Sarunvārdnīca

lv Piederības vietniekvārdi 2   »   mk Присвојни заменки 2

67 [sešdesmit septiņi]

Piederības vietniekvārdi 2

Piederības vietniekvārdi 2

67 [шеесет и седум]

67 [shyeyesyet i syedoom]

Присвојни заменки 2

Prisvoјni zamyenki 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu maķedoniešu Spēlēt Vairāk
brilles о-ила о____ о-и-а ----- очила 0
P--svoјn---am-e-k--2 P________ z_______ 2 P-i-v-ј-i z-m-e-k- 2 -------------------- Prisvoјni zamyenki 2
Viņš aizmirsa savas brilles. То- -и з---р-ви-св-----оч--а. Т__ г_ з_______ с_____ о_____ Т-ј г- з-б-р-в- с-о-т- о-и-а- ----------------------------- Тој ги заборави своите очила. 0
Pris----i z--y-n-i 2 P________ z_______ 2 P-i-v-ј-i z-m-e-k- 2 -------------------- Prisvoјni zamyenki 2
Kur tad ir viņa brilles? К-д- се -ег-в--- -ч---? К___ с_ н_______ о_____ К-д- с- н-г-в-т- о-и-а- ----------------------- Каде се неговите очила? 0
oc-i-a o_____ o-h-l- ------ ochila
pulkstenis часов--к ч_______ ч-с-в-и- -------- часовник 0
och-la o_____ o-h-l- ------ ochila
Viņa pulkstenis ir sabojājies. Нег-------а---н-к-- р-с-п-н. Н_______ ч_______ е р_______ Н-г-в-о- ч-с-в-и- е р-с-п-н- ---------------------------- Неговиот часовник е расипан. 0
o--ila o_____ o-h-l- ------ ochila
Pulkstenis karājas pie sienas. Ч----ник---е з---чен-на ѕ-д--. Ч_________ е з______ н_ ѕ_____ Ч-с-в-и-о- е з-к-ч-н н- ѕ-д-т- ------------------------------ Часовникот е закачен на ѕидот. 0
T-ј ----z--ora-i svo-t----ch-la. T__ g__ z_______ s______ o______ T-ј g-i z-b-r-v- s-o-t-e o-h-l-. -------------------------------- Toј gui zaboravi svoitye ochila.
pase пасош п____ п-с-ш ----- пасош 0
T-ј---i-zab-r-vi ----ty- -c-i-a. T__ g__ z_______ s______ o______ T-ј g-i z-b-r-v- s-o-t-e o-h-l-. -------------------------------- Toј gui zaboravi svoitye ochila.
Viņš ir pazaudējis savu pasi. Т-ј-----а---- -в--от-п---ш. Т__ г_ з_____ с_____ п_____ Т-ј г- з-г-б- с-о-о- п-с-ш- --------------------------- Тој го загуби својот пасош. 0
T-- g-i----or--- --oi-y- oc-il-. T__ g__ z_______ s______ o______ T-ј g-i z-b-r-v- s-o-t-e o-h-l-. -------------------------------- Toј gui zaboravi svoitye ochila.
Kur tad ir viņa pase? Ка-е-е не-ов-------ош? К___ е н_______ п_____ К-д- е н-г-в-о- п-с-ш- ---------------------- Каде е неговиот пасош? 0
Ka--e-sy- ny----v---- ------? K____ s__ n__________ o______ K-d-e s-e n-e-u-v-t-e o-h-l-? ----------------------------- Kadye sye nyeguovitye ochila?
viņi – viņu ти--– н-вен т__ – н____ т-е – н-в-н ----------- тие – нивен 0
K--y--sye-n--guo---ye--c--l-? K____ s__ n__________ o______ K-d-e s-e n-e-u-v-t-e o-h-l-? ----------------------------- Kadye sye nyeguovitye ochila?
Bērni nevar atrast savus vecākus. Де-ат- ---мож-- да -- н---а---в---е--оди-ел-. Д_____ н_ м____ д_ г_ н_____ с_____ р________ Д-ц-т- н- м-ж-т д- г- н-ј-а- с-о-т- р-д-т-л-. --------------------------------------------- Децата не можат да ги најдат своите родители. 0
Ka--------n-eguov-t-e oc--l-? K____ s__ n__________ o______ K-d-e s-e n-e-u-v-t-e o-h-l-? ----------------------------- Kadye sye nyeguovitye ochila?
Bet tur jau nāk viņu vecāki. Ам---в--г--до-ѓ-ат-ни--ит- р--и--ли! А__ е__ г_ д______ н______ р________ А-а е-е г- д-а-а-т н-в-и-е р-д-т-л-! ------------------------------------ Ама еве ги доаѓаат нивните родители! 0
c--sovn-k c________ c-a-o-n-k --------- chasovnik
Jūs – Jūsu В-- –-Ваш В__ – В__ В-е – В-ш --------- Вие – Ваш 0
c---ov--k c________ c-a-o-n-k --------- chasovnik
Kāds bija Jūsu ceļojums, Millera kungs? К-к-- б--- ----то -а-ување, -о--од------ле-? К____ б___ В_____ п________ г________ М_____ К-к-о б-ш- В-ш-т- п-т-в-њ-, г-с-о-и-е М-л-р- -------------------------------------------- Какво беше Вашето патување, господине Милер? 0
c--s--n-k c________ c-a-o-n-k --------- chasovnik
Kur ir Jūsu sieva, Millera kungs? Кад- ---ашат- -о----а,-г-сп--и---Ми-ер? К___ е В_____ с_______ г________ М_____ К-д- е В-ш-т- с-п-у-а- г-с-о-и-е М-л-р- --------------------------------------- Каде е Вашата сопруга, господине Милер? 0
N-e--o-i-t-----ovnik -e-r--ipan. N_________ c________ y_ r_______ N-e-u-v-o- c-a-o-n-k y- r-s-p-n- -------------------------------- Nyeguoviot chasovnik ye rasipan.
Jūs – Jūsu В-- – В-ш В__ – В__ В-е – В-ш --------- Вие – Ваш 0
Ny---o-i-- -ha--v-ik-y- r-sip-n. N_________ c________ y_ r_______ N-e-u-v-o- c-a-o-n-k y- r-s-p-n- -------------------------------- Nyeguoviot chasovnik ye rasipan.
Kāds bija Jūsu ceļojums, Šmites kundze? К-----б-ш--Ва---- п-ту-ање--го--оѓ---ми-? К____ б___ В_____ п________ г______ Ш____ К-к-о б-ш- В-ш-т- п-т-в-њ-, г-с-о-о Ш-и-? ----------------------------------------- Какво беше Вашето патување, госпоѓо Шмит? 0
N-eg---io--c-a-ovn-k-y- r-s-pa-. N_________ c________ y_ r_______ N-e-u-v-o- c-a-o-n-k y- r-s-p-n- -------------------------------- Nyeguoviot chasovnik ye rasipan.
Kur ir Jūsu vīrs, Šmites kundze? К--е-- --ш-от--о-р----го--оѓо-Ш--т? К___ е В_____ с______ г______ Ш____ К-д- е В-ш-о- с-п-у-, г-с-о-о Ш-и-? ----------------------------------- Каде е Вашиот сопруг, госпоѓо Шмит? 0
Chasovn--ot--- -akac-y-n -- d-i-ot. C__________ y_ z________ n_ d______ C-a-o-n-k-t y- z-k-c-y-n n- d-i-o-. ----------------------------------- Chasovnikot ye zakachyen na dzidot.

