Sarunvārdnīca

lv Ķermeņa daļas   »   mk Делови на телото

58 [piecdesmit astoņi]

Ķermeņa daļas

Ķermeņa daļas

58 [педесет и осум]

58 [pyedyesyet i osoom]

Делови на телото

Dyelovi na tyeloto

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu maķedoniešu Spēlēt Vairāk
Es zīmēju vīrieti. Ја---р----ч----. Ј__ ц____ ч_____ Ј-с ц-т-м ч-в-к- ---------------- Јас цртам човек. 0
D-el-v- -a-ty-l--o D______ n_ t______ D-e-o-i n- t-e-o-o ------------------ Dyelovi na tyeloto
Vispirms galvu. Најпр-о-гл--ат-. Н______ г_______ Н-ј-р-о г-а-а-а- ---------------- Најпрво главата. 0
Dye--vi-na tye-o-o D______ n_ t______ D-e-o-i n- t-e-o-o ------------------ Dyelovi na tyeloto
Vīrietim ir platmale. Чове-------и--ден---шир. Ч______ н___ е___ ш_____ Ч-в-к-т н-с- е-е- ш-ш-р- ------------------------ Човекот носи еден шешир. 0
Ј-- -zrta- -hovyek. Ј__ t_____ c_______ Ј-s t-r-a- c-o-y-k- ------------------- Јas tzrtam chovyek.
Matus neredz. Коса-а ---му -е гл-д-. К_____ н_ м_ с_ г_____ К-с-т- н- м- с- г-е-а- ---------------------- Косата не му се гледа. 0
Ј-s----tam c-ovy--. Ј__ t_____ c_______ Ј-s t-r-a- c-o-y-k- ------------------- Јas tzrtam chovyek.
Ausis arī neredz. Уш--- -с-о-так- -е-му-се ----аа-. У____ и___ т___ н_ м_ с_ г_______ У-и-е и-т- т-к- н- м- с- г-е-а-т- --------------------------------- Ушите исто така не му се гледаат. 0
Ј-- ----------vye-. Ј__ t_____ c_______ Ј-s t-r-a- c-o-y-k- ------------------- Јas tzrtam chovyek.
Muguru arī neredz. Г-б-- ---- така ----у с----е-а. Г____ и___ т___ н_ м_ с_ г_____ Г-б-т и-т- т-к- н- м- с- г-е-а- ------------------------------- Грбот исто така не му се гледа. 0
Naј--vo--u--va--. N______ g________ N-ј-r-o g-l-v-t-. ----------------- Naјprvo gulavata.
Es zīmēju acis un muti. Ги ц-та---ч-те-и -с--т-. Г_ ц____ о____ и у______ Г- ц-т-м о-и-е и у-т-т-. ------------------------ Ги цртам очите и устата. 0
N-јp--o--u-a---a. N______ g________ N-ј-r-o g-l-v-t-. ----------------- Naјprvo gulavata.
Vīrietis dejo un smejas. Ч--ек-т-тан-у---- се-см-е. Ч______ т______ и с_ с____ Ч-в-к-т т-н-у-а и с- с-е-. -------------------------- Човекот танцува и се смее. 0
N-јpr----u-----a. N______ g________ N-ј-r-o g-l-v-t-. ----------------- Naјprvo gulavata.
Vīrietim ir garš deguns. Ч-в--о---ма---лг ---. Ч______ и__ д___ н___ Ч-в-к-т и-а д-л- н-с- --------------------- Човекот има долг нос. 0
C--vy---- no-i ye-y-- s---sh--. C________ n___ y_____ s________ C-o-y-k-t n-s- y-d-e- s-y-s-i-. ------------------------------- Chovyekot nosi yedyen shyeshir.
Rokās viņš tur spieķi. Т-- во-ра-е-е ---и е-ен ста-. Т__ в_ р_____ н___ е___ с____ Т-ј в- р-ц-т- н-с- е-е- с-а-. ----------------------------- Тој во рацете носи еден стап. 0
C-ov--k-t nos- -ed-en shye--i-. C________ n___ y_____ s________ C-o-y-k-t n-s- y-d-e- s-y-s-i-. ------------------------------- Chovyekot nosi yedyen shyeshir.
Ap kaklu viņam ir šalle. Т-ј о-олу -р---- ---и-и-то-так- - е--н ш-л. Т__ о____ в_____ н___ и___ т___ и е___ ш___ Т-ј о-о-у в-а-о- н-с- и-т- т-к- и е-е- ш-л- ------------------------------------------- Тој околу вратот носи исто така и еден шал. 0
Ch-----o- --si ---y-- s-yesh-r. C________ n___ y_____ s________ C-o-y-k-t n-s- y-d-e- s-y-s-i-. ------------------------------- Chovyekot nosi yedyen shyeshir.
Ir ziema un ir auksts. Зи-а -----т---но-е. З___ е и с______ е_ З-м- е и с-у-е-о е- ------------------- Зима е и студено е. 0
K--at- -ye-moo---e --l-e-a. K_____ n__ m__ s__ g_______ K-s-t- n-e m-o s-e g-l-e-a- --------------------------- Kosata nye moo sye gulyeda.
Rokas ir spēcīgas. Р-ц-те--е с-лн-. Р_____ с_ с_____ Р-ц-т- с- с-л-и- ---------------- Рацете се силни. 0
K-sa-- -y----o--ye -u---da. K_____ n__ m__ s__ g_______ K-s-t- n-e m-o s-e g-l-e-a- --------------------------- Kosata nye moo sye gulyeda.
Kājas arī ir spēcīgas. Н---те --т- т--а -е--и--и. Н_____ и___ т___ с_ с_____ Н-з-т- и-т- т-к- с- с-л-и- -------------------------- Нозете исто така се силни. 0
K----a nye-m---s-- g-l-eda. K_____ n__ m__ s__ g_______ K-s-t- n-e m-o s-e g-l-e-a- --------------------------- Kosata nye moo sye gulyeda.
Vīrs ir no sniega. Чо---о--е-од снег. Ч______ е о_ с____ Ч-в-к-т е о- с-е-. ------------------ Човекот е од снег. 0
O-sh--ye ist--t-k- nye--o--s-----lyed-a-. O_______ i___ t___ n__ m__ s__ g_________ O-s-i-y- i-t- t-k- n-e m-o s-e g-l-e-a-t- ----------------------------------------- Ooshitye isto taka nye moo sye gulyedaat.
Viņam nav bikšu un mēteļa. То--не но-- --н--л-н- ----н--л. Т__ н_ н___ п________ и м______ Т-ј н- н-с- п-н-а-о-и и м-н-и-. ------------------------------- Тој не носи панталони и мантил. 0
Oo-h--y- i-t- -aka--y-------ye g--y-----. O_______ i___ t___ n__ m__ s__ g_________ O-s-i-y- i-t- t-k- n-e m-o s-e g-l-e-a-t- ----------------------------------------- Ooshitye isto taka nye moo sye gulyedaat.
Bet vīram nesalst. Н---о---о- не--е ---з-ува. Н_ ч______ н_ с_ с________ Н- ч-в-к-т н- с- с-р-н-в-. -------------------------- Но човекот не се смрзнува. 0
O---itye --to t------e --o--y- gul----at. O_______ i___ t___ n__ m__ s__ g_________ O-s-i-y- i-t- t-k- n-e m-o s-e g-l-e-a-t- ----------------------------------------- Ooshitye isto taka nye moo sye gulyedaat.
Tas ir sniegavīrs. То-----н-ш-о. Т__ е с______ Т-а е с-е-к-. ------------- Тоа е снешко. 0
G--b-t -st--t--a-ny---o- sye g-l-ed-. G_____ i___ t___ n__ m__ s__ g_______ G-r-o- i-t- t-k- n-e m-o s-e g-l-e-a- ------------------------------------- Gurbot isto taka nye moo sye gulyeda.

