Sarunvārdnīca

lv kaut ko pamatot 1   »   hi किसी बात का स्पष्टीकरण करना १

75 [septiņdesmit pieci]

kaut ko pamatot 1

kaut ko pamatot 1

७५ [पचहत्तर]

75 [pachahattar]

किसी बात का स्पष्टीकरण करना १

kisee baat ka spashteekaran karana 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu hindi Spēlēt Vairāk
Kāpēc Jūs nenākat? आप क्-ो- --ी--आते /-आ-ी-ह-ं? आ_ क्_ न_ आ_ / आ_ हैं_ आ- क-य-ं न-ी- आ-े / आ-ी ह-ं- ---------------------------- आप क्यों नहीं आते / आती हैं? 0
kisee--a----- -p-sht---a--n--a-----1 k____ b___ k_ s____________ k_____ 1 k-s-e b-a- k- s-a-h-e-k-r-n k-r-n- 1 ------------------------------------ kisee baat ka spashteekaran karana 1
Laiks ir tik slikts. मौ---क-तन---राब है मौ__ कि__ ख__ है म-स- क-त-ा ख-ा- ह- ------------------ मौसम कितना खराब है 0
ki--e baat-k--s-as--ee---an-ka--na 1 k____ b___ k_ s____________ k_____ 1 k-s-e b-a- k- s-a-h-e-k-r-n k-r-n- 1 ------------------------------------ kisee baat ka spashteekaran karana 1
Es nenāku, jo ir slikts laiks. मै---हीं ---हा-/ र-----ँ ---ोंक--म-स- ब-ु- -रा- है मैं न_ आ र_ / र_ हूँ क्__ मौ__ ब__ ख__ है म-ं न-ी- आ र-ा / र-ी ह-ँ क-य-ं-ि म-स- ब-ु- ख-ा- ह- -------------------------------------------------- मैं नहीं आ रहा / रही हूँ क्योंकि मौसम बहुत खराब है 0
a-p --on na-i---a-e / -ate---a-n? a__ k___ n____ a___ / a____ h____ a-p k-o- n-h-n a-t- / a-t-e h-i-? --------------------------------- aap kyon nahin aate / aatee hain?
Kāpēc viņš nenāk? व- -्य------ं-- र-ा? व_ क्_ न_ आ र__ व- क-य-ं न-ी- आ र-ा- -------------------- वह क्यों नहीं आ रहा? 0
aa- k-o---ahin -at--/---t-e-h-i-? a__ k___ n____ a___ / a____ h____ a-p k-o- n-h-n a-t- / a-t-e h-i-? --------------------------------- aap kyon nahin aate / aatee hain?
Viņš nav uzaicināts. व- -मंत---त-नहीं--ै व_ आ____ न_ है व- आ-ं-्-ि- न-ी- ह- ------------------- वह आमंत्रित नहीं है 0
aa- k--- ----- --te-/----ee--a--? a__ k___ n____ a___ / a____ h____ a-p k-o- n-h-n a-t- / a-t-e h-i-? --------------------------------- aap kyon nahin aate / aatee hain?
Viņš nenāk, jo nav uzaicināts. वह-नह-ं --रहा क्य--कि---- बु---- न--- -य- है व_ न_ आ र_ क्__ उ_ बु__ न_ ग_ है व- न-ी- आ र-ा क-य-ं-ि उ-े ब-ल-य- न-ी- ग-ा ह- -------------------------------------------- वह नहीं आ रहा क्योंकि उसे बुलाया नहीं गया है 0
ma--a- -i---a---a-a-- --i m_____ k_____ k______ h__ m-u-a- k-t-n- k-a-a-b h-i ------------------------- mausam kitana kharaab hai
Kāpēc tu nenāc? तु---्यों-------त--- ------? तु_ क्_ न_ आ_ / आ_ हो_ त-म क-य-ं न-ी- आ-े / आ-ी ह-? ---------------------------- तुम क्यों नहीं आते / आती हो? 0
mau-a----tan- -h-ra-- -ai m_____ k_____ k______ h__ m-u-a- k-t-n- k-a-a-b h-i ------------------------- mausam kitana kharaab hai
Man nav laika. म--े---स-स-य न-ीं--ै मे_ पा_ स__ न_ है म-र- प-स स-य न-ी- ह- -------------------- मेरे पास समय नहीं है 0
m---am-kit--a k--raab h-i m_____ k_____ k______ h__ m-u-a- k-t-n- k-a-a-b h-i ------------------------- mausam kitana kharaab hai
Es nenāku, jo man nav laika. म-ं-न-ी--आ-र-ा-/--ही ----ं-ि मेरे प----म---हीं--ै मैं न_ आ र_ / र_ क्__ मे_ पा_ स__ न_ है म-ं न-ी- आ र-ा / र-ी क-य-ं-ि म-र- प-स स-य न-ी- ह- ------------------------------------------------- मैं नहीं आ रहा / रही क्योंकि मेरे पास समय नहीं है 0
mai--nahin-a- r------rahee-h--- --o-k- ---s-m---hut----ra-b hai m___ n____ a_ r___ / r____ h___ k_____ m_____ b____ k______ h__ m-i- n-h-n a- r-h- / r-h-e h-o- k-o-k- m-u-a- b-h-t k-a-a-b h-i --------------------------------------------------------------- main nahin aa raha / rahee hoon kyonki mausam bahut kharaab hai
