Sarunvārdnīca

lv kaut ko drīkstēt   »   hu valamit szabad, lehet (-hat, -het)

73 [septiņdesmit trīs]

kaut ko drīkstēt

kaut ko drīkstēt

73 [hetvenhárom]

valamit szabad, lehet (-hat, -het)

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu ungāru Spēlēt Vairāk
Vai tu jau drīksti braukt ar mašīnu? V--eth-tsz m-r-a-t-t? V_________ m__ a_____ V-z-t-e-s- m-r a-t-t- --------------------- Vezethetsz már autót? 0
Vai tu jau drīksti lietot alkoholu? Iha------r-----ho--? I_____ m__ a________ I-a-s- m-r a-k-h-l-? -------------------- Ihatsz már alkoholt? 0
Vai tu jau drīksti viens pats braukt uz ārzemēm? M--etsz-m-r --y-d-l-kü-----e? M______ m__ e______ k________ M-h-t-z m-r e-y-d-l k-l-ö-r-? ----------------------------- Mehetsz már egyedül külfödre? 0
drīkstēt s----- --h--,----t) s_____ (_____ -____ s-a-a- (-h-t- --e-) ------------------- szabad (-hat, -het) 0
Vai mēs šeit drīkstam smēķēt? D-há----ha-u-- i-t? D_____________ i___ D-h-n-o-h-t-n- i-t- ------------------- Dohányozhatunk itt? 0
Vai šeit drīkst smēķēt? Sz--ad-i-- --h-nyozn-? S_____ i__ d__________ S-a-a- i-t d-h-n-o-n-? ---------------------- Szabad itt dohányozni? 0
Vai drīkst maksāt ar kredītkarti? (Sz-b-d)---h-t--tt-hi--lkár-yá--l --z-tni? (_______ L____ i__ h_____________ f_______ (-z-b-d- L-h-t i-t h-t-l-á-t-á-a- f-z-t-i- ------------------------------------------ (Szabad) Lehet itt hitelkártyával fizetni? 0
Vai drīkst maksāt ar čeku? (-z-b-d) Le-e- -t---s-k--- ---etni? (_______ L____ i__ c______ f_______ (-z-b-d- L-h-t i-t c-e-k-l f-z-t-i- ----------------------------------- (Szabad) Lehet itt csekkel fizetni? 0
Vai drīkst maksāt tikai skaidrā naudā? Csak készpén--e-----e- -i-etni? C___ k__________ l____ f_______ C-a- k-s-p-n-z-l l-h-t f-z-t-i- ------------------------------- Csak készpénzzel lehet fizetni? 0
Vai es drīkstu piezvanīt? Szab-d-----f-----om? S_____ t____________ S-a-a- t-l-f-n-l-o-? -------------------- Szabad telefonálnom? 0
Vai es drīkstu ko jautāt? Ké--e--e-ek v---m--? K__________ v_______ K-r-e-h-t-k v-l-m-t- -------------------- Kérdezhetek valamit? 0
Vai es drīkstu ko teikt? Mo-d-a-o- v-l--it? M________ v_______ M-n-h-t-k v-l-m-t- ------------------ Mondhatok valamit? 0
Viņš nedrīkst gulēt parkā. Nem-a-udha- a -a-----. N__ a______ a p_______ N-m a-u-h-t a p-r-b-n- ---------------------- Nem aludhat a parkban. 0
Viņš nedrīkst gulēt mašīnā. N-m---udh----z a--ó--n. N__ a______ a_ a_______ N-m a-u-h-t a- a-t-b-n- ----------------------- Nem aludhat az autóban. 0
Viņš nedrīkst gulēt stacijā. Nem a-----t-a-pá--a--v----. N__ a______ a p____________ N-m a-u-h-t a p-l-a-d-a-o-. --------------------------- Nem aludhat a pályaudvaron. 0
Vai mēs drīkstam apsēsties? Leül---ü-k? L__________ L-ü-h-t-n-? ----------- Leülhetünk? 0
Vai mēs drīkstam dabūt ēdienkarti? Kaph-t-n---gy-é-l--o-? K________ e__ é_______ K-p-a-u-k e-y é-l-p-t- ---------------------- Kaphatunk egy étlapot? 0
Vai mēs drīkstam samaksāt atsevišķi? Fi---h-tünk-kül-n? F__________ k_____ F-z-t-e-ü-k k-l-n- ------------------ Fizethetünk külön? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + ungāru (1-100) MP3 ungāru (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Kā smadzenes iemācās jaunus vārdus

Kad mēs apgūstam jaunu leksiku, mūsu smadzenes uzglabā jaunu saturu. Mācīšanās darbojas tikai ar pastāvīgu atkārtošanu. Kā mūsu smadzenes saglabā vārdus, atkarīgs no vairākiem faktoriem. Galvenais ir regulāri atkārtot leksiku. Tikai vārdi, kurus mēs bieži lietojam vai pierakstām tiek saglabāti. Var teikt, ka šie vārdi tiek arhivēti kā attēli. Šis mācīšanās princips darbojas arī ar pērtiķiem. Pērtiķi var iemācīties ‘izlasīt’ vārdu, ja tie to redz pietiekoši bieži ierauga. Lai gan viņi nesaprot vārdus, tie tos atpazīst pēc formas. Lai mēs spētu tekoši runāt, mums nepieciešams zināt daudz vārdu. Tam nepieciešams labi organizēts vārdu krājums. Jo mūsu atmiņa darbojas kā arhīvs. Lai atrastu ātrāk kādu vārdu, jāzin, kur meklēt. Tādēļ labāk apgūt vārdus noteikta kontekstā. Tad mūsu smadzenes spēs vienmēr atvērt pareizo ‘failu’. Bet arī to, ko mēs bijām labi apguvuši, var tikt aizmirsts. Tādā gadījumā, zināšanas pāriet no aktīvās atmiņas uz pasīvo. Aizmirstot, mēs atbrīvojamies no nevajadzīgas informācijas. Ta mūsu smadzenes atbrīvo vietu jaunām un daudz svarīgākām lietām. Tādēļ nepieciešams regulari aktivizēt mūsu zināšanas. Bet tas, kas ir nokļuvis pasīvajā atmiņā nav pazaudēts uz visiem laikiem. Kad ieraugam aizmirstu vārdu, mēs to atkal atceramies. Mēs iemācamies ar otro reizi iepriekš apgūto daudz ātrāk. Tam, kurš vēlas paplašināt savu leksiku, jāatrod arī papildus hobiji. Jo katram no mums ir zināmas intereses. Tāpēc mēs parasti nodarbinām sevi ar vienām un tām pašām lietām. Savukārt valoda sastāv no dažādām semantiskām jomām. Cilvēkam, kurš ir ieinteresēts politikā, kādreiz vajadzētu palasīt sporta avīzi.