Sarunvārdnīca

lv Piederības vietniekvārdi 1   »   ro Pronume posesiv 1

66 [sešdesmit seši]

Piederības vietniekvārdi 1

Piederības vietniekvārdi 1

66 [şaizeci şi şase]

Pronume posesiv 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu rumāņu Spēlēt Vairāk
es – mans eu---a- --u e_ – a_ m__ e- – a- m-u ----------- eu – al meu 0
Es nevaru atrast savu atslēgu. N- -m- -ăs--c c--il-. N_ î__ g_____ c______ N- î-i g-s-s- c-e-l-. --------------------- Nu îmi găsesc cheile. 0
Es nevaru atrast savu braukšanas biļeti. N- -m- g-se-c b-let----e-c--ăt-rie. N_ î__ g_____ b______ d_ c_________ N- î-i g-s-s- b-l-t-l d- c-l-t-r-e- ----------------------------------- Nu îmi găsesc biletul de călătorie. 0
tu – tavs tu-–--l t-u t_ – a_ t__ t- – a- t-u ----------- tu – al tău 0
Vai tu atradi savu atslēgu? Ţ-----gă------eile? Ţ____ g____ c______ Ţ---i g-s-t c-e-l-? ------------------- Ţi-ai găsit cheile? 0
Vai tu atradi savu braukšanas biļeti? Ţi-a-----it b---tu---e că-ători-? Ţ____ g____ b______ d_ c_________ Ţ---i g-s-t b-l-t-l d- c-l-t-r-e- --------------------------------- Ţi-ai găsit biletul de călătorie? 0
viņš – viņa el---a---ui e_ – a_ l__ e- – a- l-i ----------- el – al lui 0
Vai tu zini, kur ir viņa atslēga? Şti----de--u-t--h---e--u-? Ş___ u___ s___ c_____ l___ Ş-i- u-d- s-n- c-e-l- l-i- -------------------------- Ştii unde sunt cheile lui? 0
Vai tu zini, kur ir viņa braukšanas biļete? Şt---u-d----t--b-le--- lu---e -ă-ă-o---? Ş___ u___ e___ b______ l__ d_ c_________ Ş-i- u-d- e-t- b-l-t-l l-i d- c-l-t-r-e- ---------------------------------------- Ştii unde este biletul lui de călătorie? 0
viņa – viņas ea-– al--i e_ – a_ e_ e- – a- e- ---------- ea – al ei 0
Viņai ir pazudusi nauda. Bani- ei -- d-s-----. B____ e_ a_ d________ B-n-i e- a- d-s-ă-u-. --------------------- Banii ei au dispărut. 0
Un viņai vairs nav arī kredītkartes. Şi--arte- -- -- ---d-t --di----ut--e--em-n--. Ş_ c_____ e_ d_ c_____ a d_______ d__________ Ş- c-r-e- e- d- c-e-i- a d-s-ă-u- d-a-e-e-e-. --------------------------------------------- Şi cartea ei de credit a dispărut deasemenea. 0
mēs – mūsu n-i - ---no--ru n__ – a_ n_____ n-i – a- n-s-r- --------------- noi – al nostru 0
Mūsu vectētiņš ir slims. Bun-cu------ru -s-e --lnav. B______ n_____ e___ b______ B-n-c-l n-s-r- e-t- b-l-a-. --------------------------- Bunicul nostru este bolnav. 0
Mūsu vecmāmiņa ir vesela. Bu---a noastr- e-----ă-ă-o---. B_____ n______ e___ s_________ B-n-c- n-a-t-ă e-t- s-n-t-a-ă- ------------------------------ Bunica noastră este sănătoasă. 0
jūs – jūsu vo--- -l vost-u v__ – a_ v_____ v-i – a- v-s-r- --------------- voi – al vostru 0
Bērni, kur ir jūsu tētis? Co--i-----e-e-te tăti-ul--os-ru? C_____ u___ e___ t______ v______ C-p-i- u-d- e-t- t-t-c-l v-s-r-? -------------------------------- Copii, unde este tăticul vostru? 0
Bērni, kur ir jūsu mamma? Copii- -nde es-- m-mica -----ră? C_____ u___ e___ m_____ v_______ C-p-i- u-d- e-t- m-m-c- v-a-t-ă- -------------------------------- Copii, unde este mămica voastră? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + rumāņu (1-100) MP3 rumāņu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Radošā valoda

Radošumam šodien ir nozīmīga loma. Katrs vēlas būt radošs. Jo radošus cilvēkus uzskata par inteliģentiem. Mūsu valodai arī vajadzētu būt radošai. Agrāk, cilvēki centās runāt cik pareizi vien iespējams. Mūsdienās cilvēks runā cik radoši vien iespējams. Piemēram, reklāma un jaunie mēdiji. Tie demonstrē, ka var spēlēties ar valodu. Pēdējos 50 gados radošuma nozīme ir ievērojami pieaugusi. Arī pētnieki ir nodarbināti ar šo fenomenu. Psihologi, pedagogi un filosofi peta radošuma procesu. Radošums tiek definēts, kā spēja radīt kaut ko jaunu. Tā radošs runātājs rada jaunas lingvistiskas formas. Tie var būt vārdi vai gramatiskās uzbūves. Pētot radošo valodu, valodnieki var noteikt, kā valoda mainas. Bet tagad visi izprot jaunos lingvistiskos elementus. Lai izprastu radošo valodu, nepieciešamas zināšanas. Jāzin, kā funkcione valoda. Un jābūt pazīstamam ar pasauli, kurā dzīvo runātājs. Tikai tad var izprast, ko tas vēlas pateikt. Piemēram, Pusaudžu žargons. Bērni un jaunieši vienmēr izgudro jaunus jēdzienus. Pieaugušie parasti nesaprot šos vārdus. Tagad izdotas grāmatas, kurās paskaidrots pusaudžu žargons. Bet tās pēc vienas paaudzes parasti ir novecojušas. Kaut arī, radošo valodu var apgūt. Trenneri piedāvā vairākus, tam paredzētus, kursus. Svarīgākais noteikums vienmēr ir: aktivizēt savu iekšējo balsi!