Sarunvārdnīca

lv kaut ko vēlēties   »   tr bir şey arzu etmek

70 [septiņdesmit]

kaut ko vēlēties

kaut ko vēlēties

70 [yetmiş]

bir şey arzu etmek

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu turku Spēlēt Vairāk
Vai Jūs vēlaties smēķēt? S--a-- iç----i--i-or m--u-u-? S_____ i____ i______ m_______ S-g-r- i-m-k i-t-y-r m-s-n-z- ----------------------------- Sigara içmek istiyor musunuz? 0
Vai Jūs vēlaties dejot? Da-s -t--k-is-i--r m-s-n-z? D___ e____ i______ m_______ D-n- e-m-k i-t-y-r m-s-n-z- --------------------------- Dans etmek istiyor musunuz? 0
Vai Jūs vēlaties iet pastaigāties? G-z---- -i--e--i------ -u---uz? G______ g_____ i______ m_______ G-z-e-e g-t-e- i-t-y-r m-s-n-z- ------------------------------- Gezmeye gitmek istiyor musunuz? 0
Es vēlos smēķēt. S---ra------ -----o---. S_____ i____ i_________ S-g-r- i-m-k i-t-y-r-m- ----------------------- Sigara içmek istiyorum. 0
Vai tu vēlies cigareti? B----igara ist---mi-in? B__ s_____ i____ m_____ B-r s-g-r- i-t-r m-s-n- ----------------------- Bir sigara ister misin? 0
Viņš vēlas piesmēķēt. O (-r---- a-----s--yo-. O (______ a___ i_______ O (-r-e-) a-e- i-t-y-r- ----------------------- O (erkek) ateş istiyor. 0
Es vēlos kaut ko iedzert. Bi- ş-y-içm-k--st------. B__ ş__ i____ i_________ B-r ş-y i-m-k i-t-y-r-m- ------------------------ Bir şey içmek istiyorum. 0
Es vēlos kaut ko ēst. B-r-ey y---k-i---y--u-. B_____ y____ i_________ B-r-e- y-m-k i-t-y-r-m- ----------------------- Birşey yemek istiyorum. 0
Es vēlos nedaudz atpūsties. B-r-- --n----ek---t--or-m. B____ d________ i_________ B-r-z d-n-e-m-k i-t-y-r-m- -------------------------- Biraz dinlenmek istiyorum. 0
Es vēlos Jums ko pajautāt. S--- b-r -ey-sormak--s-i-o--m. S___ b__ ş__ s_____ i_________ S-z- b-r ş-y s-r-a- i-t-y-r-m- ------------------------------ Size bir şey sormak istiyorum. 0
Es vēlos Jums ko lūgt. Siz-e--bi------ri---et-e- i-tiy-r--. S_____ b__ ş__ r___ e____ i_________ S-z-e- b-r ş-y r-c- e-m-k i-t-y-r-m- ------------------------------------ Sizden bir şey rica etmek istiyorum. 0
Es vēlos Jūs uz kaut ko uzaicināt. Siz----r--e-- dave--et-ek--sti--r--. S___ b__ ş___ d____ e____ i_________ S-z- b-r ş-y- d-v-t e-m-k i-t-y-r-m- ------------------------------------ Sizi bir şeye davet etmek istiyorum. 0
Ko Jūs, lūdzu, vēlaties? Ne-i---y------z ----e-? N_ i___________ l______ N- i-t-y-r-u-u- l-t-e-? ----------------------- Ne istiyorsunuz lütfen? 0
Vai Jūs vēlaties kafiju? B-r-k-h-e-i-----m-siniz? B__ k____ i____ m_______ B-r k-h-e i-t-r m-s-n-z- ------------------------ Bir kahve ister misiniz? 0
Varbūt Jūs labāk vēlaties tēju? Y-k----ayı -----rci- e----i-i-? Y____ ç___ m_ t_____ e_________ Y-k-a ç-y- m- t-r-i- e-e-s-n-z- ------------------------------- Yoksa çayı mı tercih edersiniz? 0
Mēs vēlamies braukt mājās. E-- ----e- is---oruz. E__ g_____ i_________ E-e g-t-e- i-t-y-r-z- --------------------- Eve gitmek istiyoruz. 0
Vai Jūs vēlaties taksometru? Taksi--s--r mi--n--? T____ i____ m_______ T-k-i i-t-r m-s-n-z- -------------------- Taksi ister misiniz? 0
Viņi vēlas piezvanīt. Te---on et--k is-i------. T______ e____ i__________ T-l-f-n e-m-k i-t-y-r-a-. ------------------------- Telefon etmek istiyorlar. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + turku (1-100) MP3 turku (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Divas valodas = divi runas centri!

Mūsu smadzenēm vienalga, kad mēs mācamies valodu. Tas ir tādēļ, ka dažādām valodām ir dažādas glabātuves. Ne visas valodas, kuras apgūstam glabājas vienkopus. Valodai, kuru apgūstam, kad esam pieaugiši, ir sava glabāšanas vieta. Tas nozīmē, ka smadzenes jaunos likumus apstrādā atšķitīgā vietā. Tā netiek glabāta vienā vietā ar dzimto valodu. Savukārt, divvalodīgie izmanto tikai vienu smadzeņu daļu. Vairāki pētījumi nonākuši pie šāda slēdziena. Neurozinātnieki izmeklējuši vairākus testa subjektus. Šie subjekti brīvi pārvaldīja divas valodas. Viena daļa grupas bija uzauguši divvalodīgā vidē. Otra daļa bija apguvuši otru valodu vēlāk savā dzīvē. Zinātnieki varēja izmērīt smadzeņu darbību valodu pārbaudījumu laikā. Tā viņi vrēja redzēt, kuras smadzeņu daļas testa laikā darbojās. Un viņi redzēja, ka ‘vēlajiem’ valodu apguvējiem ir divi runas centri. Zinātnieki jau sen domāja, ka tas tā ir. Cilvēki ar smadzeņu traumām uzrāda savādākus simptomus. Tātad, smadzeņu trauma var arī novest pie runas problēmām. Cietušie nespēj tik labi izrunāt vai saprast vārdus. Bet divvalodīgie bieži uzrāda neparastus simptomus. To runas problēmas ne vienmēr ietekmē abas valodas. Ja traumēta tikai viena smadzeņu daļa, tad funkcionē vēl otra. Tad pacienti runā vienā valodā labāk nekā otrā. Abas valodas tiek atkārtoti apgūtas dažādos ātrumos. Tas pierāda, ka valodas netiek glabātas vienā vietā. Tādēļ, ka tās nebija apgūtas vienlaicīgi, tās izveido divus centrus. Vēl nav skaidrs, kā mūsu smadzenes pārvalda vairākas valodas. Bet jauni atklājumi varētu novest pie jaunām mācīšanās stratēģijām.