mēs tikai netiekam tām klāt…- tas ir tik tiešām žēl, vai ne?