Sarunvārdnīca

lv Uzdot jautājumus 1   »   nn Stille spørsmål 1

62 [sešdesmit divi]

Uzdot jautājumus 1

Uzdot jautājumus 1

62 [sekstito]

Stille spørsmål 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu nynorsk Spēlēt Vairāk
mācīties læ-e l___ l-r- ---- lære 0
Vai skolēni mācās daudz? Læ--- e--va-- m-kj-? L____ e______ m_____ L-r-r e-e-a-e m-k-e- -------------------- Lærer elevane mykje? 0
Nē, viņi mācās maz. Nei, --- -ær-- li--. N___ d__ l____ l____ N-i- d-i l-r-r l-t-. -------------------- Nei, dei lærer lite. 0
jautāt s-ø--e s_____ s-ø-j- ------ spørje 0
Vai Jūs bieži jautājat skolotājam? S-ø--du-o-t- l-ra-en? S___ d_ o___ l_______ S-ø- d- o-t- l-r-r-n- --------------------- Spør du ofte læraren? 0
Nē, es viņam nejautāju bieži. Nei- e- -p---han ikkj- -fte. N___ e_ s___ h__ i____ o____ N-i- e- s-ø- h-n i-k-e o-t-. ---------------------------- Nei, eg spør han ikkje ofte. 0
atbildēt sv-re s____ s-a-e ----- svare 0
Atbildiet, lūdzu! Sv-r, -r--u-s-i-l. S____ e_ d_ s_____ S-a-, e- d- s-i-l- ------------------ Svar, er du snill. 0
Es atbildu. E- --a-ar. E_ s______ E- s-a-a-. ---------- Eg svarar. 0
strādāt jobbe j____ j-b-e ----- jobbe 0
Vai viņš pašlaik strādā? jobb-r h----o? j_____ h__ n__ j-b-a- h-n n-? -------------- jobbar han no? 0
Jā, viņš pašlaik strādā. J-, --n--eld--å å j-bb-. J__ h__ h___ p_ å j_____ J-, h-n h-l- p- å j-b-e- ------------------------ Ja, han held på å jobbe. 0
nākt k--e k___ k-m- ---- kome 0
Vai Jūs nāksiet? Kj-m--e? K___ d__ K-e- d-? -------- Kjem de? 0
Jā, mēs tūlīt nāksim. J----i--je--s--r-. J__ v_ k___ s_____ J-, v- k-e- s-a-t- ------------------ Ja, vi kjem snart. 0
dzīvot -u b_ b- -- bu 0
Vai Jūs dzīvojat Berlīnē? B----u - Berl-n? B__ d_ i B______ B-r d- i B-r-i-? ---------------- Bur du i Berlin? 0
Jā, es dzīvoju Berlīnē. Ja,--- --r-i Berlin. J__ e_ b__ i B______ J-, e- b-r i B-r-i-. -------------------- Ja, eg bur i Berlin. 0

Tam, kurš vēlas runāt, jāprot rakstīt!

Iemācīties svešvalodu ne vienmēr ir viegli. Tiem, kuri apgūst valodu, sākumā visgrūtāk iet ar runāšanu. Daudziem nav drosmes pateikt teikumus jaunajā valodā. Viņi baidās pielaist kļūdas. Priekš studentiem rakstīšana var būt risinājums. Priekš tiem, kuri vēlas iemācīties labi runāt, ieteicams rakstīt cik daudz vien iespējams! Rakstīšana palīdz mums pielāgoties jaunajai valodai. Tam ir vairāki iemesli. Rakstīšana atšķiras no runāšanas. Tas ir daudz sarežģītāks process. Rakstot, mums vairāk jāpiedomā, kādus vārdus izmantot. Tā mūsu smadzenes strādā intensīvāk ar jauno valodu. Mēs arī vairāk atbrīvojamies rakstot. Neviens negaida uz mūsu atbildi. Tā mēs lēnam pazaudējam bailes no valodas. Turklāt, rakstīšana sekmē radošumu. Mēs jūtamies brīvāki, un vairāk rotaļājamies ar jauno valodu. Rakstīšanai mums dots arī vairāk laika nekā runāšanai. Un tā atbalsta mūsu atmiņu. Bet svarīgākais rakstīšanā ir bezpersoniskā forma. Tas nozīmē, ka mēs varam labāk izpētīt mūsu vārdu radīto iznākumu. Mēs varam skaidri visu pārskatīt. Tā mēs paši varam izlabot savas kļūdas, un šajā procesā arī mācīties. Ko mēs rakstam jaunajā valodā, teorētiski nav svarīgi. Galvenais ir katru dienu veidot teikumus. Ja vēlaties praktizēt, variet atrast sev ārzemju vēstuļu draugu. Tad arī kādreiz satikties dzīvē. Jūs tad redzēsiet: tagad runāt ir daudz vienkāršāk!