Sarunvārdnīca

lv Uzdot jautājumus 1   »   hr Postavljanje pitanja 1

62 [sešdesmit divi]

Uzdot jautājumus 1

Uzdot jautājumus 1

62 [šezdeset i dva]

Postavljanje pitanja 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu horvātu Spēlēt Vairāk
mācīties uč-ti u____ u-i-i ----- učiti 0
Vai skolēni mācās daudz? Uče-li--če--ci p---? U__ l_ u______ p____ U-e l- u-e-i-i p-n-? -------------------- Uče li učenici puno? 0
Nē, viņi mācās maz. N-- o-i --e-ma-o. N__ o__ u__ m____ N-, o-i u-e m-l-. ----------------- Ne, oni uče malo. 0
jautāt pita-i p_____ p-t-t- ------ pitati 0
Vai Jūs bieži jautājat skolotājam? Pit-t---------o-u-------? P_____ l_ č____ u________ P-t-t- l- č-s-o u-i-e-j-? ------------------------- Pitate li često učitelja? 0
Nē, es viņam nejautāju bieži. N-- -- ----m -a č-sto. N__ n_ p____ g_ č_____ N-, n- p-t-m g- č-s-o- ---------------------- Ne, ne pitam ga često. 0
atbildēt o-g-v-ri-i o_________ o-g-v-r-t- ---------- odgovoriti 0
Atbildiet, lūdzu! O---vor-t-,--olim -as. O__________ m____ V___ O-g-v-r-t-, m-l-m V-s- ---------------------- Odgovorite, molim Vas. 0
Es atbildu. Od---ara-. O_________ O-g-v-r-m- ---------- Odgovaram. 0
strādāt rad-ti r_____ r-d-t- ------ raditi 0
Vai viņš pašlaik strādā? R-----i--- ---avo? R___ l_ o_ u______ R-d- l- o- u-r-v-? ------------------ Radi li on upravo? 0
Jā, viņš pašlaik strādā. Da- o- up-a-- radi. D__ o_ u_____ r____ D-, o- u-r-v- r-d-. ------------------- Da, on upravo radi. 0
nākt d-l-z--i d_______ d-l-z-t- -------- dolaziti 0
Vai Jūs nāksiet? D--a-ite li? D_______ l__ D-l-z-t- l-? ------------ Dolazite li? 0
Jā, mēs tūlīt nāksim. Da,------i-o-odma-. D__ d_______ o_____ D-, d-l-z-m- o-m-h- ------------------- Da, dolazimo odmah. 0
dzīvot sta--v--i s________ s-a-o-a-i --------- stanovati 0
Vai Jūs dzīvojat Berlīnē? S--nu------i u B-r-in-? S________ l_ u B_______ S-a-u-e-e l- u B-r-i-u- ----------------------- Stanujete li u Berlinu? 0
Jā, es dzīvoju Berlīnē. Da, --anuj------e-----. D__ s_______ u B_______ D-, s-a-u-e- u B-r-i-u- ----------------------- Da, stanujem u Berlinu. 0

Tam, kurš vēlas runāt, jāprot rakstīt!

Iemācīties svešvalodu ne vienmēr ir viegli. Tiem, kuri apgūst valodu, sākumā visgrūtāk iet ar runāšanu. Daudziem nav drosmes pateikt teikumus jaunajā valodā. Viņi baidās pielaist kļūdas. Priekš studentiem rakstīšana var būt risinājums. Priekš tiem, kuri vēlas iemācīties labi runāt, ieteicams rakstīt cik daudz vien iespējams! Rakstīšana palīdz mums pielāgoties jaunajai valodai. Tam ir vairāki iemesli. Rakstīšana atšķiras no runāšanas. Tas ir daudz sarežģītāks process. Rakstot, mums vairāk jāpiedomā, kādus vārdus izmantot. Tā mūsu smadzenes strādā intensīvāk ar jauno valodu. Mēs arī vairāk atbrīvojamies rakstot. Neviens negaida uz mūsu atbildi. Tā mēs lēnam pazaudējam bailes no valodas. Turklāt, rakstīšana sekmē radošumu. Mēs jūtamies brīvāki, un vairāk rotaļājamies ar jauno valodu. Rakstīšanai mums dots arī vairāk laika nekā runāšanai. Un tā atbalsta mūsu atmiņu. Bet svarīgākais rakstīšanā ir bezpersoniskā forma. Tas nozīmē, ka mēs varam labāk izpētīt mūsu vārdu radīto iznākumu. Mēs varam skaidri visu pārskatīt. Tā mēs paši varam izlabot savas kļūdas, un šajā procesā arī mācīties. Ko mēs rakstam jaunajā valodā, teorētiski nav svarīgi. Galvenais ir katru dienu veidot teikumus. Ja vēlaties praktizēt, variet atrast sev ārzemju vēstuļu draugu. Tad arī kādreiz satikties dzīvē. Jūs tad redzēsiet: tagad runāt ir daudz vienkāršāk!