Sarunvārdnīca

lv kaut ko pamatot 1   »   zh 解释,说明某件事情1

75 [septiņdesmit pieci]

kaut ko pamatot 1

kaut ko pamatot 1

75[七十五]

75 [Qīshíwǔ]

解释,说明某件事情1

jiěshì, shuōmíng mǒu jiàn shìqíng 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu ķīniešu (vienkāršotā) Spēlēt Vairāk
Kāpēc Jūs nenākat? 您--什- -来-- ? 您 为__ 没_ 呢 ? 您 为-么 没- 呢 ? ------------ 您 为什么 没来 呢 ? 0
ji--h-,--h-ō---g m-- -iàn shìq-ng 1 j______ s_______ m__ j___ s______ 1 j-ě-h-, s-u-m-n- m-u j-à- s-ì-í-g 1 ----------------------------------- jiěshì, shuōmíng mǒu jiàn shìqíng 1
Laiks ir tik slikts. 天气-太糟--了-。 天_ 太__ 了 。 天- 太-糕 了 。 ---------- 天气 太糟糕 了 。 0
ji---ì,-sh-ōm-n--m-u -ià- sh--í-- 1 j______ s_______ m__ j___ s______ 1 j-ě-h-, s-u-m-n- m-u j-à- s-ì-í-g 1 ----------------------------------- jiěshì, shuōmíng mǒu jiàn shìqíng 1
Es nenāku, jo ir slikts laiks. 我--- -, 因为----- 糟糕-- 。 我 不_ 了_ 因_ 天_ 太 糟_ 了 。 我 不- 了- 因- 天- 太 糟- 了 。 ---------------------- 我 不来 了, 因为 天气 太 糟糕 了 。 0
nín w--s-é-e--é- lá- n-? n__ w_______ m__ l__ n__ n-n w-i-h-m- m-i l-i n-? ------------------------ nín wèishéme méi lái ne?
Kāpēc viņš nenāk? 他--什么-没来 呢 ? 他 为__ 没_ 呢 ? 他 为-么 没- 呢 ? ------------ 他 为什么 没来 呢 ? 0
n-n ---shém----i l-- n-? n__ w_______ m__ l__ n__ n-n w-i-h-m- m-i l-i n-? ------------------------ nín wèishéme méi lái ne?
Viņš nav uzaicināts. 他-没有 被-- 。 他 没_ 被__ 。 他 没- 被-请 。 ---------- 他 没有 被邀请 。 0
ní---è---ém---é- -ái --? n__ w_______ m__ l__ n__ n-n w-i-h-m- m-i l-i n-? ------------------------ nín wèishéme méi lái ne?
Viņš nenāk, jo nav uzaicināts. 他 --, 因- 他 没有 被-请-。 他 不__ 因_ 他 没_ 被__ 。 他 不-, 因- 他 没- 被-请 。 ------------------- 他 不来, 因为 他 没有 被邀请 。 0
T-ān-- tài------ole. T_____ t__ z________ T-ā-q- t-i z-o-ā-l-. -------------------- Tiānqì tài zāogāole.
Kāpēc tu nenāc? 你 -什么--来-呢-? 你 为__ 没_ 呢 ? 你 为-么 没- 呢 ? ------------ 你 为什么 没来 呢 ? 0
Tiān-ì-tài-z--g-o-e. T_____ t__ z________ T-ā-q- t-i z-o-ā-l-. -------------------- Tiānqì tài zāogāole.
Man nav laika. 我 没有-时- 。 我 没_ 时_ 。 我 没- 时- 。 --------- 我 没有 时间 。 0
T-ān-- t-- -āo-āole. T_____ t__ z________ T-ā-q- t-i z-o-ā-l-. -------------------- Tiānqì tài zāogāole.
Es nenāku, jo man nav laika. 我 --,-因- --没---- 。 我 不__ 因_ 我 没_ 时_ 。 我 不-, 因- 我 没- 时- 。 ------------------ 我 不来, 因为 我 没有 时间 。 0
Wǒ-bù-lá--e,-----w---tiānqì-t-i --------. W_ b_ l_____ y__ w__ t_____ t__ z________ W- b- l-i-e- y-n w-i t-ā-q- t-i z-o-ā-l-. ----------------------------------------- Wǒ bù láile, yīn wéi tiānqì tài zāogāole.
Kāpēc tu nepaliec? 你-为什- 不留下来-- ? 你 为__ 不___ 呢 ? 你 为-么 不-下- 呢 ? -------------- 你 为什么 不留下来 呢 ? 0
Wǒ--- -áile- ----w-i -i---ì --i z--g----. W_ b_ l_____ y__ w__ t_____ t__ z________ W- b- l-i-e- y-n w-i t-ā-q- t-i z-o-ā-l-. ----------------------------------------- Wǒ bù láile, yīn wéi tiānqì tài zāogāole.
Man vēl jāstrādā. 我 -得 -- 。 我 还_ 工_ 。 我 还- 工- 。 --------- 我 还得 工作 。 0
W---ù l---e, yīn --- -iānq- --i -āo-ā-le. W_ b_ l_____ y__ w__ t_____ t__ z________ W- b- l-i-e- y-n w-i t-ā-q- t-i z-o-ā-l-. ----------------------------------------- Wǒ bù láile, yīn wéi tiānqì tài zāogāole.
Es nepalieku, jo man vēl jāstrādā. 我 --留--,--为-我-还得-工--。 我 不 留___ 因_ 我 还_ 工_ 。 我 不 留-来- 因- 我 还- 工- 。 --------------------- 我 不 留下来, 因为 我 还得 工作 。 0
T---èi-h-me--éi -ái n-? T_ w_______ m__ l__ n__ T- w-i-h-m- m-i l-i n-? ----------------------- Tā wèishéme méi lái ne?
Kāpēc Jūs jau aizejat? 您 --么-现--就 走-? 您 为__ 现_ 就 走 ? 您 为-么 现- 就 走 ? -------------- 您 为什么 现在 就 走 ? 0
Tā w---h-m- --i--ái --? T_ w_______ m__ l__ n__ T- w-i-h-m- m-i l-i n-? ----------------------- Tā wèishéme méi lái ne?
Es esmu nogurusi. 我 - --。 我 累 了 。 我 累 了 。 ------- 我 累 了 。 0
Tā wè--hém- ----lái--e? T_ w_______ m__ l__ n__ T- w-i-h-m- m-i l-i n-? ----------------------- Tā wèishéme méi lái ne?
Es aizeju, jo esmu nogurusi. 我-走---,--为 - 累 了-。 我 走 了 , 因_ 我 累 了 。 我 走 了 , 因- 我 累 了 。 ------------------ 我 走 了 , 因为 我 累 了 。 0
Tā--éiyǒ- b-i ---q---. T_ m_____ b__ y_______ T- m-i-ǒ- b-i y-o-ǐ-g- ---------------------- Tā méiyǒu bèi yāoqǐng.
Kāpēc Jūs jau aizbraucat? 您-为什么 现在-- --呢 ? 您 为__ 现_ 就 走 呢 ? 您 为-么 现- 就 走 呢 ? ---------------- 您 为什么 现在 就 走 呢 ? 0
T- --iyǒ----- -āo--n-. T_ m_____ b__ y_______ T- m-i-ǒ- b-i y-o-ǐ-g- ---------------------- Tā méiyǒu bèi yāoqǐng.
Ir jau vēls. 已- 很- 了-。 已_ 很_ 了 。 已- 很- 了 。 --------- 已经 很晚 了 。 0
Tā m-iy-u---i--------. T_ m_____ b__ y_______ T- m-i-ǒ- b-i y-o-ǐ-g- ---------------------- Tā méiyǒu bèi yāoqǐng.
Es braucu prom, jo ir jau vēls. 我 得- 了- -为-已经 很--了 。 我 得_ 了_ 因_ 已_ 很_ 了 。 我 得- 了- 因- 已- 很- 了 。 -------------------- 我 得走 了, 因为 已经 很晚 了 。 0
T---ù -á---yīn--i--- m-i----bèi yāo-ǐn-. T_ b_ l___ y_____ t_ m_____ b__ y_______ T- b- l-i- y-n-è- t- m-i-ǒ- b-i y-o-ǐ-g- ---------------------------------------- Tā bù lái, yīnwèi tā méiyǒu bèi yāoqǐng.

