Sarunvārdnīca

lv Noliegums 1   »   no Nektelse 1

64 [sešdesmit četri]

Noliegums 1

Noliegums 1

64 [sekstifire]

Nektelse 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu norvēģu Spēlēt Vairāk
Es nesaprotu šo vārdu. Je- f-rstår---k-------r--t. J__ f______ i___ d__ o_____ J-g f-r-t-r i-k- d-t o-d-t- --------------------------- Jeg forstår ikke det ordet. 0
Es nesaprotu šo teikumu. J-g--o---å- -kke den s--n--ge-. J__ f______ i___ d__ s_________ J-g f-r-t-r i-k- d-n s-t-i-g-n- ------------------------------- Jeg forstår ikke den setningen. 0
Es nesaprotu nozīmi. J---fo-stå- i--e -e--d--n-en. J__ f______ i___ b___________ J-g f-r-t-r i-k- b-t-d-i-g-n- ----------------------------- Jeg forstår ikke betydningen. 0
skolotājs l-rer-n l______ l-r-r-n ------- læreren 0
Vai Jūs saprotat skolotāju? Fo-s-å---- læreren? F______ d_ l_______ F-r-t-r d- l-r-r-n- ------------------- Forstår du læreren? 0
Jā, es viņu saprotu labi. J-,--e- forstår -a- ---t. J__ j__ f______ h__ g____ J-, j-g f-r-t-r h-m g-d-. ------------------------- Ja, jeg forstår ham godt. 0
skolotāja læ-e--n-en l_________ l-r-r-n-e- ---------- lærerinnen 0
Vai Jūs saprotat skolotāju? F--stå--d- --r-ri----? F______ d_ l__________ F-r-t-r d- l-r-r-n-e-? ---------------------- Forstår du lærerinnen? 0
Jā, es viņu saprotu labi. Ja---e- for-t-r -e--- --dt. J__ j__ f______ h____ g____ J-, j-g f-r-t-r h-n-e g-d-. --------------------------- Ja, jeg forstår henne godt. 0
ļaudis f--k f___ f-l- ---- folk 0
Vai Jūs saprotat šos ļaudis? F-rstå---u--e-folkene? - -----år d- fo--? F______ d_ d_ f_______ / F______ d_ f____ F-r-t-r d- d- f-l-e-e- / F-r-t-r d- f-l-? ----------------------------------------- Forstår du de folkene? / Forstår du folk? 0
Nē, es viņus tik labi nesaprotu. Nei, j-g--o---å- d-m --ke-s---odt. N___ j__ f______ d__ i___ s_ g____ N-i- j-g f-r-t-r d-m i-k- s- g-d-. ---------------------------------- Nei, jeg forstår dem ikke så godt. 0
draudzene venn-nen v_______ v-n-i-e- -------- venninen 0
Vai Jums ir draudzene? Har--u ---v---inne - -n-----est-? H__ d_ e_ v_______ / e_ k________ H-r d- e- v-n-i-n- / e- k-æ-e-t-? --------------------------------- Har du ei venninne / en kjæreste? 0
Jā, ir. J-- d-t har-j--. J__ d__ h__ j___ J-, d-t h-r j-g- ---------------- Ja, det har jeg. 0
meita d----ra d______ d-t-e-a ------- dattera 0
Vai Jums ir meita? Ha---u----d--t-r? H__ d_ e_ d______ H-r d- e- d-t-e-? ----------------- Har du en datter? 0
Nē, nav. Nei,-d-t---r jeg --ke. N___ d__ h__ j__ i____ N-i- d-t h-r j-g i-k-. ---------------------- Nei, det har jeg ikke. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + norvēģu (1-100) MP3 norvēģu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Aklie veido runu efektīvāk

Neredzīgi cilvēki dzird labāk. Tā rezultātā, viņi var vieglāk pārvietoties savā ikdienas dzīvē. Neredzīgi cilvēki var arī labāk apstrādāt valodu. Vairāki zinātniskie pētījumi ir nonākuši pie šāda slēdziena. Zinātnieki lika testa subjektiem klausīties vairākus ierakstus. Tad runas ātrums bija ievērojami paātrinājies. Neskatoties uz to, aklie testa subjekti varēja saprast ierakstu. Savukārt redzīgie testa subjekti, nevarēja pilnība saprast to. Runāšanas ātrums bija pārāk ātrs priekš viņiem. Cits eksperiments nonāca pie līdzīgiem rezultātiem. Redzīgi un neredzīgi testa subjekti klausījās dažādos teikumos. Katra teikuma daļa bija pārveidota. Pēdējais vārds bija aizvietots arī pilnīgi bezjēdzīgu vārdu. Testa subjektiem bija jaāatpazīst teikumi. Viņiem bija jānosaka vai teikums ir sakarīgs vai nesakarīgs. Kamēr viņi analizēja teikumus, tika mērīta viņu smadzeņu aktivitāte. Pētnieki izmērīja noteiktus smadzeņu viļņus. Tādā veidā viņi varēja noteikt, cik ātri smadzenes izpildīja uzdevumu. Neredzīgo smadzenēs noteikts signāls parādījās ļoti ātri. Šis signāls norādīja uz to, ka teikums ir izanalizēts. Redzīgajiem šis signāls parādījās daudz vēlāk. Kādēļ neredzīgie apstrādā valodu efektīvāk, vēl nav zināms. Bet zinātniekiem ir teorija. Viņi pieņem, ka to smadzenes īpaši intensīvi izmanto atsevišķu smadzeņu daļu. Ar šo smadzeņu daļu, redzīgie apstrādā vizuālos stimulus. Neredzīgajiem šī daļa netiek izmantota priekš redzēšanas. Tad tas ir ‘pieejams’ citu uzdevumu izpildei. Tāda iemesla dēļ neredzīgie apstrādā valodu efektīvāk…