Я не -р--ду,---м- що-п-года--о--на.
Я н_ п______ т___ щ_ п_____ п______
Я н- п-и-д-, т-м- щ- п-г-д- п-г-н-.
-----------------------------------
Я не прийду, тому що погода погана. 0 Cho-u v- ne------o-y--?C____ v_ n_ p__________C-o-u v- n- p-y-h-d-t-?-----------------------Chomu vy ne prykhodyte?
Я----ма---асу.
Я н_ м__ ч____
Я н- м-ю ч-с-.
--------------
Я не маю часу. 0 P-h-da du--e -o-ana.P_____ d____ p______P-h-d- d-z-e p-h-n-.--------------------Pohoda duzhe pohana.
Я -- прийд-- то-- щ- я-н--маю-час-.
Я н_ п______ т___ щ_ я н_ м__ ч____
Я н- п-и-д-, т-м- щ- я н- м-ю ч-с-.
-----------------------------------
Я не прийду, тому що я не маю часу. 0 Y---- pryy---- to-u -hch- ---o-a -ohan-.Y_ n_ p______ t___ s____ p_____ p______Y- n- p-y-̆-u- t-m- s-c-o p-h-d- p-h-n-.----------------------------------------YA ne pryy̆du, tomu shcho pohoda pohana.
Я-------н - ------а ще --а-юв---.
Я п______ / п______ щ_ п_________
Я п-в-н-н / п-в-н-а щ- п-а-ю-а-и-
---------------------------------
Я повинен / повинна ще працювати. 0 Y- ne -ryy-du- -o-u shch---ohod- --ha-a.Y_ n_ p______ t___ s____ p_____ p______Y- n- p-y-̆-u- t-m- s-c-o p-h-d- p-h-n-.----------------------------------------YA ne pryy̆du, tomu shcho pohoda pohana.
Я -е-залиш-------о-- що---по---е--- -ов-нн- -е ---цю-ат-.
Я н_ з_________ т___ щ_ я п______ / п______ щ_ п_________
Я н- з-л-ш-ю-я- т-м- щ- я п-в-н-н / п-в-н-а щ- п-а-ю-а-и-
---------------------------------------------------------
Я не залишаюся, тому що я повинен / повинна ще працювати. 0 C---- -i---e p---ho---ʹ?C____ v__ n_ p__________C-o-u v-n n- p-y-h-d-t-?------------------------Chomu vin ne prykhodytʹ?
Vairāk valodu
Noklikšķiniet uz karoga!
Es nepalieku, jo man vēl jāstrādā.
Я не залишаюся, тому що я повинен / повинна ще працювати.
Я-йду---ому -о я--том-е------втомлен-.
Я й___ т___ щ_ я в________ / в________
Я й-у- т-м- щ- я в-о-л-н-й / в-о-л-н-.
--------------------------------------
Я йду, тому що я втомлений / втомлена. 0 V---ne zap-o--enyy̆.V__ n_ z___________V-n n- z-p-o-h-n-y-.--------------------Vin ne zaproshenyy̆.
Ч--- ви вж--ї-е--?
Ч___ в_ в__ ї_____
Ч-м- в- в-е ї-е-е-
------------------
Чому ви вже їдете? 0 Vi---e z--r-sh---y-.V__ n_ z___________V-n n- z-p-o-h-n-y-.--------------------Vin ne zaproshenyy̆.
Я їд----ому що в-е-п-з--.
Я ї___ т___ щ_ в__ п_____
Я ї-у- т-м- щ- в-е п-з-о-
-------------------------
Я їду, тому що вже пізно. 0 Vin-n- p-yy̆d----o-u-s--ho -in-n- -ap-os--ny--.V__ n_ p______ t___ s____ v__ n_ z___________V-n n- p-y-̆-e- t-m- s-c-o v-n n- z-p-o-h-n-y-.-----------------------------------------------Vin ne pryy̆de, tomu shcho vin ne zaproshenyy̆.
Dzimtā valoda= emocionāla, svešvaloda = racionāla?
Apgūstot svešvalodu, mēs stimulējam savas smadzenes.
Mūsu domāšana mainās mācīšanās procesā.
Mēs kļūstam arvien radošāki un elastīgāki.
Kompleksā domāšana labāk padodas daudzvalodīgiem cilvēkiem.
Atmiņa tiek trenēta mācoties.
Jo vairāk mēs mācāmies, jo labāk tā funkcionē.
Tas, kurš ir mācījies daudz valodu, iemācas ātrāk arī citas lietas.
Viņš var ilgāk noturēt uzmanību uz priekšmetiem.
Rezultātā, viņš ātrāk atrisina problēmas.
Daudzvalodīgie ir arī noteiktāki.
Bet
kā
viņi izdara izvēli, atkarīgs arī no valodas.
Valoda, kādā mēs domājam ietekmē mūsu izvēles.
Psihologi pārbaudīja vairākus testa subjektus pētniecībai.
Visi subjekti bija divvalodīgi.
Viņi, bez savas valodas, runāja otrā valodā.
Testa subjektiem bija jātbild uz jautajumiem.
Jautājumiem ir sakars ar problēmas atrisinājumu.
Šajā procesā, testa subjektiem bija jāizvēlas viena iespēja no divām.
Viena iespēja bija riskantāka par otru.
Testa subjektiem bija jāatbild uz jautajumu abās valodās.
Un atbilde mainījās, mainot valodu!
Runājot savā dzimtajā valodā, tie izvēlējās risku.
Bet runājot svešvalodā, viņi izvēlējās drošāku iespēju.
Pēc eksperimenta, testa subjektiem bija jānoslēdz derības.
Šajā situācijā arī bija skaidras atšķirības.
Izmantojot svešvalodu, viņi bija daudz jūtīgāki.
Pētnieki pieņem, ka, izmantojot svešvalodu, mēs esam uzmanīgāki.
Tādēļ mēs izvēli neizdarām emocionāli, bet gan racionāli…