Sarunvārdnīca

lv Jūtas   »   fr Les sentiments

56 [piecdesmit seši]

Jūtas

Jūtas

56 [cinquante-six]

Les sentiments

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu franču Spēlēt Vairāk
vēlēties avo-r en--e a____ e____ a-o-r e-v-e ----------- avoir envie 0
Mēs vēlamies. Nou---vons -nvie. N___ a____ e_____ N-u- a-o-s e-v-e- ----------------- Nous avons envie. 0
Mēs nevēlamies. Nous----vo-s pa- e----. N___ n______ p__ e_____ N-u- n-a-o-s p-s e-v-e- ----------------------- Nous n’avons pas envie. 0
baidīties a-o-r-p--r a____ p___ a-o-r p-u- ---------- avoir peur 0
Es baidos. J’a---e-r. J___ p____ J-a- p-u-. ---------- J’ai peur. 0
Es nebaidos. Je n-ai -as pe--. J_ n___ p__ p____ J- n-a- p-s p-u-. ----------------- Je n’ai pas peur. 0
būt laikam a--ir le -e--s a____ l_ t____ a-o-r l- t-m-s -------------- avoir le temps 0
Viņam ir laiks. Il a l---e-ps. I_ a l_ t_____ I- a l- t-m-s- -------------- Il a le temps. 0
Viņam nav laika. Il------a--------ps. I_ n__ p__ l_ t_____ I- n-a p-s l- t-m-s- -------------------- Il n’a pas le temps. 0
būt garlaicīgi s------er s________ s-e-n-y-r --------- s’ennuyer 0
Viņai ir garlaicīgi. El-- -’-n----. E___ s________ E-l- s-e-n-i-. -------------- Elle s’ennuie. 0
Viņai nav garlaicīgi. Elle ne s----uie p--. E___ n_ s_______ p___ E-l- n- s-e-n-i- p-s- --------------------- Elle ne s’ennuie pas. 0
būt izsalkušam av--- --im a____ f___ a-o-r f-i- ---------- avoir faim 0
Vai Jūs esat izsalkuši? Ave---ou--fai--? A________ f___ ? A-e---o-s f-i- ? ---------------- Avez-vous faim ? 0
Vai Jūs neesat izsalkuši? N’--e--vous---s -aim ? N__________ p__ f___ ? N-a-e---o-s p-s f-i- ? ---------------------- N’avez-vous pas faim ? 0
būt izslāpušam a---r-so-f a____ s___ a-o-r s-i- ---------- avoir soif 0
Viņi ir izslāpuši. Il--o---so--. I__ o__ s____ I-s o-t s-i-. ------------- Ils ont soif. 0
Viņi nav izslāpuši. I-- n-o-t --s--oif. I__ n____ p__ s____ I-s n-o-t p-s s-i-. ------------------- Ils n’ont pas soif. 0

Slepenās valodas

Ar valodām mēs vēlamies izpaust to, ko mēs domājam un jūtam. Tāēļ spartane ir valodas vissvarīgākais nolūks. Bet daži cilvēki nevēlas, lai visi to saprastu. Tādā gadījumā viņi izgudro slepenas valodas. Slepenās valodas tūkstošiem gadu ir fascinējušas cilvēkus. Piemēram, Jūlijam Cēzaram bija pašam sava slepenā valoda. Viņš izsūtīja šifrētas vēstules uz visiem savas impērijas reģioniem. Viņa ienaidnieki nespēja izlasīt šifrētās ziņas. Slepenās valodas ir aizsargāta saziņa. Ar slepenajām valodām mēs sevi atšķiram no pārējiem. Ar to mēs parādam, ka mēs piederam noslēgtai grupai. Pastāv vairāki iemesli, kādēļ mēs izmantojam slepenas valodas. Mīlnieki vienmēr sarakstījušies ar šifrētām vēstulēm. Noteiktām profesionālajām grupām arī ir sava valoda. Tapat pastāv valodas burvjiem, zagļiem un biznesmeņiem. Bet lielākoties, slepenās valodas tiek izmantotas politiskiem iemesliem. Gandrīz katrā karā tika izmantotas šifrētas vēstules. Militārajiem un inteliģences dienestiem ir pašiem savi slepeno valodu eksperti. Kriptogrāfija ir šifrēšanas zinātne. Mūsdienu kodi ir sarežģītas matemātiskās formulas. Bet tās ir ļoti sarežģīti atšifrēt. Mūsu dzīves nav iedomājamas bez šifrētajām valodām. Mūsdienās šifrēta informācija tiek izmantota visur. Kredītkartes un e-pasti - viss darbojas ar kodiem. Jo īpaši bērniem slepenās valodas šķiet aizraujošas. Viņi mīl apmainīties ar draugiem ar slepenām vēstulēm. Slepenās valodas pat ir noderīgas bērnu attīstībai… Tās attīsta radošumu un valodas izjūtu!