Kāpēc tu nepaliec? तु- --यो- -ह-ं रह--ाते-/-जात- --? तु_ क्_ न_ र_ जा_ / जा_ हो_ त-म क-य-ं न-ी- र- ज-त- / ज-त- ह-? --------------------------------- तुम क्यों नहीं रह जाते / जाती हो? 0
m--n---h-- aa--ah- /-ra----h-on-ky---- m-us---ba-----har----hai m___ n____ a_ r___ / r____ h___ k_____ m_____ b____ k______ h__ m-i- n-h-n a- r-h- / r-h-e h-o- k-o-k- m-u-a- b-h-t k-a-a-b h-i --------------------------------------------------------------- main nahin aa raha / rahee hoon kyonki mausam bahut kharaab hai
Man vēl jāstrādā. मु-- -भी-क---कर-ा -ै मु_ अ_ का_ क__ है म-झ- अ-ी क-म क-न- ह- -------------------- मुझे अभी काम करना है 0
m--n---hin ----aha-- -a-e---oo- --onki mau-a- ba--- khar--b-hai m___ n____ a_ r___ / r____ h___ k_____ m_____ b____ k______ h__ m-i- n-h-n a- r-h- / r-h-e h-o- k-o-k- m-u-a- b-h-t k-a-a-b h-i --------------------------------------------------------------- main nahin aa raha / rahee hoon kyonki mausam bahut kharaab hai
Es nepalieku, jo man vēl jāstrādā. मैं -ह-------कत- - --ती -्योंक- ---े-अ-- -ाम -रना -ै मैं न_ र_ स__ / स__ क्__ मु_ अ_ का_ क__ है म-ं न-ी- र- स-त- / स-त- क-य-ं-ि म-झ- अ-ी क-म क-न- ह- ---------------------------------------------------- मैं नहीं रह सकता / सकती क्योंकि मुझे अभी काम करना है 0
vah --o-----i- a- raha? v__ k___ n____ a_ r____ v-h k-o- n-h-n a- r-h-? ----------------------- vah kyon nahin aa raha?
Kāpēc Jūs jau aizejat? आ- अ-ी -- -----य---जा-र---/ -ह----ं? आ_ अ_ से ही क्_ जा र_ / र_ हैं_ आ- अ-ी स- ह- क-य-ं ज- र-े / र-ी ह-ं- ------------------------------------ आप अभी से ही क्यों जा रहे / रही हैं? 0
vah -y-- nah-- a----ha? v__ k___ n____ a_ r____ v-h k-o- n-h-n a- r-h-? ----------------------- vah kyon nahin aa raha?
Es esmu nogurusi. मैं ---गय--/--य--ह-ँ मैं थ_ ग_ / ग_ हूँ म-ं थ- ग-ा / ग-ी ह-ँ -------------------- मैं थक गया / गयी हूँ 0
v-- k--n --h-- a- ----? v__ k___ n____ a_ r____ v-h k-o- n-h-n a- r-h-? ----------------------- vah kyon nahin aa raha?
Es aizeju, jo esmu nogurusi. म-ं -ा-रह- - रह- हू--क--ो--ि-मैं--क-ग-ा---ग-- -ूँ मैं जा र_ / र_ हूँ क्__ मैं थ_ ग_ / ग_ हूँ म-ं ज- र-ा / र-ी ह-ँ क-य-ं-ि म-ं थ- ग-ा / ग-ी ह-ँ ------------------------------------------------- मैं जा रहा / रही हूँ क्योंकि मैं थक गया / गयी हूँ 0
va- -a-antr----ah----ai v__ a________ n____ h__ v-h a-m-n-r-t n-h-n h-i ----------------------- vah aamantrit nahin hai
Kāpēc Jūs jau aizbraucat? आ--अ-ी-स--ही--्य-ं-जा--ह--/---- ह--? आ_ अ_ से ही क्_ जा र_ / र_ हैं_ आ- अ-ी स- ह- क-य-ं ज- र-े / र-ी ह-ं- ------------------------------------ आप अभी से ही क्यों जा रहे / रही हैं? 0
v-- -a-ant--- -ah---h-i v__ a________ n____ h__ v-h a-m-n-r-t n-h-n h-i ----------------------- vah aamantrit nahin hai
Ir jau vēls. दे--ह---ु---है दे_ हो चु_ है द-र ह- च-क- ह- -------------- देर हो चुकी है 0
vah a---ntr----a--n---i v__ a________ n____ h__ v-h a-m-n-r-t n-h-n h-i ----------------------- vah aamantrit nahin hai
Es braucu prom, jo ir jau vēls. म-ं ---ा /-च-ती ह---क्-ोंक-----े स-----द-र हो----- -ै मैं च__ / च__ हूँ क्__ प__ से ही दे_ हो चु_ है म-ं च-त- / च-त- ह-ँ क-य-ं-ि प-ल- स- ह- द-र ह- च-क- ह- ----------------------------------------------------- मैं चलता / चलती हूँ क्योंकि पहले से ही देर हो चुकी है 0
v-h--a--n -a raha ky---i-u-e-bu---ya--ahin g-ya--ai v__ n____ a_ r___ k_____ u__ b______ n____ g___ h__ v-h n-h-n a- r-h- k-o-k- u-e b-l-a-a n-h-n g-y- h-i --------------------------------------------------- vah nahin aa raha kyonki use bulaaya nahin gaya hai

