Sarunvārdnīca

lv kaut ko vēlēties   »   fr désirer qc.

70 [septiņdesmit]

kaut ko vēlēties

kaut ko vēlēties

70 [soixante-dix]

désirer qc.

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu franču Spēlēt Vairāk
Vai Jūs vēlaties smēķēt? Dé--r-z---us-fum---? D___________ f____ ? D-s-r-z-v-u- f-m-r ? -------------------- Désirez-vous fumer ? 0
Vai Jūs vēlaties dejot? D--ir------- d------? D___________ d_____ ? D-s-r-z-v-u- d-n-e- ? --------------------- Désirez-vous danser ? 0
Vai Jūs vēlaties iet pastaigāties? D--i-e--vous v--s --o---e- ? D___________ v___ p_______ ? D-s-r-z-v-u- v-u- p-o-e-e- ? ---------------------------- Désirez-vous vous promener ? 0
Es vēlos smēķēt. J- -o-d--i---ume-. J_ v_______ f_____ J- v-u-r-i- f-m-r- ------------------ Je voudrais fumer. 0
Vai tu vēlies cigareti? Ve---t---n- -ig-re-te ? V______ u__ c________ ? V-u---u u-e c-g-r-t-e ? ----------------------- Veux-tu une cigarette ? 0
Viņš vēlas piesmēķēt. Il-v-u-ra-t -u f--. I_ v_______ d_ f___ I- v-u-r-i- d- f-u- ------------------- Il voudrait du feu. 0
Es vēlos kaut ko iedzert. J- voud-ai- b-ire --el--e--h---. J_ v_______ b____ q______ c_____ J- v-u-r-i- b-i-e q-e-q-e c-o-e- -------------------------------- Je voudrais boire quelque chose. 0
Es vēlos kaut ko ēst. Je v-udr--- -an-er -u---u- -h-se. J_ v_______ m_____ q______ c_____ J- v-u-r-i- m-n-e- q-e-q-e c-o-e- --------------------------------- Je voudrais manger quelque chose. 0
Es vēlos nedaudz atpūsties. Je -o-drai- m--re-----. J_ v_______ m_ r_______ J- v-u-r-i- m- r-p-s-r- ----------------------- Je voudrais me reposer. 0
Es vēlos Jums ko pajautāt. Je -o-dra-- -ou--d--a-d-- q----u----o--. J_ v_______ v___ d_______ q______ c_____ J- v-u-r-i- v-u- d-m-n-e- q-e-q-e c-o-e- ---------------------------------------- Je voudrais vous demander quelque chose. 0
Es vēlos Jums ko lūgt. J---o-dr-----ous -e-a--e--que-q-- --o--. J_ v_______ v___ d_______ q______ c_____ J- v-u-r-i- v-u- d-m-n-e- q-e-q-e c-o-e- ---------------------------------------- Je voudrais vous demander quelque chose. 0
Es vēlos Jūs uz kaut ko uzaicināt. J--vo--rai--v-us---v-t-- --q-el----ch---. J_ v_______ v___ i______ à q______ c_____ J- v-u-r-i- v-u- i-v-t-r à q-e-q-e c-o-e- ----------------------------------------- Je voudrais vous inviter à quelque chose. 0
Ko Jūs, lūdzu, vēlaties? Que dés-r-z---us- --i- v-u-----î- ? Q__ d____________ s___ v___ p____ ? Q-e d-s-r-z-v-u-, s-i- v-u- p-a-t ? ----------------------------------- Que désirez-vous, s’il vous plaît ? 0
Vai Jūs vēlaties kafiju? Dé-i-e---o-- -n-caf- ? D___________ u_ c___ ? D-s-r-z-v-u- u- c-f- ? ---------------------- Désirez-vous un café ? 0
Varbūt Jūs labāk vēlaties tēju? O- préfé-ez-v--s-un th- ? O_ p____________ u_ t__ ? O- p-é-é-e---o-s u- t-é ? ------------------------- Ou préférez-vous un thé ? 0
Mēs vēlamies braukt mājās. Nous -oudr--n--aller---l--ma-so-. N___ v________ a____ à l_ m______ N-u- v-u-r-o-s a-l-r à l- m-i-o-. --------------------------------- Nous voudrions aller à la maison. 0
Vai Jūs vēlaties taksometru? D--i-e--vou--pre---e-----a-i ? D___________ p______ u_ t___ ? D-s-r-z-v-u- p-e-d-e u- t-x- ? ------------------------------ Désirez-vous prendre un taxi ? 0
Viņi vēlas piezvanīt. Il- vo----ien--tél-ph-ner. I__ v_________ t__________ I-s v-u-r-i-n- t-l-p-o-e-. -------------------------- Ils voudraient téléphoner. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + franču (1-100) MP3 franču (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Divas valodas = divi runas centri!

Mūsu smadzenēm vienalga, kad mēs mācamies valodu. Tas ir tādēļ, ka dažādām valodām ir dažādas glabātuves. Ne visas valodas, kuras apgūstam glabājas vienkopus. Valodai, kuru apgūstam, kad esam pieaugiši, ir sava glabāšanas vieta. Tas nozīmē, ka smadzenes jaunos likumus apstrādā atšķitīgā vietā. Tā netiek glabāta vienā vietā ar dzimto valodu. Savukārt, divvalodīgie izmanto tikai vienu smadzeņu daļu. Vairāki pētījumi nonākuši pie šāda slēdziena. Neurozinātnieki izmeklējuši vairākus testa subjektus. Šie subjekti brīvi pārvaldīja divas valodas. Viena daļa grupas bija uzauguši divvalodīgā vidē. Otra daļa bija apguvuši otru valodu vēlāk savā dzīvē. Zinātnieki varēja izmērīt smadzeņu darbību valodu pārbaudījumu laikā. Tā viņi vrēja redzēt, kuras smadzeņu daļas testa laikā darbojās. Un viņi redzēja, ka ‘vēlajiem’ valodu apguvējiem ir divi runas centri. Zinātnieki jau sen domāja, ka tas tā ir. Cilvēki ar smadzeņu traumām uzrāda savādākus simptomus. Tātad, smadzeņu trauma var arī novest pie runas problēmām. Cietušie nespēj tik labi izrunāt vai saprast vārdus. Bet divvalodīgie bieži uzrāda neparastus simptomus. To runas problēmas ne vienmēr ietekmē abas valodas. Ja traumēta tikai viena smadzeņu daļa, tad funkcionē vēl otra. Tad pacienti runā vienā valodā labāk nekā otrā. Abas valodas tiek atkārtoti apgūtas dažādos ātrumos. Tas pierāda, ka valodas netiek glabātas vienā vietā. Tādēļ, ka tās nebija apgūtas vienlaicīgi, tās izveido divus centrus. Vēl nav skaidrs, kā mūsu smadzenes pārvalda vairākas valodas. Bet jauni atklājumi varētu novest pie jaunām mācīšanās stratēģijām.