Runa ir iespējama pateicoties gēnu mutācijai

Cilvēks ir vienīgā dzīvā būtne uz Zemes, kas prot runāt. Tas to atšķir no dzīvniekiem un augiem. Protams, arī dzīvnieki un augi sazinās viens ar otru. Lai gan tie neizmanto sarežģītu zilbju valodu. Bet kādēļ cilvēks prot runāt? Lai varētu runāt, nepieciešamas noteiktas fizikālās iezīmes. Šādas fizikālās iezīmes piemīt tikai cilvēkiem. Bet tas nenozīmē, ka cilvēks pats tās attīstījis. Evolucionārajā vēsturē, nekas nenotiek bez iemesla. Vēstures gaitā cilvēks sāka runāt. Mēs vēl nevarm noteikt precīzi, kad tas notika. Bet kaut kas notika, kas deva cilvēkam spēju runāt. Zinātnieki uzskata, ka par to atbildīga ģenētiskā mutācija. Antropologi salīdzinājuši vairāku dzīvju būtņu ģenētiskos materiālus. Ir zināms, ka īpašs gēns ietekmē valodu. Cilvēkiem, kuriem ir problēmas ar valodām, tas ir bojāts. Viņi nevar izteikties labi, un viņiem ir grūti saprast arī vārdus. Šis gēns tika izpētīts cilvēkos, pērtiķos un pelēs. Tas ir ļoti līdzīgs cilvēkiem un šimpanzēm. Tikai divas mazas atšķirības ir identificējamas. Bet šīs atšķirības ieverojamas smadzenēs. Kopā ar citiem gēniem, tie ietekmē noteiktas smadzeņu darbības. Tādēļ cilvēki spēj runāt, bet pērtiķi ne. Kaut gan mīkla par cilvēka valodu vēl nav atrisināta. Jo ar gēnu mutāciju vien nepietiek, lai iepējotu runu. Zinātnieki implantēja cilvēka gēnu pelei. Tie nedeva pelēm spēju runāt… Bet to pīkstieni radīja diezgan lielu troksni!