Sarunvārdnīca

lv kaut ko vēlēties   »   be нечага хацець

70 [septiņdesmit]

kaut ko vēlēties

kaut ko vēlēties

70 [семдзесят]

70 [semdzesyat]

нечага хацець

nechaga khatsets’

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu baltkrievu Spēlēt Vairāk
Vai Jūs vēlaties smēķēt? Х-чаце-к---ць? Х_____ к______ Х-ч-ц- к-р-ц-? -------------- Хочаце курыць? 0
n-c-aga-----s--s’ n______ k________ n-c-a-a k-a-s-t-’ ----------------- nechaga khatsets’
Vai Jūs vēlaties dejot? Х-ча-- -а----а--ць? Х_____ п___________ Х-ч-ц- п-т-н-а-а-ь- ------------------- Хочаце патанцаваць? 0
n----ga--------s’ n______ k________ n-c-a-a k-a-s-t-’ ----------------- nechaga khatsets’
Vai Jūs vēlaties iet pastaigāties? Х-чаце--р--у-я---? Х_____ п__________ Х-ч-ц- п-а-у-я-ц-? ------------------ Хочаце прагуляцца? 0
Kh-c----e ku---s-? K________ k_______ K-o-h-t-e k-r-t-’- ------------------ Khochatse kuryts’?
Es vēlos smēķēt. Я-ха-у ----ць. Я х___ к______ Я х-ч- к-р-ц-. -------------- Я хачу курыць. 0
Kh---a-s- --r---’? K________ k_______ K-o-h-t-e k-r-t-’- ------------------ Khochatse kuryts’?
Vai tu vēlies cigareti? Хочаш-цыг-----? Х____ ц________ Х-ч-ш ц-г-р-т-? --------------- Хочаш цыгарэту? 0
Kh--h---e -u--t-’? K________ k_______ K-o-h-t-e k-r-t-’- ------------------ Khochatse kuryts’?
Viņš vēlas piesmēķēt. Ё- ---а-пр----ыц-. Ё_ х___ п_________ Ё- х-ч- п-ы-у-ы-ь- ------------------ Ён хоча прыкурыць. 0
Kh-c-a-s- pata-t-avats-? K________ p_____________ K-o-h-t-e p-t-n-s-v-t-’- ------------------------ Khochatse patantsavats’?
Es vēlos kaut ko iedzert. Я х-цеў--ы /-х-цел---ы ч-г--н-буд----а----. Я х____ б_ / х_____ б_ ч___________ п______ Я х-ц-ў б- / х-ц-л- б- ч-г---е-у-з- п-п-ц-. ------------------------------------------- Я хацеў бы / хацела бы чаго-небудзь папіць. 0
K-o-h--se -a----sa--ts’? K________ p_____________ K-o-h-t-e p-t-n-s-v-t-’- ------------------------ Khochatse patantsavats’?
Es vēlos kaut ko ēst. Я-ха--- бы---х----- -- --------удз- п---ці. Я х____ б_ / х_____ б_ ч___________ п______ Я х-ц-ў б- / х-ц-л- б- ч-г---е-у-з- п-е-ц-. ------------------------------------------- Я хацеў бы / хацела бы чаго-небудзь паесці. 0
Kh-c--t---p--a-tsa---s-? K________ p_____________ K-o-h-t-e p-t-n-s-v-t-’- ------------------------ Khochatse patantsavats’?
Es vēlos nedaudz atpūsties. Я -ац-ў--- - ха--л---ы --о-і--д-а--ць. Я х____ б_ / х_____ б_ т____ а________ Я х-ц-ў б- / х-ц-л- б- т-о-і а-п-ч-ц-. -------------------------------------- Я хацеў бы / хацела бы трохі адпачыць. 0
Kh--h------r---ly-t-t--? K________ p_____________ K-o-h-t-e p-a-u-y-t-t-a- ------------------------ Khochatse pragulyatstsa?
Es vēlos Jums ko pajautāt. Я х---ў----/ ха-ел- бы н-шта-ў-----с-ы----. Я х____ б_ / х_____ б_ н____ ў В__ с_______ Я х-ц-ў б- / х-ц-л- б- н-ш-а ў В-с с-ы-а-ь- ------------------------------------------- Я хацеў бы / хацела бы нешта ў Вас спытаць. 0
K--chats- pr-gu---ts-sa? K________ p_____________ K-o-h-t-e p-a-u-y-t-t-a- ------------------------ Khochatse pragulyatstsa?
Es vēlos Jums ko lūgt. Я---ц-- б----хац-ла--- -----б чымс--і папр-----. Я х____ б_ / х_____ б_ В__ а_ ч______ п_________ Я х-ц-ў б- / х-ц-л- б- В-с а- ч-м-ь-і п-п-а-і-ь- ------------------------------------------------ Я хацеў бы / хацела бы Вас аб чымсьці папрасіць. 0
Kh-chatse-pra-ul---s-s-? K________ p_____________ K-o-h-t-e p-a-u-y-t-t-a- ------------------------ Khochatse pragulyatstsa?
Es vēlos Jūs uz kaut ko uzaicināt. Я---ц-ў -- - ---е-а-б- В-с-н- ------і з-п--сіц-. Я х____ б_ / х_____ б_ В__ н_ ш______ з_________ Я х-ц-ў б- / х-ц-л- б- В-с н- ш-о-ь-і з-п-а-і-ь- ------------------------------------------------ Я хацеў бы / хацела бы Вас на штосьці запрасіць. 0
Ya--hachu k-ry-s-. Y_ k_____ k_______ Y- k-a-h- k-r-t-’- ------------------ Ya khachu kuryts’.
Ko Jūs, lūdzu, vēlaties? Што-Вы ж-да---? Ш__ В_ ж_______ Ш-о В- ж-д-е-е- --------------- Што Вы жадаеце? 0
Y- --a-hu--uryts-. Y_ k_____ k_______ Y- k-a-h- k-r-t-’- ------------------ Ya khachu kuryts’.
Vai Jūs vēlaties kafiju? Ж-дае-е----ы? Ж______ к____ Ж-д-е-е к-в-? ------------- Жадаеце кавы? 0
Y--kh---u kury--’. Y_ k_____ k_______ Y- k-a-h- k-r-t-’- ------------------ Ya khachu kuryts’.
Varbūt Jūs labāk vēlaties tēju? А---Вам-леп-й---р---ы? А__ В__ л____ г_______ А-о В-м л-п-й г-р-а-ы- ---------------------- Або Вам лепей гарбаты? 0
Kh----sh--sy-are-u? K_______ t_________ K-o-h-s- t-y-a-e-u- ------------------- Khochash tsygaretu?
Mēs vēlamies braukt mājās. М--х-ча----а-ь да-о--. М_ х____ е____ д______ М- х-ч-м е-а-ь д-д-м-. ---------------------- Мы хочам ехаць дадому. 0
K-o--as- -s--ar-tu? K_______ t_________ K-o-h-s- t-y-a-e-u- ------------------- Khochash tsygaretu?
Vai Jūs vēlaties taksometru? В-- патрэб--- --кс-? В__ п________ т_____ В-м п-т-э-н-е т-к-і- -------------------- Вам патрэбнае таксі? 0
K-ocha---t---a-e--? K_______ t_________ K-o-h-s- t-y-a-e-u- ------------------- Khochash tsygaretu?
Viņi vēlas piezvanīt. Я-ы---чу-ь --тэле---аваць. Я__ х_____ п______________ Я-ы х-ч-ц- п-т-л-ф-н-в-ц-. -------------------------- Яны хочуць патэлефанаваць. 0
E- -hoc-a p----ry-s’. E_ k_____ p__________ E- k-o-h- p-y-u-y-s-. --------------------- En khocha prykuryts’.