Mūsu senču valoda

Modernās valodas var izpētīt valodnieki. Tam tiek izmantotas vairākas metodes. Bet kā cilvēki runāja tūkstošiem gadu atpakaļ? Uz šo jautajumu ir vissarežģītāk atbildēt. Neskatoties uz to, zinātnieki ir aizņemti gadiem pētot. Viņi vēlētos uzzināt, kā cilvēki runājuši agrāk. Lai to izdarītu, viņi mēģina rekonstruēt senās runas formas. Amerikāņu zinātnieki ir izdarījuši satraucošu atklājumu. Viņi izanalizēja vairak kā 2000 valodas. It īpaši viņi analizēja katras valodas teikumu uzbūvi. Viņu pētniecības rezultāti bija ļoti interesanti. Apmēram pusei valodu bija S-O-V teikumu uzbūve. Proti, vardu secība teikumos ir teikuma priekšmets(S), papildinātājs(O) un izteicējs(V). Vairāk kā 700 valodām teikuma uzbūve ir S-V-O. Un ap 160 valodām darbojas saskaņa ar V-S-O sistēmu. Tikai ap 40 valodām izmanto V-O-S secību. 120 valodas izveido hibrīdu. No otras puses, O-V-S un O-S-V ir ievērojami retāk sastopamas sistēmas. Lielākā daļa no analizētajām valodām izmanto S-O-V principu. Piemeram, persiešu, japāņu un turku valodas. Kaut gan lielākā daļa dzīvo valodu seko S-V-O secībai. Šāda teikumu uzbūve dominē indoeiropiešu valodās. Zinātnieki pieņem, ka S-O-V veids ticis izmantots agrāk. Visas valodas balstās uz šo sistēmu. Bet tad valodas nošķīrās. Mēs vēl neizām, kā tas notika. Iespējams, ka teikumu uzbūju atšķirībām ir bijis kāds iemesls. Jo, evolūcijas gaitā, tikai pārākais gūst virsroku…