Sarunvārdnīca

lv kaut ko pamatot 1   »   sr нешто образложити 1

75 [septiņdesmit pieci]

kaut ko pamatot 1

kaut ko pamatot 1

75 [седамдесет и пет]

75 [sedamdeset i pet]

нешто образложити 1

nešto obrazložiti 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu serbu Spēlēt Vairāk
Kāpēc Jūs nenākat? З---о-----ол--и-е? З____ н_ д________ З-ш-о н- д-л-з-т-? ------------------ Зашто не долазите? 0
n-----o-r-z---it- 1 n____ o__________ 1 n-š-o o-r-z-o-i-i 1 ------------------- nešto obrazložiti 1
Laiks ir tik slikts. Вр-ме--е---ко-лош-. В____ ј_ т___ л____ В-е-е ј- т-к- л-ш-. ------------------- Време је тако лоше. 0
n--t-----az----ti-1 n____ o__________ 1 n-š-o o-r-z-o-i-i 1 ------------------- nešto obrazložiti 1
Es nenāku, jo ir slikts laiks. Ј- н- д--ази-- је--је --ем----ко --ш-. Ј_ н_ д_______ ј__ ј_ в____ т___ л____ Ј- н- д-л-з-м- ј-р ј- в-е-е т-к- л-ш-. -------------------------------------- Ја не долазим, јер је време тако лоше. 0
Zaš----e d-la-ite? Z____ n_ d________ Z-š-o n- d-l-z-t-? ------------------ Zašto ne dolazite?
Kāpēc viņš nenāk? Зашт--о---е-дола-и? З____ о_ н_ д______ З-ш-о о- н- д-л-з-? ------------------- Зашто он не долази? 0
Z---- ne --l-zit-? Z____ n_ d________ Z-š-o n- d-l-z-t-? ------------------ Zašto ne dolazite?
Viņš nav uzaicināts. Он---ј- по---н. О_ н___ п______ О- н-ј- п-з-а-. --------------- Он није позван. 0
Z-št--ne-do----t-? Z____ n_ d________ Z-š-o n- d-l-z-t-? ------------------ Zašto ne dolazite?
Viņš nenāk, jo nav uzaicināts. Он------лази,-ј-- -и-е п-зва-. О_ н_ д______ ј__ н___ п______ О- н- д-л-з-, ј-р н-ј- п-з-а-. ------------------------------ Он не долази, јер није позван. 0
Vr-me--e-t-ko-l--e. V____ j_ t___ l____ V-e-e j- t-k- l-š-. ------------------- Vreme je tako loše.
Kāpēc tu nenāc? З-што--е--ол--иш? З____ н_ д_______ З-ш-о н- д-л-з-ш- ----------------- Зашто не долазиш? 0
V--me -e ta-o l-še. V____ j_ t___ l____ V-e-e j- t-k- l-š-. ------------------- Vreme je tako loše.
Man nav laika. Ј---емам---ем-н-. Ј_ н____ в_______ Ј- н-м-м в-е-е-а- ----------------- Ја немам времена. 0
V--m- j----k- l--e. V____ j_ t___ l____ V-e-e j- t-k- l-š-. ------------------- Vreme je tako loše.
Es nenāku, jo man nav laika. Ј-----д---зи----е-----ам--ре-ен-. Ј_ н_ д_______ ј__ н____ в_______ Ј- н- д-л-з-м- ј-р н-м-м в-е-е-а- --------------------------------- Ја не долазим, јер немам времена. 0
Ja----do------ -er ---v-e------o --š-. J_ n_ d_______ j__ j_ v____ t___ l____ J- n- d-l-z-m- j-r j- v-e-e t-k- l-š-. -------------------------------------- Ja ne dolazim, jer je vreme tako loše.
Kāpēc tu nepaliec? Заш---не---т--еш? З____ н_ о_______ З-ш-о н- о-т-н-ш- ----------------- Зашто не останеш? 0
Ja----d---zi-,--e- j--vrem- -a-o --še. J_ n_ d_______ j__ j_ v____ t___ l____ J- n- d-l-z-m- j-r j- v-e-e t-k- l-š-. -------------------------------------- Ja ne dolazim, jer je vreme tako loše.
Man vēl jāstrādā. Ја м-р-- ј-----дит-. Ј_ м____ ј__ р______ Ј- м-р-м ј-ш р-д-т-. -------------------- Ја морам још радити. 0
J- -e-d---z-m---er-j- -re----a-o l-še. J_ n_ d_______ j__ j_ v____ t___ l____ J- n- d-l-z-m- j-r j- v-e-e t-k- l-š-. -------------------------------------- Ja ne dolazim, jer je vreme tako loše.
Es nepalieku, jo man vēl jāstrādā. Ја--- о-т------ј-- ----м-----р-ди--. Ј_ н_ о_______ ј__ м____ ј__ р______ Ј- н- о-т-ј-м- ј-р м-р-м ј-ш р-д-т-. ------------------------------------ Ја не остајем, јер морам још радити. 0
Zaš-o -n ne---l-z-? Z____ o_ n_ d______ Z-š-o o- n- d-l-z-? ------------------- Zašto on ne dolazi?
Kāpēc Jūs jau aizejat? За--о-в---иде--? З____ в__ и_____ З-ш-о в-ћ и-е-е- ---------------- Зашто већ идете? 0
Z---- o- -e----a-i? Z____ o_ n_ d______ Z-š-o o- n- d-l-z-? ------------------- Zašto on ne dolazi?
Es esmu nogurusi. Ја-с-м-у----н /------а. Ј_ с__ у_____ / у______ Ј- с-м у-о-а- / у-о-н-. ----------------------- Ја сам уморан / уморна. 0
Z-š---o- -e-dol--i? Z____ o_ n_ d______ Z-š-o o- n- d-l-z-? ------------------- Zašto on ne dolazi?
Es aizeju, jo esmu nogurusi. Ј---д--, --р-сам -мо-ан-/ у-о-н-. Ј_ и____ ј__ с__ у_____ / у______ Ј- и-е-, ј-р с-м у-о-а- / у-о-н-. --------------------------------- Ја идем, јер сам уморан / уморна. 0
O- nije -o--an. O_ n___ p______ O- n-j- p-z-a-. --------------- On nije pozvan.
Kāpēc Jūs jau aizbraucat? Зашт- -е----ла----? З____ в__ о________ З-ш-о в-ћ о-л-з-т-? ------------------- Зашто већ одлазите? 0
On -i-- -o-van. O_ n___ p______ O- n-j- p-z-a-. --------------- On nije pozvan.
Ir jau vēls. В-ћ -е--а---. В__ ј_ к_____ В-ћ ј- к-с-о- ------------- Већ је касно. 0
O- nije po-van. O_ n___ p______ O- n-j- p-z-a-. --------------- On nije pozvan.
Es braucu prom, jo ir jau vēls. О-лаз-м, ј-р ј- већ ка-но. О_______ ј__ ј_ в__ к_____ О-л-з-м- ј-р ј- в-ћ к-с-о- -------------------------- Одлазим, јер је већ касно. 0
On n--d-la------r---j---ozv-n. O_ n_ d______ j__ n___ p______ O- n- d-l-z-, j-r n-j- p-z-a-. ------------------------------ On ne dolazi, jer nije pozvan.