Dzimtā valoda= emocionāla, svešvaloda = racionāla?

Apgūstot svešvalodu, mēs stimulējam savas smadzenes. Mūsu domāšana mainās mācīšanās procesā. Mēs kļūstam arvien radošāki un elastīgāki. Kompleksā domāšana labāk padodas daudzvalodīgiem cilvēkiem. Atmiņa tiek trenēta mācoties. Jo vairāk mēs mācāmies, jo labāk tā funkcionē. Tas, kurš ir mācījies daudz valodu, iemācas ātrāk arī citas lietas. Viņš var ilgāk noturēt uzmanību uz priekšmetiem. Rezultātā, viņš ātrāk atrisina problēmas. Daudzvalodīgie ir arī noteiktāki. Bet viņi izdara izvēli, atkarīgs arī no valodas. Valoda, kādā mēs domājam ietekmē mūsu izvēles. Psihologi pārbaudīja vairākus testa subjektus pētniecībai. Visi subjekti bija divvalodīgi. Viņi, bez savas valodas, runāja otrā valodā. Testa subjektiem bija jātbild uz jautajumiem. Jautājumiem ir sakars ar problēmas atrisinājumu. Šajā procesā, testa subjektiem bija jāizvēlas viena iespēja no divām. Viena iespēja bija riskantāka par otru. Testa subjektiem bija jāatbild uz jautajumu abās valodās. Un atbilde mainījās, mainot valodu! Runājot savā dzimtajā valodā, tie izvēlējās risku. Bet runājot svešvalodā, viņi izvēlējās drošāku iespēju. Pēc eksperimenta, testa subjektiem bija jānoslēdz derības. Šajā situācijā arī bija skaidras atšķirības. Izmantojot svešvalodu, viņi bija daudz jūtīgāki. Pētnieki pieņem, ka, izmantojot svešvalodu, mēs esam uzmanīgāki. Tādēļ mēs izvēli neizdarām emocionāli, bet gan racionāli…