Sarunvārdnīca

lv kaut ko pamatot 1   »   sv motivera något 1

75 [septiņdesmit pieci]

kaut ko pamatot 1

kaut ko pamatot 1

75 [sjuttiofem]

motivera något 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu zviedru Spēlēt Vairāk
Kāpēc Jūs nenākat? V--f---ko-m-- n- i--e? V_____ k_____ n_ i____ V-r-ö- k-m-e- n- i-t-? ---------------------- Varför kommer ni inte? 0
Laiks ir tik slikts. V-d--t -------å--g-. V_____ ä_ s_ d______ V-d-e- ä- s- d-l-g-. -------------------- Vädret är så dåligt. 0
Es nenāku, jo ir slikts laiks. Jag---m--r---t-, e--er-om -ädre--ä- -å-d--i--. J__ k_____ i____ e_______ v_____ ä_ s_ d______ J-g k-m-e- i-t-, e-t-r-o- v-d-e- ä- s- d-l-g-. ---------------------------------------------- Jag kommer inte, eftersom vädret är så dåligt. 0
Kāpēc viņš nenāk? V---ö- kom--- -an---t-? V_____ k_____ h__ i____ V-r-ö- k-m-e- h-n i-t-? ----------------------- Varför kommer han inte? 0
Viņš nav uzaicināts. Han -r-i--- in-jude-. H__ ä_ i___ i________ H-n ä- i-t- i-b-u-e-. --------------------- Han är inte inbjuden. 0
Viņš nenāk, jo nav uzaicināts. Han---m--- i---,--------m--a- i-t--ä- bj---n. H__ k_____ i____ e_______ h__ i___ ä_ b______ H-n k-m-e- i-t-, e-t-r-o- h-n i-t- ä- b-u-e-. --------------------------------------------- Han kommer inte, eftersom han inte är bjuden. 0
Kāpēc tu nenāc? V-rför-ko---- du i---? V_____ k_____ d_ i____ V-r-ö- k-m-e- d- i-t-? ---------------------- Varför kommer du inte? 0
Man nav laika. Ja- -ar ---e -id. J__ h__ i___ t___ J-g h-r i-t- t-d- ----------------- Jag har inte tid. 0
Es nenāku, jo man nav laika. Jag-----e- i-------t-r-om ja---nt- -a----d. J__ k_____ i____ e_______ j__ i___ h__ t___ J-g k-m-e- i-t-, e-t-r-o- j-g i-t- h-r t-d- ------------------------------------------- Jag kommer inte, eftersom jag inte har tid. 0
Kāpēc tu nepaliec? Varfö--s--nn-r-du inte? V_____ s______ d_ i____ V-r-ö- s-a-n-r d- i-t-? ----------------------- Varför stannar du inte? 0
Man vēl jāstrādā. Ja--må-te-a-bet-. J__ m____ a______ J-g m-s-e a-b-t-. ----------------- Jag måste arbeta. 0
Es nepalieku, jo man vēl jāstrādā. J-------n---i-t-- eft-rsom-----m---- ---eta. J__ s______ i____ e_______ j__ m____ a______ J-g s-a-n-r i-t-, e-t-r-o- j-g m-s-e a-b-t-. -------------------------------------------- Jag stannar inte, eftersom jag måste arbeta. 0
Kāpēc Jūs jau aizejat? V---ör-går -i -e-a-? V_____ g__ n_ r_____ V-r-ö- g-r n- r-d-n- -------------------- Varför går ni redan? 0
Es esmu nogurusi. Ja- ä------t. J__ ä_ t_____ J-g ä- t-ö-t- ------------- Jag är trött. 0
Es aizeju, jo esmu nogurusi. Jag -år---f--r--m j-g-är -r--t. J__ g___ e_______ j__ ä_ t_____ J-g g-r- e-t-r-o- j-g ä- t-ö-t- ------------------------------- Jag går, eftersom jag är trött. 0
Kāpēc Jūs jau aizbraucat? Varför-å-e--------a-? V_____ å___ n_ r_____ V-r-ö- å-e- n- r-d-n- --------------------- Varför åker ni redan? 0
Ir jau vēls. D-- är -ed-- se-t. D__ ä_ r____ s____ D-t ä- r-d-n s-n-. ------------------ Det är redan sent. 0
Es braucu prom, jo ir jau vēls. J-g -k-r, -ö---tt---- re-an är-se--. J__ å____ f__ a__ d__ r____ ä_ s____ J-g å-e-, f-r a-t d-t r-d-n ä- s-n-. ------------------------------------ Jag åker, för att det redan är sent. 0

Dzimtā valoda= emocionāla, svešvaloda = racionāla?

Apgūstot svešvalodu, mēs stimulējam savas smadzenes. Mūsu domāšana mainās mācīšanās procesā. Mēs kļūstam arvien radošāki un elastīgāki. Kompleksā domāšana labāk padodas daudzvalodīgiem cilvēkiem. Atmiņa tiek trenēta mācoties. Jo vairāk mēs mācāmies, jo labāk tā funkcionē. Tas, kurš ir mācījies daudz valodu, iemācas ātrāk arī citas lietas. Viņš var ilgāk noturēt uzmanību uz priekšmetiem. Rezultātā, viņš ātrāk atrisina problēmas. Daudzvalodīgie ir arī noteiktāki. Bet viņi izdara izvēli, atkarīgs arī no valodas. Valoda, kādā mēs domājam ietekmē mūsu izvēles. Psihologi pārbaudīja vairākus testa subjektus pētniecībai. Visi subjekti bija divvalodīgi. Viņi, bez savas valodas, runāja otrā valodā. Testa subjektiem bija jātbild uz jautajumiem. Jautājumiem ir sakars ar problēmas atrisinājumu. Šajā procesā, testa subjektiem bija jāizvēlas viena iespēja no divām. Viena iespēja bija riskantāka par otru. Testa subjektiem bija jāatbild uz jautajumu abās valodās. Un atbilde mainījās, mainot valodu! Runājot savā dzimtajā valodā, tie izvēlējās risku. Bet runājot svešvalodā, viņi izvēlējās drošāku iespēju. Pēc eksperimenta, testa subjektiem bija jānoslēdz derības. Šajā situācijā arī bija skaidras atšķirības. Izmantojot svešvalodu, viņi bija daudz jūtīgāki. Pētnieki pieņem, ka, izmantojot svešvalodu, mēs esam uzmanīgāki. Tādēļ mēs izvēli neizdarām emocionāli, bet gan racionāli…