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + baltkrievu (1-100) MP3 baltkrievu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Divas valodas = divi runas centri!

Mūsu smadzenēm vienalga, kad mēs mācamies valodu. Tas ir tādēļ, ka dažādām valodām ir dažādas glabātuves. Ne visas valodas, kuras apgūstam glabājas vienkopus. Valodai, kuru apgūstam, kad esam pieaugiši, ir sava glabāšanas vieta. Tas nozīmē, ka smadzenes jaunos likumus apstrādā atšķitīgā vietā. Tā netiek glabāta vienā vietā ar dzimto valodu. Savukārt, divvalodīgie izmanto tikai vienu smadzeņu daļu. Vairāki pētījumi nonākuši pie šāda slēdziena. Neurozinātnieki izmeklējuši vairākus testa subjektus. Šie subjekti brīvi pārvaldīja divas valodas. Viena daļa grupas bija uzauguši divvalodīgā vidē. Otra daļa bija apguvuši otru valodu vēlāk savā dzīvē. Zinātnieki varēja izmērīt smadzeņu darbību valodu pārbaudījumu laikā. Tā viņi vrēja redzēt, kuras smadzeņu daļas testa laikā darbojās. Un viņi redzēja, ka ‘vēlajiem’ valodu apguvējiem ir divi runas centri. Zinātnieki jau sen domāja, ka tas tā ir. Cilvēki ar smadzeņu traumām uzrāda savādākus simptomus. Tātad, smadzeņu trauma var arī novest pie runas problēmām. Cietušie nespēj tik labi izrunāt vai saprast vārdus. Bet divvalodīgie bieži uzrāda neparastus simptomus. To runas problēmas ne vienmēr ietekmē abas valodas. Ja traumēta tikai viena smadzeņu daļa, tad funkcionē vēl otra. Tad pacienti runā vienā valodā labāk nekā otrā. Abas valodas tiek atkārtoti apgūtas dažādos ātrumos. Tas pierāda, ka valodas netiek glabātas vienā vietā. Tādēļ, ka tās nebija apgūtas vienlaicīgi, tās izveido divus centrus. Vēl nav skaidrs, kā mūsu smadzenes pārvalda vairākas valodas. Bet jauni atklājumi varētu novest pie jaunām mācīšanās stratēģijām.