Я -е-п-и-у,--от--у--то-п--ода ---а--п-о-ая.
Я н_ п_____ п_____ ч__ п_____ т____ п______
Я н- п-и-у- п-т-м- ч-о п-г-д- т-к-я п-о-а-.
-------------------------------------------
Я не приду, потому что погода такая плохая. 0 P--hemu-----e-------e?P______ V_ n_ p_______P-c-e-u V- n- p-i-ë-e-----------------------Pochemu Vy ne pridëte?
У м--я-не--вр---н-.
У м___ н__ в_______
У м-н- н-т в-е-е-и-
-------------------
У меня нет времени. 0 P-g--a -che-- -l-k----.P_____ o_____ p________P-g-d- o-h-n- p-o-h-y-.-----------------------Pogoda ochenʹ plokhaya.
Я -е----ду--п-т-м--что у--е-------вр-----.
Я н_ п_____ п_____ ч__ у м___ н__ в_______
Я н- п-и-у- п-т-м- ч-о у м-н- н-т в-е-е-и-
------------------------------------------
Я не приду, потому что у меня нет времени. 0 Y- -- pr-----po--m----t- po---- -a-ay--pl--ha--.Y_ n_ p_____ p_____ c___ p_____ t_____ p________Y- n- p-i-u- p-t-m- c-t- p-g-d- t-k-y- p-o-h-y-.------------------------------------------------Ya ne pridu, potomu chto pogoda takaya plokhaya.
Я -е оста-сь- пот-----т- - --- до---н-/-д-лжна-р-бо----.
Я н_ о_______ п_____ ч__ я е__ д_____ / д_____ р________
Я н- о-т-ю-ь- п-т-м- ч-о я е-ё д-л-е- / д-л-н- р-б-т-т-.
--------------------------------------------------------
Я не остаюсь, потому что я ещё должен / должна работать. 0 Poche-- on ne pri--t?P______ o_ n_ p______P-c-e-u o- n- p-i-ë-?---------------------Pochemu on ne pridët?
Vairāk valodu
Noklikšķiniet uz karoga!
Es nepalieku, jo man vēl jāstrādā.
Я не остаюсь, потому что я ещё должен / должна работать.
Я устал---ус-а-а.
Я у____ / у______
Я у-т-л / у-т-л-.
-----------------
Я устал / устала. 0 P----mu on-------d--?P______ o_ n_ p______P-c-e-u o- n- p-i-ë-?---------------------Pochemu on ne pridët?
Я--х-ж-, пото-у ч-- - -с-а-----с--ла.
Я у_____ п_____ ч__ я у____ / у______
Я у-о-у- п-т-м- ч-о я у-т-л / у-т-л-.
-------------------------------------
Я ухожу, потому что я устал / устала. 0 O---e-p-ig---h-n.O_ n_ p__________O- n- p-i-l-s-ë-.-----------------On ne priglashën.
Dzimtā valoda= emocionāla, svešvaloda = racionāla?
Apgūstot svešvalodu, mēs stimulējam savas smadzenes.
Mūsu domāšana mainās mācīšanās procesā.
Mēs kļūstam arvien radošāki un elastīgāki.
Kompleksā domāšana labāk padodas daudzvalodīgiem cilvēkiem.
Atmiņa tiek trenēta mācoties.
Jo vairāk mēs mācāmies, jo labāk tā funkcionē.
Tas, kurš ir mācījies daudz valodu, iemācas ātrāk arī citas lietas.
Viņš var ilgāk noturēt uzmanību uz priekšmetiem.
Rezultātā, viņš ātrāk atrisina problēmas.
Daudzvalodīgie ir arī noteiktāki.
Bet
kā
viņi izdara izvēli, atkarīgs arī no valodas.
Valoda, kādā mēs domājam ietekmē mūsu izvēles.
Psihologi pārbaudīja vairākus testa subjektus pētniecībai.
Visi subjekti bija divvalodīgi.
Viņi, bez savas valodas, runāja otrā valodā.
Testa subjektiem bija jātbild uz jautajumiem.
Jautājumiem ir sakars ar problēmas atrisinājumu.
Šajā procesā, testa subjektiem bija jāizvēlas viena iespēja no divām.
Viena iespēja bija riskantāka par otru.
Testa subjektiem bija jāatbild uz jautajumu abās valodās.
Un atbilde mainījās, mainot valodu!
Runājot savā dzimtajā valodā, tie izvēlējās risku.
Bet runājot svešvalodā, viņi izvēlējās drošāku iespēju.
Pēc eksperimenta, testa subjektiem bija jānoslēdz derības.
Šajā situācijā arī bija skaidras atšķirības.
Izmantojot svešvalodu, viņi bija daudz jūtīgāki.
Pētnieki pieņem, ka, izmantojot svešvalodu, mēs esam uzmanīgāki.
Tādēļ mēs izvēli neizdarām emocionāli, bet gan racionāli…