Dzimtā valoda= emocionāla, svešvaloda = racionāla?

Apgūstot svešvalodu, mēs stimulējam savas smadzenes. Mūsu domāšana mainās mācīšanās procesā. Mēs kļūstam arvien radošāki un elastīgāki. Kompleksā domāšana labāk padodas daudzvalodīgiem cilvēkiem. Atmiņa tiek trenēta mācoties. Jo vairāk mēs mācāmies, jo labāk tā funkcionē. Tas, kurš ir mācījies daudz valodu, iemācas ātrāk arī citas lietas. Viņš var ilgāk noturēt uzmanību uz priekšmetiem. Rezultātā, viņš ātrāk atrisina problēmas. Daudzvalodīgie ir arī noteiktāki. Bet viņi izdara izvēli, atkarīgs arī no valodas. Valoda, kādā mēs domājam ietekmē mūsu izvēles. Psihologi pārbaudīja vairākus testa subjektus pētniecībai. Visi subjekti bija divvalodīgi. Viņi, bez savas valodas, runāja otrā valodā. Testa subjektiem bija jātbild uz jautajumiem. Jautājumiem ir sakars ar problēmas atrisinājumu. Šajā procesā, testa subjektiem bija jāizvēlas viena iespēja no divām. Viena iespēja bija riskantāka par otru. Testa subjektiem bija jāatbild uz jautajumu abās valodās. Un atbilde mainījās, mainot valodu! Runājot savā dzimtajā valodā, tie izvēlējās risku. Bet runājot svešvalodā, viņi izvēlējās drošāku iespēju. Pēc eksperimenta, testa subjektiem bija jānoslēdz derības. Šajā situācijā arī bija skaidras atšķirības. Izmantojot svešvalodu, viņi bija daudz jūtīgāki. Pētnieki pieņem, ka, izmantojot svešvalodu, mēs esam uzmanīgāki. Tādēļ mēs izvēli neizdarām emocionāli, bet gan racionāli…