Sarunvārdnīca

lv Uzdot jautājumus 1   »   bg Задаване на въпроси 1

62 [sešdesmit divi]

Uzdot jautājumus 1

Uzdot jautājumus 1

62 [шейсет и две]

62 [sheyset i dve]

Задаване на въпроси 1

Zadavane na vyprosi 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu bulgāru Spēlēt Vairāk
mācīties уча у__ у-а --- уча 0
Za----n- n----p-----1 Z_______ n_ v______ 1 Z-d-v-n- n- v-p-o-i 1 --------------------- Zadavane na vyprosi 1
Vai skolēni mācās daudz? Уче----т--уч---ли--но-о? У________ у___ л_ м_____ У-е-и-и-е у-а- л- м-о-о- ------------------------ Учениците учат ли много? 0
Z-davane n- -----s- 1 Z_______ n_ v______ 1 Z-d-v-n- n- v-p-o-i 1 --------------------- Zadavane na vyprosi 1
Nē, viņi mācās maz. Н-- -е-у-а- ----о. Н__ т_ у___ м_____ Н-, т- у-а- м-л-о- ------------------ Не, те учат малко. 0
u--a u___ u-h- ---- ucha
jautāt пит-м п____ п-т-м ----- питам 0
u--a u___ u-h- ---- ucha
Vai Jūs bieži jautājat skolotājam? Чес---л- ---ате---и-е--? Ч____ л_ п_____ у_______ Ч-с-о л- п-т-т- у-и-е-я- ------------------------ Често ли питате учителя? 0
uc-a u___ u-h- ---- ucha
Nē, es viņam nejautāju bieži. Н-,-аз -е г- п----------. Н__ а_ н_ г_ п____ ч_____ Н-, а- н- г- п-т-м ч-с-о- ------------------------- Не, аз не го питам често. 0
Uc----tsi-- --ha- li mn--o? U__________ u____ l_ m_____ U-h-n-t-i-e u-h-t l- m-o-o- --------------------------- Uchenitsite uchat li mnogo?
atbildēt от-ов-рям о________ о-г-в-р-м --------- отговарям 0
Uchen--s-t--uch-- li m--go? U__________ u____ l_ m_____ U-h-n-t-i-e u-h-t l- m-o-o- --------------------------- Uchenitsite uchat li mnogo?
Atbildiet, lūdzu! О-гов---т-,--о--. О__________ м____ О-г-в-р-т-, м-л-. ----------------- Отговорете, моля. 0
U--eni-si------at li-----o? U__________ u____ l_ m_____ U-h-n-t-i-e u-h-t l- m-o-o- --------------------------- Uchenitsite uchat li mnogo?
Es atbildu. Аз--тг-ва--м. А_ о_________ А- о-г-в-р-м- ------------- Аз отговарям. 0
N---t--uc--- m---o. N__ t_ u____ m_____ N-, t- u-h-t m-l-o- ------------------- Ne, te uchat malko.
strādāt раб-тя р_____ р-б-т- ------ работя 0
Ne- -e u-h-- mal--. N__ t_ u____ m_____ N-, t- u-h-t m-l-o- ------------------- Ne, te uchat malko.
Vai viņš pašlaik strādā? Т-- р-б--- ли ----? Т__ р_____ л_ с____ Т-й р-б-т- л- с-г-? ------------------- Той работи ли сега? 0
N-- -e uch-- m-lk-. N__ t_ u____ m_____ N-, t- u-h-t m-l-o- ------------------- Ne, te uchat malko.
Jā, viņš pašlaik strādā. Да,-той р--о-и--ега. Д__ т__ р_____ с____ Д-, т-й р-б-т- с-г-. -------------------- Да, той работи сега. 0
pi-am p____ p-t-m ----- pitam
nākt и-вам и____ и-в-м ----- идвам 0
pi-am p____ p-t-m ----- pitam
Vai Jūs nāksiet? И-в----ли? И_____ л__ И-в-т- л-? ---------- Идвате ли? 0
p-t-m p____ p-t-m ----- pitam
Jā, mēs tūlīt nāksim. Д---в-дн-га-и-в-м-. Д__ в______ и______ Д-, в-д-а-а и-в-м-. ------------------- Да, веднага идваме. 0
C--st- -i-pi-at--u-h-t----? C_____ l_ p_____ u_________ C-e-t- l- p-t-t- u-h-t-l-a- --------------------------- Chesto li pitate uchitelya?
dzīvot ж-вея ж____ ж-в-я ----- живея 0
C--st------i-a-- u---telya? C_____ l_ p_____ u_________ C-e-t- l- p-t-t- u-h-t-l-a- --------------------------- Chesto li pitate uchitelya?
Vai Jūs dzīvojat Berlīnē? В -е---- л---и---т-? В Б_____ л_ ж_______ В Б-р-и- л- ж-в-е-е- -------------------- В Берлин ли живеете? 0
C-e--o -- -i--t--u-----lya? C_____ l_ p_____ u_________ C-e-t- l- p-t-t- u-h-t-l-a- --------------------------- Chesto li pitate uchitelya?
Jā, es dzīvoju Berlīnē. Д---аз-живея в Бер--н. Д__ а_ ж____ в Б______ Д-, а- ж-в-я в Б-р-и-. ---------------------- Да, аз живея в Берлин. 0
Ne--az-----o p-ta--chest-. N__ a_ n_ g_ p____ c______ N-, a- n- g- p-t-m c-e-t-. -------------------------- Ne, az ne go pitam chesto.

Tam, kurš vēlas runāt, jāprot rakstīt!

Iemācīties svešvalodu ne vienmēr ir viegli. Tiem, kuri apgūst valodu, sākumā visgrūtāk iet ar runāšanu. Daudziem nav drosmes pateikt teikumus jaunajā valodā. Viņi baidās pielaist kļūdas. Priekš studentiem rakstīšana var būt risinājums. Priekš tiem, kuri vēlas iemācīties labi runāt, ieteicams rakstīt cik daudz vien iespējams! Rakstīšana palīdz mums pielāgoties jaunajai valodai. Tam ir vairāki iemesli. Rakstīšana atšķiras no runāšanas. Tas ir daudz sarežģītāks process. Rakstot, mums vairāk jāpiedomā, kādus vārdus izmantot. Tā mūsu smadzenes strādā intensīvāk ar jauno valodu. Mēs arī vairāk atbrīvojamies rakstot. Neviens negaida uz mūsu atbildi. Tā mēs lēnam pazaudējam bailes no valodas. Turklāt, rakstīšana sekmē radošumu. Mēs jūtamies brīvāki, un vairāk rotaļājamies ar jauno valodu. Rakstīšanai mums dots arī vairāk laika nekā runāšanai. Un tā atbalsta mūsu atmiņu. Bet svarīgākais rakstīšanā ir bezpersoniskā forma. Tas nozīmē, ka mēs varam labāk izpētīt mūsu vārdu radīto iznākumu. Mēs varam skaidri visu pārskatīt. Tā mēs paši varam izlabot savas kļūdas, un šajā procesā arī mācīties. Ko mēs rakstam jaunajā valodā, teorētiski nav svarīgi. Galvenais ir katru dienu veidot teikumus. Ja vēlaties praktizēt, variet atrast sev ārzemju vēstuļu draugu. Tad arī kādreiz satikties dzīvē. Jūs tad redzēsiet: tagad runāt ir daudz vienkāršāk!