Sarunvārdnīca

lv kaut ko pamatot 1   »   hr nešto obrazložiti 1

75 [septiņdesmit pieci]

kaut ko pamatot 1

kaut ko pamatot 1

75 [sedamdeset i pet]

nešto obrazložiti 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu horvātu Spēlēt Vairāk
Kāpēc Jūs nenākat? Za--- n---o-a--t-? Z____ n_ d________ Z-š-o n- d-l-z-t-? ------------------ Zašto ne dolazite? 0
Laiks ir tik slikts. V-ije-e -e t--o-l-še. V______ j_ t___ l____ V-i-e-e j- t-k- l-š-. --------------------- Vrijeme je tako loše. 0
Es nenāku, jo ir slikts laiks. Ne-d--a--m --r--- -rijeme ---o--oš-. N_ d______ j__ j_ v______ t___ l____ N- d-l-z-m j-r j- v-i-e-e t-k- l-š-. ------------------------------------ Ne dolazim jer je vrijeme tako loše. 0
Kāpēc viņš nenāk? Z---o--- n- d-l-z-? Z____ o_ n_ d______ Z-š-o o- n- d-l-z-? ------------------- Zašto on ne dolazi? 0
Viņš nav uzaicināts. On nije ---van. O_ n___ p______ O- n-j- p-z-a-. --------------- On nije pozvan. 0
Viņš nenāk, jo nav uzaicināts. On -e d-laz--j-- ni-e-p-zv--. O_ n_ d_____ j__ n___ p______ O- n- d-l-z- j-r n-j- p-z-a-. ----------------------------- On ne dolazi jer nije pozvan. 0
Kāpēc tu nenāc? Z-----n--dolaz-š? Z____ n_ d_______ Z-š-o n- d-l-z-š- ----------------- Zašto ne dolaziš? 0
Man nav laika. Nem---vr-mena. N____ v_______ N-m-m v-e-e-a- -------------- Nemam vremena. 0
Es nenāku, jo man nav laika. N--do---i- j---ne-a--vremen-. N_ d______ j__ n____ v_______ N- d-l-z-m j-r n-m-m v-e-e-a- ----------------------------- Ne dolazim jer nemam vremena. 0
Kāpēc tu nepaliec? Za-t--ne--s-a---? Z____ n_ o_______ Z-š-o n- o-t-n-š- ----------------- Zašto ne ostaneš? 0
Man vēl jāstrādā. Mo-a---oš -adi--. M____ j__ r______ M-r-m j-š r-d-t-. ----------------- Moram još raditi. 0
Es nepalieku, jo man vēl jāstrādā. N----t--em je-----am---š -adi-i. N_ o______ j__ m____ j__ r______ N- o-t-j-m j-r m-r-m j-š r-d-t-. -------------------------------- Ne ostajem jer moram još raditi. 0
Kāpēc Jūs jau aizejat? Z-š-o-v-ć --l----e? Z____ v__ o________ Z-š-o v-ć o-l-z-t-? ------------------- Zašto već odlazite? 0
Es esmu nogurusi. Umo----/-u--rna---m. U_____ / u_____ s___ U-o-a- / u-o-n- s-m- -------------------- Umoran / umorna sam. 0
Es aizeju, jo esmu nogurusi. O-l--im je----m-u-or-- / u-o-na. O______ j__ s__ u_____ / u______ O-l-z-m j-r s-m u-o-a- / u-o-n-. -------------------------------- Odlazim jer sam umoran / umorna. 0
Kāpēc Jūs jau aizbraucat? Z--to v-ć--d------? Z____ v__ o________ Z-š-o v-ć o-l-z-t-? ------------------- Zašto već odlazite? 0
Ir jau vēls. Ve- je ka-n-. V__ j_ k_____ V-ć j- k-s-o- ------------- Već je kasno. 0
Es braucu prom, jo ir jau vēls. Od-a----zat- --r--e-ve----sn-. O______ z___ j__ j_ v__ k_____ O-l-z-m z-t- j-r j- v-ć k-s-o- ------------------------------ Odlazim zato jer je već kasno. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + horvātu (1-100) MP3 horvātu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Dzimtā valoda= emocionāla, svešvaloda = racionāla?

Apgūstot svešvalodu, mēs stimulējam savas smadzenes. Mūsu domāšana mainās mācīšanās procesā. Mēs kļūstam arvien radošāki un elastīgāki. Kompleksā domāšana labāk padodas daudzvalodīgiem cilvēkiem. Atmiņa tiek trenēta mācoties. Jo vairāk mēs mācāmies, jo labāk tā funkcionē. Tas, kurš ir mācījies daudz valodu, iemācas ātrāk arī citas lietas. Viņš var ilgāk noturēt uzmanību uz priekšmetiem. Rezultātā, viņš ātrāk atrisina problēmas. Daudzvalodīgie ir arī noteiktāki. Bet kā viņi izdara izvēli, atkarīgs arī no valodas. Valoda, kādā mēs domājam ietekmē mūsu izvēles. Psihologi pārbaudīja vairākus testa subjektus pētniecībai. Visi subjekti bija divvalodīgi. Viņi, bez savas valodas, runāja otrā valodā. Testa subjektiem bija jātbild uz jautajumiem. Jautājumiem ir sakars ar problēmas atrisinājumu. Šajā procesā, testa subjektiem bija jāizvēlas viena iespēja no divām. Viena iespēja bija riskantāka par otru. Testa subjektiem bija jāatbild uz jautajumu abās valodās. Un atbilde mainījās, mainot valodu! Runājot savā dzimtajā valodā, tie izvēlējās risku. Bet runājot svešvalodā, viņi izvēlējās drošāku iespēju. Pēc eksperimenta, testa subjektiem bija jānoslēdz derības. Šajā situācijā arī bija skaidras atšķirības. Izmantojot svešvalodu, viņi bija daudz jūtīgāki. Pētnieki pieņem, ka, izmantojot svešvalodu, mēs esam uzmanīgāki. Tādēļ mēs izvēli neizdarām emocionāli, bet gan racionāli…