Dzimtā valoda= emocionāla, svešvaloda = racionāla?

Apgūstot svešvalodu, mēs stimulējam savas smadzenes. Mūsu domāšana mainās mācīšanās procesā. Mēs kļūstam arvien radošāki un elastīgāki. Kompleksā domāšana labāk padodas daudzvalodīgiem cilvēkiem. Atmiņa tiek trenēta mācoties. Jo vairāk mēs mācāmies, jo labāk tā funkcionē. Tas, kurš ir mācījies daudz valodu, iemācas ātrāk arī citas lietas. Viņš var ilgāk noturēt uzmanību uz priekšmetiem. Rezultātā, viņš ātrāk atrisina problēmas. Daudzvalodīgie ir arī noteiktāki. Bet viņi izdara izvēli, atkarīgs arī no valodas. Valoda, kādā mēs domājam ietekmē mūsu izvēles. Psihologi pārbaudīja vairākus testa subjektus pētniecībai. Visi subjekti bija divvalodīgi. Viņi, bez savas valodas, runāja otrā valodā. Testa subjektiem bija jātbild uz jautajumiem. Jautājumiem ir sakars ar problēmas atrisinājumu. Šajā procesā, testa subjektiem bija jāizvēlas viena iespēja no divām. Viena iespēja bija riskantāka par otru. Testa subjektiem bija jāatbild uz jautajumu abās valodās. Un atbilde mainījās, mainot valodu! Runājot savā dzimtajā valodā, tie izvēlējās risku. Bet runājot svešvalodā, viņi izvēlējās drošāku iespēju. Pēc eksperimenta, testa subjektiem bija jānoslēdz derības. Šajā situācijā arī bija skaidras atšķirības. Izmantojot svešvalodu, viņi bija daudz jūtīgāki. Pētnieki pieņem, ka, izmantojot svešvalodu, mēs esam uzmanīgāki. Tādēļ mēs izvēli neizdarām emocionāli, bet gan racionāli…