Sarunvārdnīca

lv Piederības vietniekvārdi 1   »   sv Possessiva pronomen 1

66 [sešdesmit seši]

Piederības vietniekvārdi 1

Piederības vietniekvārdi 1

66 [sextiosex]

Possessiva pronomen 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu zviedru Spēlēt Vairāk
es – mans j---–-m-n j__ – m__ j-g – m-n --------- jag – min 0
Es nevaru atrast savu atslēgu. Jag-----ar----e mi---ycke-. J__ h_____ i___ m__ n______ J-g h-t-a- i-t- m-n n-c-e-. --------------------------- Jag hittar inte min nyckel. 0
Es nevaru atrast savu braukšanas biļeti. J-g --tta- in-e---n-bi----t. J__ h_____ i___ m__ b_______ J-g h-t-a- i-t- m-n b-l-e-t- ---------------------------- Jag hittar inte min biljett. 0
tu – tavs du - -in d_ – d__ d- – d-n -------- du – din 0
Vai tu atradi savu atslēgu? H-- du--itt-t--i- -----l? H__ d_ h_____ d__ n______ H-r d- h-t-a- d-n n-c-e-? ------------------------- Har du hittat din nyckel? 0
Vai tu atradi savu braukšanas biļeti? Ha---u---t----d----il--t-? H__ d_ h_____ d__ b_______ H-r d- h-t-a- d-n b-l-e-t- -------------------------- Har du hittat din biljett? 0
viņš – viņa h-n ----n h__ – s__ h-n – s-n --------- han – sin 0
Vai tu zini, kur ir viņa atslēga? Ve- d-,-v-- ---- n---e- -r? V__ d__ v__ h___ n_____ ä__ V-t d-, v-r h-n- n-c-e- ä-? --------------------------- Vet du, var hans nyckel är? 0
Vai tu zini, kur ir viņa braukšanas biļete? Ve--d-,-v-r -----bil-ett-är? V__ d__ v__ h___ b______ ä__ V-t d-, v-r h-n- b-l-e-t ä-? ---------------------------- Vet du, var hans biljett är? 0
viņa – viņas ho- –-he-n-s h__ – h_____ h-n – h-n-e- ------------ hon – hennes 0
Viņai ir pazudusi nauda. He--es p-ng----r-b--t-. H_____ p_____ ä_ b_____ H-n-e- p-n-a- ä- b-r-a- ----------------------- Hennes pengar är borta. 0
Un viņai vairs nav arī kredītkartes. O----en--- -o-t-ko-t-----ck-å b-r-a. O__ h_____ k________ ä_ o____ b_____ O-h h-n-e- k-n-o-o-t ä- o-k-å b-r-a- ------------------------------------ Och hennes kontokort är också borta. 0
mēs – mūsu vi –-vår v_ – v__ v- – v-r -------- vi – vår 0
Mūsu vectētiņš ir slims. Vå--mo--ar ---a-far--r -j-k. V__ m_____ / f_____ ä_ s____ V-r m-r-a- / f-r-a- ä- s-u-. ---------------------------- Vår morfar / farfar är sjuk. 0
Mūsu vecmāmiņa ir vesela. V-- -ormo--/ f-rmor ---frisk. V__ m_____ / f_____ ä_ f_____ V-r m-r-o- / f-r-o- ä- f-i-k- ----------------------------- Vår mormor / farmor är frisk. 0
jūs – jūsu ni –-er n_ – e_ n- – e- ------- ni – er 0
Bērni, kur ir jūsu tētis? B-rn---ar-ä---- ---p-? B____ v__ ä_ e_ p_____ B-r-, v-r ä- e- p-p-a- ---------------------- Barn, var är er pappa? 0
Bērni, kur ir jūsu mamma? Bar-- --- ä--er --mma? B____ v__ ä_ e_ m_____ B-r-, v-r ä- e- m-m-a- ---------------------- Barn, var är er mamma? 0

Radošā valoda

Radošumam šodien ir nozīmīga loma. Katrs vēlas būt radošs. Jo radošus cilvēkus uzskata par inteliģentiem. Mūsu valodai arī vajadzētu būt radošai. Agrāk, cilvēki centās runāt cik pareizi vien iespējams. Mūsdienās cilvēks runā cik radoši vien iespējams. Piemēram, reklāma un jaunie mēdiji. Tie demonstrē, ka var spēlēties ar valodu. Pēdējos 50 gados radošuma nozīme ir ievērojami pieaugusi. Arī pētnieki ir nodarbināti ar šo fenomenu. Psihologi, pedagogi un filosofi peta radošuma procesu. Radošums tiek definēts, kā spēja radīt kaut ko jaunu. Tā radošs runātājs rada jaunas lingvistiskas formas. Tie var būt vārdi vai gramatiskās uzbūves. Pētot radošo valodu, valodnieki var noteikt, kā valoda mainas. Bet tagad visi izprot jaunos lingvistiskos elementus. Lai izprastu radošo valodu, nepieciešamas zināšanas. Jāzin, kā funkcione valoda. Un jābūt pazīstamam ar pasauli, kurā dzīvo runātājs. Tikai tad var izprast, ko tas vēlas pateikt. Piemēram, Pusaudžu žargons. Bērni un jaunieši vienmēr izgudro jaunus jēdzienus. Pieaugušie parasti nesaprot šos vārdus. Tagad izdotas grāmatas, kurās paskaidrots pusaudžu žargons. Bet tās pēc vienas paaudzes parasti ir novecojušas. Kaut arī, radošo valodu var apgūt. Trenneri piedāvā vairākus, tam paredzētus, kursus. Svarīgākais noteikums vienmēr ir: aktivizēt savu iekšējo balsi!