Sarunvārdnīca

lv Kārtas skaitļa vārdi   »   eo Ordaj numeraloj

61 [sešdesmit viens]

Kārtas skaitļa vārdi

Kārtas skaitļa vārdi

61 [sesdek unu]

Ordaj numeraloj

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu esperanto Spēlēt Vairāk
Pirmais mēnesis ir janvāris. L- -nu- m--at- ----s j--u-r-. L_ u___ m_____ e____ j_______ L- u-u- m-n-t- e-t-s j-n-a-o- ----------------------------- La unua monato estas januaro. 0
Otrais mēnesis ir februāris. La --a mo-at- -st-s-f---u-ro. L_ d__ m_____ e____ f________ L- d-a m-n-t- e-t-s f-b-u-r-. ----------------------------- La dua monato estas februaro. 0
Trešais mēnesis ir marts. L- tri- ----to-e-tas m---o. L_ t___ m_____ e____ m_____ L- t-i- m-n-t- e-t-s m-r-o- --------------------------- La tria monato estas marto. 0
Ceturtais mēnesis ir aprīlis. L- k-a-- mo---------- ---i--. L_ k____ m_____ e____ a______ L- k-a-a m-n-t- e-t-s a-r-l-. ----------------------------- La kvara monato estas aprilo. 0
Piektais mēnesis ir maijs. L---vina --n--- --t-- m-jo. L_ k____ m_____ e____ m____ L- k-i-a m-n-t- e-t-s m-j-. --------------------------- La kvina monato estas majo. 0
Sestais mēnesis ir jūnijs. L- -esa mon-to-esta--ju--o. L_ s___ m_____ e____ j_____ L- s-s- m-n-t- e-t-s j-n-o- --------------------------- La sesa monato estas junio. 0
Seši mēneši ir pusgads. Se- mon-t-j kon-is-i--s duo--n j--o-. S__ m______ k__________ d_____ j_____ S-s m-n-t-j k-n-i-t-g-s d-o-a- j-r-n- ------------------------------------- Ses monatoj konsistigas duonan jaron. 0
Janvāris, februāris, marts, Janu-ro- feb------ --rt-, J_______ f________ m_____ J-n-a-o- f-b-u-r-, m-r-o- ------------------------- Januaro, februaro, marto, 0
aprīlis, maijs un jūnijs. ap-il----a-o-k---ju-io. a______ m___ k__ j_____ a-r-l-, m-j- k-j j-n-o- ----------------------- aprilo, majo kaj junio. 0
Septītais mēnesis ir jūlijs. La sepa-----t- e---- ----o. L_ s___ m_____ e____ j_____ L- s-p- m-n-t- e-t-s j-l-o- --------------------------- La sepa monato estas julio. 0
Astotais mēnesis ir augusts. L---ka mo--to-est-- -ŭgu--o. L_ o__ m_____ e____ a_______ L- o-a m-n-t- e-t-s a-g-s-o- ---------------------------- La oka monato estas aŭgusto. 0
Devītais mēnesis ir septembris. L---a-a mo-a------a- --p----r-. L_ n___ m_____ e____ s_________ L- n-ŭ- m-n-t- e-t-s s-p-e-b-o- ------------------------------- La naŭa monato estas septembro. 0
Desmitais mēnesis ir oktobris. L- d-k--m-nato ---as okt--ro. L_ d___ m_____ e____ o_______ L- d-k- m-n-t- e-t-s o-t-b-o- ----------------------------- La deka monato estas oktobro. 0
Vienpadsmitais mēnesis ir novembris. La-deku-u- ----t--es--s --vem---. L_ d______ m_____ e____ n________ L- d-k-n-a m-n-t- e-t-s n-v-m-r-. --------------------------------- La dekunua monato estas novembro. 0
Divpadsmitais mēnesis ir decembris. La-d-kd-a--onat- e-ta---e--m-ro. L_ d_____ m_____ e____ d________ L- d-k-u- m-n-t- e-t-s d-c-m-r-. -------------------------------- La dekdua monato estas decembro. 0
Divpadsmit mēneši ir viens gads. D-kdu-mon---- k-ns--ti--s un-----o-. D____ m______ k__________ u__ j_____ D-k-u m-n-t-j k-n-i-t-g-s u-u j-r-n- ------------------------------------ Dekdu monatoj konsistigas unu jaron. 0
Jūlijs, augusts, septembris, J-l--- a--u-t-- -e---mbro, J_____ a_______ s_________ J-l-o- a-g-s-o- s-p-e-b-o- -------------------------- Julio, aŭgusto, septembro, 0
oktobris, novembris un decembris. o-t-b--, -o----ro ka-------bro. o_______ n_______ k__ d________ o-t-b-o- n-v-m-r- k-j d-c-m-r-. ------------------------------- oktobro, novembro kaj decembro. 0

Dzimtā valoda vienmēr ir vissvarīgākā valoda

Dzimtā valoda ir pirmā valoda, kuru mēs iemācamies. Mes to neievērojam, jo tas notiek neapzināti. Lielākajai daļai cilvēku ir tikai viena dzimtā valoda. Visas pārējās valodas tiek apgūtas kā svešvalodas. Protams, cilvēki mēdz uzaugt arī daudzvalodīgā vidē. Lai gan, viņi šajās valodās runā nerunā vienlīdz labi. Bieži, valodas arī tiek izmantotas atšķirīgi. Vienu valodu, piemēram, izmanto darbā. Citu - mājās. Cik labi mēs spējam runāt kādā valodā, atkarīgs no dažādiem faktoriem. Mēs to apgūstam labi mazotnē. Mūsu runas centrs visefektīvāk darbojas mūsu pirmajos dzīves gados. Svarīgi ir arī tas, cik bieži mēs runājam šajā valodā. Jo biežāk mēs to izmantojam, jo labāk mēs to pārvaldam. Bet zinātnieki pierādījuši, ka neviens nesvar runāt divās valodās vienlīdz labi. Viena valoda vienmēr būs vissvarīgākā. Eksperimenti arī pierāda šo hipotēzi. Vairāki cilvēki tika pārbaudīti vienā eksperimentā. Puse no cilvēkiem, runāja tekoši divās valodās. Ķīniešu valoda bija pirmā valoda, un angļu - otrā. Otrai daļai cilvēku bija tikai viena dzimtā valoda - angļu. Testa subjektiem bija jaatrisina dažādi uzdevumi angļu valodā. Taajā pašā laikā, mērīja to smadzeņu aktivitāti. Un testu subjektu smadzeņu darbība atšķīrās. Daudzvalodīgajiem indivīdiem viena smadzeņu puslode bija īpaši aktīva. Savukārt, vienvalodīgajiem nemanīja šajā reģionā nekādas aktivitātes. Abas grupas izpildīja uzdevumus vienlīdz ātri un pareizi. Neraugoties uz to, ķīnieši vēl joprojām pārtulkoja visu savā dzimtajā valodā…