Я ----- б--- -от--а б---т--ы-- ----.
Я х____ б_ / х_____ б_ о______ с____
Я х-т-л б- / х-т-л- б- о-к-ы-ь с-ё-.
------------------------------------
Я хотел бы / хотела бы открыть счёт. 0 V --nkeV b____V b-n-e-------V banke
Я --тел б- - -от----бы -н-т- -ень-и----оег----ё-а.
Я х____ б_ / х_____ б_ с____ д_____ с м____ с_____
Я х-т-л б- / х-т-л- б- с-я-ь д-н-г- с м-е-о с-ё-а-
--------------------------------------------------
Я хотел бы / хотела бы снять деньги с моего счёта. 0 Ya ------ b--/ -----l- -y-ot--ytʹ --hët.Y_ k_____ b_ / k______ b_ o______ s_____Y- k-o-e- b- / k-o-e-a b- o-k-y-ʹ s-h-t-----------------------------------------Ya khotel by / khotela by otkrytʹ schët.
Vairāk valodu
Noklikšķiniet uz karoga!
Es vēlos izņemt naudu no sava konta.
Я хотел бы / хотела бы снять деньги с моего счёта.
Я-хо-у-п-л---ть-д----и-по-д-рожн-м- ч-к-.
Я х___ п_______ д_____ п_ д________ ч____
Я х-ч- п-л-ч-т- д-н-г- п- д-р-ж-о-у ч-к-.
-----------------------------------------
Я хочу получить деньги по дорожному чеку. 0 Vot ----p----r-.V__ m__ p_______V-t m-y p-s-o-t-----------------Vot moy pasport.
Я --и--ю-ден--н-й -е-е-од -- Г-р-ани-.
Я о_____ д_______ п______ и_ Г________
Я о-и-а- д-н-ж-ы- п-р-в-д и- Г-р-а-и-.
--------------------------------------
Я ожидаю денежный перевод из Германии. 0 Vot-----a--es.V__ m__ a_____V-t m-y a-r-s---------------Vot moy adres.
Kad mēs mācamies kādu valodu, mēs mācamies arī tās gramatiku.
Kad bērni apgūst savu dzimto valodu, viņi to dara neapzināti.
Viņi neievēro, ka viņu smadzenes mācas dažādus gramatiskos likumus.
Neraugoties uz to, viņi apgūst savu dzimto valodu pareizi jau no paša sākuma.
Tā kā pastāv tik daudz valodu, līdz ar tām, pastāv arī vairākas gramatiskās sistēmas.
Bet vai pastāv arī tāda universālā gramatika?
Zinātnieki to ir pētījuši gadiem ilgi.
Atbildi nodrošina jaunākie pētījumi.
Jo smadzeņu pētnieki ir atklājuši ko interesantu.
Viņi lika testa subjektiem mācīties gramatiskos likumus.
Šie subjekti bija valodu skolu studenti.
Viņi studēja japāņu vai itāļu valodu.
Puse no gramatiskajiem likumiem bija viltoti.
Lai gan, testa subjekti par to nezināja.
Pēc studijām studentiem prezentēja teikumus.
Tad viņiem vajadzēja noteikt vai teikumi ir pareizi, vai - nepareizi.
Kamēr viņi strādāja ar teikumiem, to smadzenes tika analizētas.
Pētnieki mērīja viņu smadzeņu aktivitāti.
Tādā veidā viņi varēja noteikt, kā teikumi iedarbojās uz viņu smadzenēm.
Un atklājās, ka mūsu smadzenes spēj atpazīt gramatiku.
Pastrādājot valodu, noteiktas smadzeņu daļas tiek aktivizētas.
Viens no tiem ir Broka centrs.
Tas atrodas kreisajās galvas smadzenēs.
Kad studenti saskārās ar patiesiem gramatiskajiem likumiem, to smadzenes bija aktivizētas.
Bet ar viltoto gramatiku smadzeņu aktivitāte ievērojami samazinājās.
Tad ir iespējams, ka visām gramatiskajām sistēmām ir kopēji pamati.
Tad tie sekotu vieniem un tiem pašiem principiem.
Un tad šie principi būtu mūsos iedzimti…