Sarunvārdnīca

lv kaut ko drīkstēt   »   ro „a avea voie” ceva

73 [septiņdesmit trīs]

kaut ko drīkstēt

kaut ko drīkstēt

73 [şaptezeci şi trei]

„a avea voie” ceva

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu rumāņu Spēlēt Vairāk
Vai tu jau drīksti braukt ar mašīnu? A---o-e să-c---u-- dej-? A_ v___ s_ c______ d____ A- v-i- s- c-n-u-i d-j-? ------------------------ Ai voie să conduci deja? 0
Vai tu jau drīksti lietot alkoholu? Ai v-i- să b----ej----co-l? A_ v___ s_ b__ d___ a______ A- v-i- s- b-i d-j- a-c-o-? --------------------------- Ai voie să bei deja alcool? 0
Vai tu jau drīksti viens pats braukt uz ārzemēm? Ai-voi- să-----to--şti --j- sin-ur--- --r---ăt---? A_ v___ s_ c__________ d___ s_____ î_ s___________ A- v-i- s- c-l-t-r-ş-i d-j- s-n-u- î- s-r-i-ă-a-e- -------------------------------------------------- Ai voie să călătoreşti deja singur în străinătate? 0
drīkstēt a -v---v--e a a___ v___ a a-e- v-i- ----------- a avea voie 0
Vai mēs šeit drīkstam smēķēt? Av-- vo-- ----u-ăm aici? A___ v___ s_ f____ a____ A-e- v-i- s- f-m-m a-c-? ------------------------ Avem voie să fumăm aici? 0
Vai šeit drīkst smēķēt? Se poat--f--- aic-? S_ p____ f___ a____ S- p-a-e f-m- a-c-? ------------------- Se poate fuma aici? 0
Vai drīkst maksāt ar kredītkarti? S- p--te plăti--- --rt- d-----di-? S_ p____ p____ c_ c____ d_ c______ S- p-a-e p-ă-i c- c-r-e d- c-e-i-? ---------------------------------- Se poate plăti cu carte de credit? 0
Vai drīkst maksāt ar čeku? S----a-e pl-t- c- c-c? S_ p____ p____ c_ c___ S- p-a-e p-ă-i c- c-c- ---------------------- Se poate plăti cu cec? 0
Vai drīkst maksāt tikai skaidrā naudā? S- ---te -lă-i-n-m-i c-sh? S_ p____ p____ n____ c____ S- p-a-e p-ă-i n-m-i c-s-? -------------------------- Se poate plăti numai cash? 0
Vai es drīkstu piezvanīt? A-----e--- -a- -i--u ----elefo-? A_ v___ s_ d__ ş_ e_ u_ t_______ A- v-i- s- d-u ş- e- u- t-l-f-n- -------------------------------- Am voie să dau şi eu un telefon? 0
Vai es drīkstu ko jautāt? Am voie-să ----eb ----u cev-? A_ v___ s_ î_____ ş_ e_ c____ A- v-i- s- î-t-e- ş- e- c-v-? ----------------------------- Am voie să întreb şi eu ceva? 0
Vai es drīkstu ko teikt? Am vo-e -----un -i------v-? A_ v___ s_ s___ ş_ e_ c____ A- v-i- s- s-u- ş- e- c-v-? --------------------------- Am voie să spun şi eu ceva? 0
Viņš nedrīkst gulēt parkā. Nu a-e--o----ă do---ă--- pa--. N_ a__ v___ s_ d_____ î_ p____ N- a-e v-i- s- d-a-m- î- p-r-. ------------------------------ Nu are voie să doarmă în parc. 0
Viņš nedrīkst gulēt mašīnā. Nu---e--oi-----d----ă -- m--ină. N_ a__ v___ s_ d_____ î_ m______ N- a-e v-i- s- d-a-m- î- m-ş-n-. -------------------------------- Nu are voie să doarmă în maşină. 0
Viņš nedrīkst gulēt stacijā. N- a---voi------o-r---î----r-. N_ a__ v___ s_ d_____ î_ g____ N- a-e v-i- s- d-a-m- î- g-r-. ------------------------------ Nu are voie să doarmă în gară. 0
Vai mēs drīkstam apsēsties? Put----u- lo-? P____ l__ l___ P-t-m l-a l-c- -------------- Putem lua loc? 0
Vai mēs drīkstam dabūt ēdienkarti? Ne-d----vă--ugăm--e--u-? N_ d___ v_ r____ m______ N- d-ţ- v- r-g-m m-n-u-? ------------------------ Ne daţi vă rugăm meniul? 0
Vai mēs drīkstam samaksāt atsevišķi? Put-m -l--- -e--r--? P____ p____ s_______ P-t-m p-ă-i s-p-r-t- -------------------- Putem plăti separat? 0

Kā smadzenes iemācās jaunus vārdus

Kad mēs apgūstam jaunu leksiku, mūsu smadzenes uzglabā jaunu saturu. Mācīšanās darbojas tikai ar pastāvīgu atkārtošanu. Kā mūsu smadzenes saglabā vārdus, atkarīgs no vairākiem faktoriem. Galvenais ir regulāri atkārtot leksiku. Tikai vārdi, kurus mēs bieži lietojam vai pierakstām tiek saglabāti. Var teikt, ka šie vārdi tiek arhivēti kā attēli. Šis mācīšanās princips darbojas arī ar pērtiķiem. Pērtiķi var iemācīties ‘izlasīt’ vārdu, ja tie to redz pietiekoši bieži ierauga. Lai gan viņi nesaprot vārdus, tie tos atpazīst pēc formas. Lai mēs spētu tekoši runāt, mums nepieciešams zināt daudz vārdu. Tam nepieciešams labi organizēts vārdu krājums. Jo mūsu atmiņa darbojas kā arhīvs. Lai atrastu ātrāk kādu vārdu, jāzin, kur meklēt. Tādēļ labāk apgūt vārdus noteikta kontekstā. Tad mūsu smadzenes spēs vienmēr atvērt pareizo ‘failu’. Bet arī to, ko mēs bijām labi apguvuši, var tikt aizmirsts. Tādā gadījumā, zināšanas pāriet no aktīvās atmiņas uz pasīvo. Aizmirstot, mēs atbrīvojamies no nevajadzīgas informācijas. Ta mūsu smadzenes atbrīvo vietu jaunām un daudz svarīgākām lietām. Tādēļ nepieciešams regulari aktivizēt mūsu zināšanas. Bet tas, kas ir nokļuvis pasīvajā atmiņā nav pazaudēts uz visiem laikiem. Kad ieraugam aizmirstu vārdu, mēs to atkal atceramies. Mēs iemācamies ar otro reizi iepriekš apgūto daudz ātrāk. Tam, kurš vēlas paplašināt savu leksiku, jāatrod arī papildus hobiji. Jo katram no mums ir zināmas intereses. Tāpēc mēs parasti nodarbinām sevi ar vienām un tām pašām lietām. Savukārt valoda sastāv no dažādām semantiskām jomām. Cilvēkam, kurš ir ieinteresēts politikā, kādreiz vajadzētu palasīt sporta avīzi.